Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Puisītis ar izsistiem priekšzobiem
1994. gada 7. un 8. aprīlis. 1994. gada 1. maijs ir koktēlnieka Miķeļa Pankoka 100. jubilejas diena. Sagaidot šo notikumu, Liepājas Vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar Šveices kolēģiem veido izstādi, kurā līdzās tēlnieka Latvijā tapušajiem darbiem būs arī Šveicē darinātie.
liepajniekiem.lv
Lai pilnīgi atspoguļotu koktēlnieka daiļradi, lūdzam atsaukties cilvēkus, kuru īpašumā atrodas M. Pankoka darbi.
Muita “Liepājas dārzeņos”
Līdz ar pašvaldības uzņēmuma “Liepājas dārzeņi” privatizāciju, tā noliktavas telpās ielūkojās Liepājas nodaļas muitas darbinieki.
Novērtēti zaudējumi, kas radušies ar direktora A. Bumbuļa ziņu: izlaupītās ēdnīcas telpas, likteņa ziņā pamestās saldēšanas kameras, kā arī preču glabātuves.
Pārbaudē atklāts, ka, no Polijas ievedot Latvijā, deklarācijā “aizmirsti” pieminēt 900 kg sīpolu un 1075 kg burkānu. Ar šo vedumu it kā nodarbojusies firma “Ģirts un CO”.
Pase jāglabā kā acuraugs
Lai arī jau vairāk nekā gadu turpinās pasu izsniegšana Latvijas Republikas pilsoņiem, daudzi liepājneki to vēl nav pacentušies saņemt.
Vīzu un pasu nodaļas priekšniece Anita Reinholde stāsta, ka termiņš, līdz kuram pase jāizņem, nav noteikts, taču arī vilcināties nevajadzētu.
Lai saņemtu LR pasi, jāiesniedz vecā jeb sarkanā PSRS pase, bet 16 gadus sasniegušajiem – dzimšanas apliecības oriģināls, kurā ir reģistra zīmogs un personas kods. Jābūt trim melnbaltām vai krāsainām fotogrāfijām. Laulātajiem jāpievieno arī laulības apliecība.
Apmainot veco PSRS pasi pret LR pasi, jāmaskā 1,50 latu. Ieteikums: pasi nevajadzētu allaž līdzi nēsāt, jo tā nav bieži jāuzrāda. Tas ir dokuments, kas jāglabā kā acuraugs.
Zēniņš ar rētām galvā
Mazo Mitju no Siļķu ielas 5 nama aizveda ar ātro palīdzību. Piecgadīgais puisītis pacietīgā lēnprātībā stāstīja ārstiem un žurnālistiem, ka sitis viņu tēvs. Sitis bieži ar siksnu vai koku. Ka mamma dzer kopā ar tēti un nav aizstāvējusi savu mazuli pret tēva varmācību. Tētis sitot arī mammu.
Ārsts Zigmunds Korsaks: “Var redzēt, ka bērns ir regulāri un sistemātiski sists. Viņa galvā ir 10 dažāda vecuma rētas un vēl neaizdzijušas brūces. Sejiņā gan puni, gan zilumi. Vienā vaigā 5 centimetrus gara, jau aizdzīt sākusi brūce, kuru vairs sašūt nevar. Puisītim ir izsisti priekšzobi.
Apskatot ķermenīti, redzams milzīgs asinsizplūdums uz dibena un dažādas krāsas zilumi uz muguras. Sitieni nav saudzējuši arī puikas vīrietības orgānus. Kreisā rokā jau saaudzis 3 nedēļas vecs lūzums, uz pēdām čūlas.
Būs konkurss
Tautas frontes Liepājas nodaļa atkal rīko konkursu “Vai tu pazīsti Liepāju?” Pirms konkursa paredzētas lekcijas un ekskursijas, bet uzvarētājus gaida Tautas frontes nodaļas ceļazīmes uz “3×3” nometni.
Liepājas tipogrāfijai 170
Šogad tipogrāfija skaita savus 170 darba gadus. Vācietis Daniēls Frīdrifs Zāgers ierīkoja savu tipgrāfiju un 1824. gadā sāka drukāt “Liepājas nedēļas Avīzi”.
Pēc tam tipogrāfijā saimniekoja Kārlis Fēge, kas pirmais Liepājā izdeva grāmatas latviešu valodā. Tanī skaitā ābeci “ABC priekš Zlēkas skolas”.
Vēlāk par tipogrāfijas īpašniekiem kļuva Meijeru dinastija. K. Ulmanis 1939. gadā ierosināja tiporgāfiju no pēdējā īpašnieka atpirkt un tā kļuva par Latvijas valsts īpašumu.
Kur ritēs “Ritums”?
Tā kā nolemts likvidēt pašvaldības autotransporta uzņēmumu “Ritums”, situāciju skaidro priekšnieks Edgars Rāts.
Uz pašvaldības uzņēmuma bāzes nolemts izveidot sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Ritums L”.
Ikviens no līdzšinējā kolektīva varēs turpināt darbu. Neviens prom netiks raidīts. Pat vairāk – šī pārtapšana tiek veikta, lai Liepājas šoferiem turpmāk būtu darbs.
Šobrīd to jau zaudējuši daudzi no viņiem, pie tam bez darba palikuši ļoti prasmīgi un pieredzējuši autovadītāji.
Krievijas paziņojums
B. Jeļcins parakstījis rīkojumu atbalstīt aizsardzības ministrijas priekšlikumu par Krievijas kara bāzu izvietošanu NVS valstīs un Latvijā.
Šīs bāzes esot vajadzīgas gan Krievijas, gan attiecīgo valstu drošībai, gan Krievijai jaunu ieroču izmēģināšanai.
Latvijas valdība izteica protestu. Latvija nekādā gadījumā nepieļaus bāzu ierīkošanu savā valstī.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1994.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.