Stacijas priekšnieks Oskars Cēbers: – Pēc pulksten 15 Liepājas TV raidītājam blakus istabā mums notika neliela apspriede, kad izdzirdējām plīkšķi. Pēc pāris minūtēm līdzīgs troksnis atkārtojās.

Kad devāmies uz raidītāja telpu, galvenais inženieris brīdināja, lai turp neejot, ka tur tiekot šauts. Paskatījāmies pa durvīm, tiešām – loga stiklā bija vairāki caurumi, saplaisājis stikls.

(..) Notikuma vietā operatīvi ieradās policija. Ekspertīzei paņēma atrasto lodi, nosacīja tās lidojuma trajektoriju, līdz ar to uzzinot, no kurienes šāvieni raidīti. Otrā dienā, kad aplūkojām pagalmu, ieraudzījām, ka ar trīs šāvieniem sašauts arī apgaismošanas lukturis.

(..) Personas, kuras tur aizdomās par šo incidentu, ir aizturētas.

Ar šodienu autobusu biļešu iepriekšpārdošanas kase no namiņa stacijas laukumā pārcēlusies uz dzelzceļa stacijas ēku, kur tā jau kādreiz atradās.

Atgriezties iepriekšējā vietā varēja tāpēc, ka ir atcelta vesela virkne autobusu reisu, un izrādījās, ka viena autobusu biļešu kase nav vajadzīga. Pasažieriem šīs izmaiņas droši vien būs pa prātam.

Lietišķās mākslas vidusskolas audzēkņi un pasniedzēji vēl paguva ziemu, tā teikt, noķert aiz astes, pirms iestājās atkusnis.

Viņi nedēļas nogalē aizbrauca uz Bernātiem kārtīgi izslēpoties, izvizināties un izpikoties. Un šī jaukā izdauzīšanās, kā atzīst pedagogi, vairoja topošo mākslinieku mācību sparu un gribu.

Latvijas sporta deju federācijas komercdirektors, Liepājas sarīkojumu deju centra “Svings” vadītājs Ainars Eisaks un Liepājas Pedagoģiskās augstskolas studente, Latvijas “Vicemis-92” Santa Blūma aizvadītajā nedēļā laimīgi ieslīdējuši laulības ostā.

Daudzi priekšnieki joprojām neprot valsts valodu

Latvijas jaunbagātnieku “Kluba 21” prezidents, runājot par Latvijas pilsonību, pauž viedokli – “cenzam nav nozīmes, svarīga ir valsts valoda – tas arī būs reālais siets”. Bet kā ar latviešu valodas apgūšanu veicas pie mums, Liepājā, kāda ir atestācijas kvalitāte?

Dzīve rāda, ka šinī jomā iet pavisam greizi. Slimnīcā, poliklīnikās, pilsētas un rajona SES, pasta nodaļās, Siltumuzņēmumā, Hidrolatā, Cukurfabrikā, Gaļas kombinātā, policijā utt. latviešu valodā savas darba un personīgās lietas valsts valodā nokārtot neesmu varējis.

Daudzu uzņēmumu vadošie darbinieki (nelatvieši) sekmīgi skaitās nokārtojuši valsts valodas zināšanu pārbaudes, pie kam augstākajā kategorijā, tomēr valodu visvienkāršākā sarunā lietot viņi neprot.

Cik ilgi mocīsies tās atestētās uzņēmumu un iestāžu grāmatvedes, lietvedes, izrakstot dokumentus ar desmitām rupju kļūdu, cik ilgi vēl driķēs projektus krievu valodā? Vai Valodas inspekcija ir kādu sodījusi par valsts valodas likuma neievērošanu?

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1993.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.