Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Tikai šāvieni piespiež nolikt nažus
1992. gada 8. aprīlis. E. Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolai 70 gadi. Lai tagad sarīkotu jubileju, ir jābūt lielai drosmei vai arī stipri pārgalvīgiem. Bet varbūt tā ir savā ziņā varēšanas un uzticības pārbaude? Simtiem mūziķu un mūzikas pedagogu šajos gadu desmitos no Liepājas aizgājuši pasaulē, grūti būs atrast Latvijā kādu mūzikas skolu, orķestri vai lielāku kora kolektīvu, par Nacionālo operu, simfonisko orķestri un Opereti pat nerunājot, kur nebūtu arī viens vai vairāki Liepājas Mūzikas skolas audzēkņi.
liepajniekiem.lv
Aizvadītajā sestdienā daudzi no viņiem mēroja tālus ceļus, lai apliecinātu mīlestību un uzticību savai skolai, tās ilggadējam direktoram Valdim Vikmanim, kurš tai nesavtīgi atdevis četrdesmit divus gadus. Bet tagad ciemiņus sagaida skolas jaunais direktors, komponists Agris Engelmanis. Ir noslēdzies garš un nozīmīgs posms Mūzikas skolas dzīvē. Tas ir jānovērtē un jāparāda pienācīga cieņa – tādēļ kolektīvs arī izšķīrās par šiem svētkiem.
Aizvadītās nedēļas sākumā pilsētas galvas vietnieks Andris Jaunsleinis brīdināja Karavīru dzīvokļu ekspluatācijas daļu, ka tai dienas laikā jāatstāj nams Kūrmājas prospektā. Acīmredzot tas bija iedarbīgāk nekā daudzie iepriekšējie rakstiskie brīdinājumi, jo šīs nedēļas sākumā jau bija atbrīvotas trīs telpas, un ir cerība, ka pilsētas Prokuratūra beidzot iegūs sev pastāvīgu mītni.
Neba visi saprot humoru
Kad 1. aprīļa numurā kādā no materiāliem draiskojoties pastāstījām, ka ”Liepājas metalurga” galvenajās noliktavās naglu vietā tagad guļ televizori un ledusskapji, tās jau nākamajā naktī apmeklēja zagļi. Taču dzelzs durvis šoreiz izrādījās stiprākas par viņiem, un tādēļ ļaundari nevarēja pārliecināties, ka gluži vienkārši ir izjokoti.
Mūris pret mūri
Jau sen valodo: nakts diskotēkās Celtnieku klubā ejot raibumraibi. Ka ”dūmi nav bez uguns”, apliecināja notikumi, kas risinājās naktī no 3. uz 4. aprīli. Jo pulksteņa rādītāji virzījās tuvāk pusnaktij, jo lielāks auga dienvidnieciskās izcelsmes ļaužu pūlis pie ārdurvīm. (..) ”Grupveida kaušanās”, tā to īsi raksturo vieni aculiecinieki. ”Kā mūris pret mūri, bet pa vidu – municipālie policisti, kas mēģina nodibināt kārtību”, – tā otri. Par laimi, policistiem izdevās nemiera cēlājus, no kuriem dažiem nācās šķirties no nažiem, izdabūt laukā uz ielas. Taču arī tur ap 100 cilvēku lielais pūlis negribēja rimties. Tikai pēc tam, kad policisti un zemessargi raidīja gaisā brīdinājuma šāvienus, naksnīgie ”karotāji” negribīgi izklīda.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.
