Pieņemtais lēmums paredz, ka nepieciešamo darbu veikšanā būs jāiesaistās uzņēmumiem, kas ieinteresēti šajā pilsētas daļā: uzņēmuma ”Liepājas celtnieks” mehanizēto darbu ražotne, Cukurfabrika, Būvmateriālu un konstrukciju kombināts, firma ”Cerība” un uzņēmums ”Liepājas gāze”.

Rūpnīcai ”Liepājas metalurgs” jānodrošina Vērnieku upītes gultnes attīrīšana un ūdens pārsūknēšana savos rezervuāros. Ievieš jaunu štata vienību – meliorators.

(..) Pilsētas galvenais ārsts E. Freidenfelds valdei iesniedza projektu par pasākumiem ārstniecības iestāžu izdevumu samazināšanai. Tas nozīmē, ka mazāks būs gultu skaits, kā arī par 20 vienībām samazināsies personāls prettuberkulozes dispansera stacionārā.

Tas attiecas arī uz rūpnīcas ”Liepājas metalurgs” medicīnas sanitāro daļu. Šo pasākumu pamatā ir darbinieku nepilns noslogojums, bet cietīs galvenokārt pensionāri.

Līgošanai šogad pošas visi

Tas špāsīgākais, ka to tagad dara pat vēstures eksāmenā caurkritušie komunisma varoņi. Pāri Krievijas kara flotes garnizona štāba žogam vairs tik tikko samanāmi Marksa un Ļeņina bronzētie krūšutēli.

Ieauguši zaru vainagos, tie drīzāk atgādina līgotājiem pretim iznākušus divus saimniekpapus, kas nez kāpēc tikai alus kausus aizmirsuši paņemt.

Kā līgoja agrāk

Par Jāņu dienas sagaidīšanu un dažādiem ar to saistītiem pilsētas raibumiem informē arī 1938. gada 23. jūnijā iznākušais ”Kurzemes Vārds”.

Vērojot to darbu, ko Liepājā veic karavīri Jāņu sagatavošanā, jāsaka: liepājnieki, pošaties uz Jāņu svinēšanu Tosmarē! Galvenā svētku laukumā strādā simts cilvēku. Strādā priecīgi, apzinādamies, ka pašu celtās celtnes vairos ir paši, ir draugu prieku. Noteikti jau nojaušams svētku varenums.

Vidū paceļas viesmīlīgā latviešu saimnieka sēta, kur katrs varēs baudīt malku alus un no Jāņu mātes sietā siera. Turpat blakus veidojas varens ozols, zem kura krīvu krīvs svētīs Jāņu bērnus. Garās rindās kareivju nes velēnu nastas, tas dejas laukumam, lai daiļās pilsētas viešņas nenolauztu smailos kurpju papēžus.

Bet, ja kādam apprasās par uguņošanu, tad katrs smīn un nesaka nekā. Tā laikam būs tā jaukākā un grandiozākā rīkotāju varenības parāde. Un visu to jūs šovakar redzēsiet Tosmarē, un vēl par brīvu!

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.