Izrādās, sestdienas vakarā ap pusseptiņiem veikala maizes nodaļā ienācis jauneklis maskā, iepūtis zāles pārzinei sejā asaru gāzi un no atvilktnes izgrābis ietirgoto naudiņu – samērā paprāvu summu. Un tūdaļ nozudis.

Pārbiedētās sievietes zvanījušas policijai. Tās ļaudis ieradušies ātri, bet… ķer nu vēju laukā. Ievadīta izmeklēšana.

Rūpnīca “Liepājas metalurgs” no vācu firmas “Mannesmann Demag” saņēmusi uzņēmuma rekonstrukcijas projektu deviņos sējumos. Pašlaik to tulko valsts valodā.

Interesi par Liepājas rūpnīcas rekonstrukcijas projektu ir izrādījušas vairākas ārzemju firmas, tai skaitā arī Taivānas “Baltic States Cultural Economic Association”, kā pārstāvis Latvijā H. Čaga kungs nesen tikās ar rūpnīcas direktoru V. Terentjevu un galveno inženieri R. Vaski.

Starp citu, viņš “Liepājas metalurgā” bija jau trešo reizi.

Kā liega ieskaņa 21. Latvijas Dziesmu svētkiem būs koncerts, ko svētdien, 31. janvārī, pulksten 14 Mūzikas koledžas zālē sniegs maestro Valda Vikmaņa vadītais rajona skolotāju koris “Lira” un Aijas Engelmanes Latviešu biedrības nama koklētāji.

Sarīkojumā pianistes Renātes Sviriņas izpildījumā dzirdēsim arī J. Mediņa “Latvju dainas”.

Neskatoties uz ierobežotām iespējām, Labiekārtošanas sabiedrība rekonstruē Līvas kapu novecojušo žogu. Darbus veic pakāpeniski, bet tiklīdz ir pabeigta kārtējo žoga sekciju uzstādīšana, nākošajā dienā nekaunīgie zagļi tās aiznes prom.

Pie katra staba nolikt policistu nav iespējams, tādēļ Pilsētas valde lūdz tuvumā dzīvojošos cilvēkus par ļaunprāšu “darbu” nekavējoties ziņot.

Pie mums atgriežas viens no Latvijas dibinātājiem

Paldies vēsturniekam Rihardam Rubīnam, ka viņš uzņēmies atdot visu mūsu kopējo parādu savai pilsētai un pārvedis mājās cilvēku, par kuru daudzus gadus nedrīkstējām neko zināt.

Tas noticis Rubīna sagatavotajā grāmatā “No Apšu ielas līdz Nicai”, un šis cilvēks ir Miķelis Valters. Latvijas neatkarības idejas paudējs gadsimta sākumā. Viens no Latvijas dibinātājiem 1918. gada 18. novembrī. Tās pirmais iekšlietu ministrs. Vēlāk diplomāts, Latvijas sūtnis ārzemēs. Sava garā, 94 ilgā mūža nogali aizvadījis Nicā, Vidusjūras krastā, kur 1968. gadā arī guldīts zemes klēpī.

(..) Grāmatas pirmajā daļā varam iepazīties ar Miķeļa Valtera uzskatiem 19. un 20. gadsimta mijā, un pats interesantākais ir salīdzināt, kā toreiz notiekošā ideja virzība sasaucas ar tiem domu attīstības procesiem, kādi pie mums virmoja vēl nesen, latviešu tautas trešajā atmodā.

Jo arī gadsimtu mija bija laiks, kad kultūrnacionālie centieni pārtapa nacionālpolitiskos, un Valters pārliecinoši pauda ideju, kuras centrā bija latviešu tautas pašnoteikšanās, tātad Latvijas valsts ārpus Krievijas ietvariem.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1993.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.