Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Vēl ir laiks, vēl ir laiks… līdz rudenim
1992. gada 7. jūlijs. Vides aizsardzības reģionālās komitejas priekšsēdētājs Leonīds Zeļenskis par braucienu uz Holandi. (..) Tūdaļ jāpasvītro, ka šeit pastāv precīza sistēma darbā ar atkritumiem. Katrs tos pārstrādājošais uzņēmums ražo savu galaproduktu, kuru savukārt var pārdot citām firmām tālākai pārstrādei. Pie kam galvenais pamatprincips ir tāds: lai vairāk pārstrādātu un mazāk izvestu uz izgāztuvi. Mest ārā vienkārši nav nav izdevīgi – iznāk pārāk dārgi.
liepajniekiem.lv
(..) Mums stāstīja, ka atkritumu sadedzināšana valstī balstās uz trim vaļiem: oficiālo valdības atļauju, augstu attīrīšanas pakāpi un tehnoloģiskumu. Man var pavaicāt, kā būtu, ja šādu centrāli uzbūvētu pie mums? Visupirms, mēs neesam tam gatavi psiholoģiski. Var iedomāties, ka sāksies daudz lētāka projekta varianta meklējumi. Bet ja nu displejs pēkšņi fiksēs noteiktā normatīva pārsniegšanu? Mēs taču nepārtrauksim tvaika padevi Vecliepājai vai elektroenerģijas padevi Ezerkrastam. Un galvenais – kā lai organizē mūsu pašu atkritumu pārstrādāšanu uz vietas?
Restorānu darbinieki, it īpaši oficianti, drīz vien rokās turēs ne tikai bloknotus, bet arī individuālās pašaizsardzības līdzekļus. Un tas nav joks. Sestdien restorāna ”Jūra” apmeklētāji – kaukāziešu izcelsmes personas – sarīkoja kautiņu. Tika izmantotas ne tikai dūres. Viņi draudēja viens otram ar pistolēm. Par laimi līdz šāvieniem lieta nenonāca.
No redakcijas pasta
Kādēļ mūsu pilsētai vajadzīgs tāds monstrs, tāda liela monopolizēta maizes fabrika, kas ir visīstākais padomju gigantomānijas mantojums? Pirmskara Latvijā tādu nebija un nevajadzēja. Bija konkurence, maiznieki centās viens par otru cept labāku maizi.
Aivars Jerumanis: prioritātes – nevietā
Nesen dažas dienas Liepājā pavadīja bijušais Latvijas valsts goda konsuls ASV, bet tagad LR Augstākās Padomes repatriācijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Aivars Jerumanis. (..) – Premjerministrs Ivars Godmanis ir brīdinājis, ka mums jādara kaut kas ārkārtējs un praktisks, lai novērstu draudus nākošajam rudenim un ziemai. Tomēr, ir skaisti brīdināt tautu, bet es nedomāju, ka ir vietā teikt šobrīd iedzīvotājiem, lai viņi izpērk malkas kurināmās krāsnītes, sit logus ārā un laiž skursteni gaisā. Ir bezkaunīgi no valdības puses atzīties, ka vairs nespējam apgādāt tos cilvēkus, kuri iecēla, atbalstīja un uzturēja Augstāko Padomi pašos grūtākajos brīžos. Jā, nav viegli, bet vēl ir laiks līdz rudenim, un ja šīs lietas nevar izkārtot, tad tas nozīmē, ka prioritātes ir dotas nepareizi.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.