Vēstures līkloči “Kurzemes Vārdā”: Zeme ir, tehnikas nav, naudas nav
1992. gada 4. augusts. Nemiers par nākamo ziemu domājot, nav svešs daudziem. Jau šodien pārtikas preču veikalu letes patukšas. Kā būs turpmāk? – Bēdīgi, – vaicāta par šodienas situāciju laukos, teica Lauksaimniecības departamenta galvenā ekonomiste Marta Vilmane. – vasarāji izdeguši, tikai ziemāji auguši kaut cik ciešami. Plānojām iegūt 94 tūkstošus tonnu labības, bet labi ja no tā būs puse. Ārkārtīga problēma – lopbarība. Nebūs spēkbarības. Siens gan savākts. Bet tas vien neglābs.
liepajniekiem.lv
(..) Paju sabiedrībām lopu barošanai trūkst zemes. 2400 zemnieku saimniecības dod tikai 4 5 no kopējā produkcijas daudzuma, kaut gan tām jau ir 45 000 ha zemes. Individuālie ražotāji, kam tikai piemājas zemes, – ap 26 %. Daudzi pat praktiski saimniekošanu nav sākuši. Zeme ir, tehnikas nav, naudas nav. Firma ”Agroinvest” iedeva 7,5 miljonus lielu aizdevumu. Bet man uz galda ir pieprasījumi par 40 miljoniem. Nāk pie manis jauni puiši, saka: man ir 30 hektāri, palīdziet! Ko mēs varam? Vien priecāties, ka, paldies Dievam, ir tādi puiši, kas grib to zemi strādāt.
Vēlreiz cēlušās maizes cenas
Tagad ir noslēgusies vairāk nekā pirms mēneša izsludinātā šo cenu paaugstināšanas trīspakāpju akcija. Abu veidu formas maizes klaips tagad maksā 22 rubļus. Iespējams, ka dažos veikalos būs nelielas novirzes. Bet, spriežot pēc vakardienas telefona zvaniem redakcijai, pircēji prasīs maizes labāku kvalitāti.
Jau nedēļu pilsētā grūti iedzīvotājus apgādāt ar balonu gāzi. To piegādā tikai daudzbērnu ģimenēm un invalīdiem. Tikko pārtraukta sašķidrinātās gāzes piegāde Karostai (bet dabas gāzi tur nepiegādā, kaut gan gāzes tīkli ir sagatavoti, jo karaspēka vadība līdz pat šim laikam nav samaksājusi par gāzes dienesta veiktajiem darbiem). Iemesls tam – šīs gāzes piegādes pārtraukšana no Baškīrijas un ar to saistītā pilsētas krājumu izsīkšana. Saimniecībā ”Liepājas gāze” paziņoja, ka tāds stāvoklis ilgs pusotru – divas nedēļas. Naudu par gāzi republika jau pārskaitījusi.
Latvju zēni grib braukt jūrā
Jūrniecības koledžas atjaunotnes viens no galvenajiem uzdevumiem bija panākt, lai latviešu zēni atgrieztos jūrniecībā un zvejniecībā. Koledžas direktors Ivars Virga: – Komplektējot grupas jaunajam mācību gadam, vislielākā piekrišana bija stūrmaņu amatam. Šajā specialitātē tad arī bija vislielākais konkurss, un varējām uzņemt zēnus ar labām zināšanām. Tāpat arī kuģu mehāniķu latviešu grupā. (..) Sarunās par iespējamām pasniedzēju un kursantu apmaiņām, kā arī prakses iespējām uz ārvalstu kuģiem, noskaidrojām, ka priekšroka būs tiem, kuri pratīs angliski.
_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.