Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Tīša patvarība elektriskā tīkla kantorī
1992. gada 19. septembris. Protestējot pret sarežģīto situāciju muitā, sliktajiem darba apstākļiem un zemo apmaksas līmeni, aizvakar vairākos Latvijas muitas punktos notika brīdinājuma streiks. Kāda pret šo akciju ir Lejaskurzemes muitas darbinieku nostāja?

liepajniekiem.lv
Uz šo jautājumu atbildēja muitas direktors Vladimirs Stumburs: – Šoreiz vēl nestreikojām. Uzskatām šo pasākumu par sasteigtu. Taču, ja valdība nemainīs savu nostāju, 5. oktobrī notiks likumīgā kārtībā sagatavots streiks, kurā apņēmies piedalīties arī mūsu kolektīvs. Jo arī muitnieki ir cilvēki un vēlas, lai attieksme pret viņiem būtu normāla.
Mēs gribam kārtīgi veikt savus pienākumus, kas muitai uzticēti. Bet lai to varētu izdarīt, ir nepieciešamas piemērotas darba telpas, formas tērpi, attiecīga tehnika.
Nesen firmā ”Lauma” viesojās vācu firmas ”Auguste” pārstāvis Klauss Manneks. Viņš izrādīja lielu interesi par ”Laumā” ražotajiem audumiem.
Pārrunās apsprieda jautājumu par par vairāku simtu tūkstošu metru lielas audumu partijas piegādi Vācijai nākošajā gadā. Galīgo lēmumu par to pieņems augusta vidū.
Pilsētas valde izveidojusi kontroles komisiju, kura pārbaudīs, kā tiek ievēroti ielu tirdzniecības noteikumi. (..) Komisijas atsavinātās preces tiks nodotas pārdošanai pašvaldības uzņēmumam tirdzniecības namam ”Kurzeme”.
Liepājas lidostā biežāk par citām nolaižas un no tās paceļas nelielās lidmašīnas no Skandināvijas. Kādreiz tik biežie reisi uz Rīgu notiek tikai labi ja pāris reizes mēnesī, un arī tad lidmašīnas salonā sēd četri, pieci cilvēki. Biļetes ir tik dārgas (440 rubļi), ka tikai retajam tās ir pa kabatai.
Ja nu kādam maciņš biezāks un tam 22. septembrī gribas pārvietoties ātri un pie tam pa gaisu, tad lidmašīna uz Rīgu pacelsies rudenīgajās debesīs pulksten 9, bet no Rīgas atpakaļ dosies pulksten 16.
Divrublība
Vakar redakcijai piezvanīja vairāki Tosmares iedzīvotāji. Un uzzinājām kārtējo bēdu stāstu. Jau labu laiku vienīgā vieta, kur viņi var nokārtot maksājumus par patērēto elektroenerģiju, ir 29. elektriskā tīkla kantoris Karostā. Taču tur nule ieviesta kārtējā dīvainība: pusi samaksas prasa Latvijas rubļos, otru pusi – Krievijas rubļos, turklāt viena, triju un piecu rubļu naudaszīmes vispār neņem pretī.
Nejēdzība? Jā, protams. Vēl vairāk – tīša patvarība! Jo kopš šā gada 20. jūlija Latvijas rublis ir kļuvis par vienīgo obligāti pieņemamo – tas ir, obligātajā apgrozībā esošo – maksāšanas līdzekli Latvijas Republikas teritorijā. Bet varbūt kāds uzskata, ka Tosmare un Karosta neatrodas Latvijā?
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.