Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Uz darbu Tosmarē ar vilcienu

1990.gada 14.novembris. Latvija man ir atklājums. Divas dienas aizvadītās nedēļas nogalē Metalurgu kultūras pils Sveču zāle valdīja īpaši sirsnīga gaisotne, jo te bija pulcējušies draugi un domubiedri. Rūgteni smaržoja rudenīgās mārtiņrozes, dzirkstīja šampanietis un klātesošo sejā ne brīdi nenodzisa smaids.

Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Uz darbu Tosmarē ar vilcienu
Foto: liepajniekiem.lv
14.11.2021 06:00

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Visu uzmanības centrā divi vienlīdz nozīmīgi, interesanti un savstarpēji saistīti notikumi: biedrības ”Latvija – Zviedrija” Liepājas nodaļas dibināšana un zviedru mākslinieka Janerika Johansona darbu izstādes atklāšana. (..) Šajā sakarā Liepājā bija ieradies zviedru tulkotājs Blunkvista kungs ar ģimeni. Interesanti, ka viņa vectēvs vēl pirms Pirmā pasaules kara ir bijis Eļļas fabrikas direktors, pat saglabājies viņa personiskais nams Kūrmājas prospektā. Tātad biedrība ir nodibināta un pašreiz tajā ir ap 70 biedru. (..) Janeriks Johansons: – Latvija man bija atklājums un dziļš pārdzīvojums. Es šeit iepazinos ar ļoti interesantiem, patīkamiem cilvēkiem. Pēdējā gada laikā es ļoti daudz lasīju par Latvijas vēsturi, sekoju notikumiem, jūsu centieniem pēc neatkarības.

Krusta gājiens” pret militāristiem

(vēstules autors VAK biedrs Ēriks Ozols) (..) Savus briesmu darbus armija turpina arī Liepājas Karostā, kur aiz jaunierīkotā ezera puskilometru uz jūras pusi meža kāpās tiek izcirsti koki, ierīkoti dārziņi un būdiņas. Bet tās jau nevar salīdzināt ar viņu ”villām” kooperatīvā ”Šķēde”. Atsevišķi jaunsaimnieki laukos dzīvo zemnīcās, bet šeit…

Melnais dosjē

11. novembrī a p 2 naktī divi nepazīstami vīrieši sadūra privātā taksometra šoferi A. Un sagrāba viņa automašīnu. Noziedznieki aizturēti, notiek izmeklēšana.

J. Fabriciusa ielā automašīnai VAZ-08 nozagti divi riteņi. Tajā pašā ielā nepazīstams vīrietis iesitis pa galvu pilsonim B. un nozadzis viņam pulksteni ”Poļot” un dokumentus.

Pirmā un vienīgā

(rubrika: Kuģu remonta rūpnīcai – 90) ”1935. gada 16. septembrī. Liepājas kopējā slimo kasē uzņemts Karaostas darbnīcu virpotāju māceklis Aleksandrs Grošs” – izlasu nelielā papīra lapiņā. Man pretī pie galda sēž sirms kungs un vēlīgi smaida. – Tā bija mana pirmā darba diena. Pārnācis no dienesta Latvijas armijā, daudz neprātoju, kur strādāt. Gāju uz Karaostas darbnīcām. Mani pieņēma meistars Lazda, aprunājās un pateica, lai es nākot otrdien, tad nostrādāšot visu mūžu. Neesmu māņticīgs, bet tie izrādījās viedīgi vārdi. Pensijā es aizgāju tikai pēc 51 gada. (..) Nereti bija jāstrādā trijās maiņās. Rītos un vakaros uz Tosmari brauca vilciens. Uz nakts maiņu un atpakaļ gan bija jātiek saviem spēkiem. Sliktā laikā staigājām kājām, labā – daudzi brauca ar velosipēdiem. (..) Ko tolaik ražoja? Galvenokārt jau remontēja kuģus. Bet izpildīja arī plašus pasūtījumus velosipēdu rūpnīcām. Lielos daudzumos taisīja prīmusus, alumīnija un emaljētos traukus – varbūt kādai māmiņai vēl saglabājies kāds ar ”Tosmares” spiedogu? Ražoja kartupeļu racējus, sējmašīnas, lielus zirgu ratus uz gumijas riteņiem, arī zirgu grābekļus, atsperecēšas, piensaimniecības inventāru. Jā, pat vieglās sporta lidmašīnas.

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1990.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz