– Naudīgākajos uzņēmumos īpašu problēmu nav. Savādāk ir tajos, kas nav naudīgi vai arī nav griboši šo jautājumu atrisināt. Mēneša vidū skaidrības par kompensāciju izmaksu strādājošajiem un viņu bērniem nebija sešos pilsētas uzņēmumos – Linoleja rūpnīcā, nomas uzņēmumā ”Liepāja”, rūpnīcā ”Hidrolat”, kā arī Okeāna zvejas flotes bāzē, Būvmateriālu un konstrukciju kombinātā un Mašīnbūves rūpnīcā.

Par pilsētas transporta tarifiem

(..) Pēc Pilsētas valdes Sociālās aizsardzības nodaļas vadītājas A. Barčas priekšlikuma tika nolemts pārtraukt pilsētas padomes kārtējo sesiju, lai palīdzētu sakaru nodaļu darbiniekiem naudas apmaiņā. Deputāti no pulksten 12 līdz 18 kopā ar pastniekiem apstaigāja tos pensionārus un invalīdus, kuri nespēj stāvēt garajās rindās, kas izveidojās Sakaru mezgla un Krājbankas slikta darba dēļ pirmajā naudas apmaiņas dienā. (..) No 1. februāra brauciens autobusā un tramvajā maksās vienādi – 15 kapeikas. Mēnešbiļetes cena – 8 rubļi, skolēniem – 3 rubļi. Maksa par braukšanu maršruta taksometros, neraugoties uz priekšlikumiem par tās paaugstināšanu, atstāta 50 kapeiku apmērā, kā tas bija noteikts republikā.

500 kg apelsīnu, kas saņemti kā humanitārā palīdzība no Sīrijas, zemūdeņu jūrnieki nodeva republikāniskajam psihoneiroloģiskajam Zīdaiņu namam, 3. un 14. vidusskolai un savam bērnudārzam.

Daudzus interesē, vai saglabājas pilsētas fondi mēbelēm, elektroprecēm, radioprecēm u. c. Kā teica Pilsētas valdes tirdzniecības uzņēmuma nodaļas vadītāja J. Zaharjina, daudzām labākas kvalitātes precēm cenas noteiks republikas Cenu departaments. Daļu šo preču pārdod par brīvām cenām. Un ir jau zināms, ka gludeklis maksās 27 rubļus, kafijas dzirnaviņas – 50 rubļus, ledusskapis ar divām kamerām – apmēram 2000 rubļu. Arī mēbeles kļuvušas dārgākas.

Būtu nepareizi neatļaut darboties jaunām sabiedriskām organizācijām, kaut gan Latvijā pagaidām vēl nav likuma, kas regulē to darbību. Tādēļ Pilsētas valdes nolēma izņēmuma veidā reģistrēt Liepājas radioamatieru apvienību kā sabiedrisko tehniskā sporta organizāciju.

Mūsu pilsētā sieviešu frizieru ir pat vairāk, nekā pienāktos saskaņā ar normatīvu. Neskatoties uz to, agrāk sēdējām garum garās rindās, taču pašlaik, pēc cenu paaugstināšanas, klientu ir pat ļoti maz, tāpēc jau tuvākajā nākotnē dažas nerentablās frizētavas var nākties slēgt. Kā paskaidroja SPRA frizētavu vadītāja S. Soroka, tiek domāts par frizētavu privatizāciju, vien jāsagaida, līdz republikā tiks pieņemts attiecīgs likums.

Izcilas dejotājas traģēdija

(raksta Marģers Vestermanis, muzeja un dokumentācijas centra ”Ebreji Latvijā” vadītājs) Izpildot Diseldorfas pilsētas muzeja direkcijas (VFR) lūgumu, nosūtu jums nelielu informāciju un dažus attēlus par Liepājā dzimušo un šeit arī uzaugušo dejotāju Cili Edelbergu, kas 20. – 30. gados kļuva slavena Vācijā ar pseidonīmu Tatjana Barbakoff. Rakstiņa nolūks – vārga cerība pēc tik daudziem gadiem tomēr mēģināt gūt jelkādu informāciju par Edelbergas ģimeni, kas visa tika noslepkavota Liepājā nacistiskās okupācijas laikā.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1990.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.