(..) Sestdienas rītā no Tartu, Tallinas, Kauņas, Viļņas, Klaipēdas un Rīgas augstskolām ieradās ap divsimt viesu no piecpadsmit studentu korporācijām. Viņus pieņēma institūt rektors Kārlis Dobelis. Visai neparasti bija Liepājas Pedagoģiskā institūta zālē redzēt tik daudz jaunu, brašu puišu. Svecīšu siltās, sīkās liesmiņas jauniešu kora ”INTIS” rokās atspoguļojās jauniešu acīs – tik neparasti nopietnās, ka vakara vadītājam Jānim Dreiblatam vajadzēja daudz papūlēties, lai tās kļūtu nedaudz jautrākas.

Pagaidīsim līdz piektdienai

(rubrika: Skolotāji beidzot nonākuši līdz robežai). – Skolotāji vienmēr ir bijuši pacietīga tauta, – teica Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Liepājas padomes priekšsēdētāja Irēna Opšteina. – Bet nupat laikam viņu pacietības mērs ir pilns, un pedagogi sāk draudēt pielietot pat tik galēju līdzekli kā streiku. Kāpēc? Tāpēc, ka republikas budžeta projekts neparedz nākamajam gadam algu pielikumu skolotājiem. Bet tāds projekts, kas paredzēja algu pielikumu, bija apsolīts. Pašlaik, lai nopelnītu cilvēka cienīgu naudu, skolotājs spiests meklēt papildu ienākumus, uzņemties dubultu slodzi. (..) Nevienam nav noslēpums, ka mūsu skolotāji pārstrādājušies, un tas nenoliedzami atstāj iespaidu uz darbu, arī uz bērniem, kurus viņi māca.

Vēl viens upuris

Aizvadītās piektdienas priekšpusdienā pa Liepājas pludmali pastaigājās Jūrskolas 2. kura audzēknis V. T. , ieraudzīja dzintara gabalu, pacēla, ielika kabatā. Pēc kāda laiciņa kabata uzliesmoja. Rezultāts? Dakteris Uldis Ķesteris, kurš puisi ārstē, teica: smags 3. pakāpes apdegums. Arī uz rokas, ar kuru puisis centies ”dzintaru” izmest.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1990.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.