Ceturtdiena, 18. aprīlis Laura, Jadviga
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Rīgas publika nonesa liepājniekus uz rokām

1991. gada 22. jūnijs. Kauču pēc papīriem viņš skaitoties īstens liepājnieks, kā lielākā latviešu daļa gleznotājs Jānis Eltermanis sevi tomēr pieskaita laucinieku kārtai. Tur, ”Vecvagaros”, Durbes pusē, pļavām un birztaliņām cieši blakus, meitas Zanes jaunsaimniecībā, tur gan viņi ar sievu Annu tiešām jūtoties mājīgi un nesaistīti.

Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Rīgas publika nonesa liepājniekus uz rokām
Foto: liepajniekiem.lv
22.06.2022 06:00

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

(..) – Atklāti sakot, mani baida tā vieglprātība, ar kādu diezgan plašās aprindās tiek iedomāta dzīve brīvajā Latvijā. Esmu jau cilvēks gados, tāpēc atceros Ulmaņa laikus, ko tagad sarunās un presē tā daudzina. Lai toreiz dzīvotu, bija smagi jāstrādā, nekas nevienam nenāca pats no sevis. Es viņpavasar biju Štatos, ciemojos pie radiem, pie mātes brāļa, kurš savulaik, man, puikam, zīmēšanai krāsas dāvināja, un redzēju, ka arī tajā Amerikā ceptas pīles no zila gaisa gaisa nekrīt.

(..) Anna auž dienām un naktīm. Man zāģbaļķi guļ mežā, bet kā tos mājās dabūt, nezinu. Par katru pakalpojumu dārgi jāmaksā, kur jaunsaimnieks lai to naudu ņem? Savulaik cerēju, aiziešu pensijā, gleznošu vien. Nekas no tā nav piepildījies. Ir jāar zeme, jāpļauj siens, jācērt koki… Tikai saproti pareizi – mani nevis pašas grūtības un darba smagums nospiež un baida, bet ļaužu vieglprātība. Ar tādu nostāju pie kārtīga darba klāt ķerties nav jēgas.

Zelta pulksteņi futbolistiem

(rubrika: kā sumināja Latvijas čempionus). Kaut arī divdesmitajos un trīsdesmitajos gados liepājnieki plūca laurus riteņbraukšanā un svarcelšanā, motosportā un tenisā, basketbolā un volejbolā, burāšanā un hokejā, kur nu vēl regulāri izcīnītie Latvijas meistaru nosaukumi un starptautiskie panākumi vieglatlētikā un boksā, tomēr neviena sporta veida pārstāvjus necildināja tā, kā futbolistus.

Pirmo sumināšanu ”Olimpijas” komanda izbaudīja 1929. gada rudenī, kad Latvijas meistarsacīkšu priekšpēdējā spēlē Rīgā pieveica savu galveno sāncensi RFK un meistara nosaukumu ieguva trešo gadu pēc kārtas. Pret provinci parasti tik vēsā Rīgas futbola publika nonesa liepājniekus no laukuma uz rokām, bet īsti svētki sākās mūsu pilsētā. Bānītim tuvojoties Liepājas stacijai, pūtēji rāva vaļā brašu maršu – umpapā, umpapā, tautumeitas snaikstījās rudens ziedu pušķiem rokās, un pilsētas galva, omulīgi krekšķinādams, klapēja futbolistiem uz pleciem.

(..) Ierasta lieta, bija sveikt to futbolistus, kuri ”Olimpijā” nospēlējuši 10 gadus. Kluba valde pasniedza savu tradicionālo velti – zelta kabatas pulksteņus.

Sludinājumi

”Daugavas” stadionā 29. jūnijā – grupas ”Deep Purple” solists, rokoperas ”Jesus Christus Superstar” galvenās lomas izpildītājs Jans Gilans.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1990.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz