Nenieshamniešu vārdā runāja komūndirektors Anderss Bistroms. Viņš uzteica te skatītās pārvērtības, kas notikušas gada laikā kopš iepriekšējās viņu vizītes, to, ka šīs pilsētas iedzīvotāju vāktās un Liepājai sūtītās materiālās vērtības tiek izlietotas īstajā virzienā (palīdzību no viņiem saņēmis bērnu nams un bērnu slimnīca), pārmeta nevajadzīgu izšķērdību, viņus uzņemot, jo viņi savām acīm redzējuši kontrastus starp dzīves īstenību te un to, kā viņi tikuši uzņemti, piedāvāja iespējamās sadarbības formas ar liepājniekiem.

(..) Nineshamnas valdes priekšsēdētāja vietniece Ēva Arvidsone atzīmēja, ka viņi te redzējuši vairāk nekā viņiem rādīts. Ko tieši, to gan neteica.

Pēc diviem Anglijā pavadītiem mēnešiem mājās atgriezies Liepājas teātra mākslinieks gleznotājs Aldis Kļaviņš. Gandarīts. Kaut bijis tur smagi un daudz jāstrādā, redzējums un gūtie iespaidi atsverot visu.

Nesen republikas Ministru Padome pieņēma lēmumu, kas aizliedz tirdzniecību ielās. Tādēļ pilsētā var tirgoties tikai noteiktās vietās: centrālajā un Jaunliepājas tirgū, Siļķu un O. Kalpaka ielas stūrī, pie veikala ”Nīca”. Pilsētas valdē lemj jautājumu par tirdziņiem Gvardes prospektā 6a un J. Fabriciusa ielā 45.

”Uzmanību, policija!”

Tā tagad, ieraugot mūsu kārtības sargu mašīnu, iesaucas nabaga kājāmgājēji, šķērsojot ”it kā” slēgto tramvaja tiltu.

Diemžēl tā vairs nav reta vai lielas vajadzības spiesta parādība, kad pati policija ignorē noteikumos paredzēto kārtību, kur nu vēl no citiem to prasīt. Mašīnas negaidīti drāžas tiltam pāri tā, ka gājēji pašķīst uz visām pusēm.

Kādi smagi ”sēņu” grozi!

Brīvajās dienās daudzi jo daudzi pilsētnieki meklē gumijas kājavus, grozus, spaiņus un ikdienas drānu kārtu nomaina ar ”mežā ejamām” drēbēm. Un tad – uz laukiem, uz mežiem!

Redakcijā bija ienākusi kāda kundzīte, kas stāstīja par saviem novērojumiem Vaiņodes vilcienā. Braukusi no Vaiņodes uz Liepāju un pamanījusi, ka daudzās pieturās vagonā iekāpj sēņotāji ar aizdomīgi smagām mugursomām un groziem. Pēdējiem pa virsu saliktas sēnes, bet apakšā redzami kartupeļi. Arī mugursomas izspīlējuši vieni vienīgi apaļumi.

Protams, naivi iedomāties, ka mūsu zemīte pārvietojusies uz tādiem platuma grādiem, kuros kartupeļi aug savvaļā un… mežā. Tātad ”mežabrāli” iztiku ziemai vākuši kopsaimniecību vai individuālajos kartupeļu laukos. Te nu vietā aicinājums: vīri, pie sāls un stobriem!

_____________
Arī turpmāk pārlūkosim arhīvu, lai pastāstītu, par ko vēsturiski nozīmīgajā 1992.gadā rakstīja mūsu laikraksts. Tas ir mūsu valstij izšķirīgi nozīmīgs un sarežģīts pārmaiņu laiks. Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, ”Kurzemes Vārds” savukārt atguva savu pirmās brīvvalsts nosaukumu.