Laikā, kad Latvijā piemin vēsturi un tās nozīmīgākos notikumus, arī Internātpamatskolā noritēja interesanta vēstures stunda ar nosaukumu “Senās profesijas un darbarīki”.

Pa klasēm skolēni pulcējās telpā, kurā varēja apskatīt miniatūrus seno laiku darbarīku modeļus un noskaidrot, kas tie tādi un ko ar tiem kādreiz cilvēki darīja. Darbarīku modeļus sarūpējusi skolotāja Baiba Rosvalde. Viņa pastāstīja, ka šādus seno laiku darbarīkus, tikai izmērā maziņus, darinājis viņas tētis Harijs Veide no Salacgrīvas. “Tētis gribēja izgatavot tādus rīkus, ar kuriem savulaik darbojies viņa vectēvs. Tā arī radās vesela kolekcija, un es piedāvāju daļu aizvest uz Liepāju, lai parādītu tos skolēniem.”

Iepazīstināšana notiek aktīvā un saistošā veidā, liekot bērniem darboties un domāt līdzi. Stundā skolotāja parāda modeļus un jautā, vai viņi zina, kas ir un ko darīja melderis, modere, dravnieks, piķieris vai vešeriene. Notiek tāds kā savdabīgs konkurss, un zēni un meitenes parāda, cik daudz viņi lasījuši latviešu autoru grāmatas, kur šie vārdi sastopami.

“Bērniem ir interese, mazāko klašu audzēkņi ir sajūsmināti, apskatot mazos rīkus, bet lielāki skolēni jau interesējas, kā tad īsti ar tiem strādāja. Papildinu stāstījumu ar attēliem, kas redzami fonā uz baltas sienas, tur bērni var apskatīt spriguli tā īstajā lielumā un redzēt, kā ar to darbojās. Tāpat ir ar citiem senajiem darbarīkiem. reizēm stundas izdodas pavisam interesantas, jo skolēniem patīk atcerēties senos profesiju nosaukumus un parādīt, ka viņi zina, kas ir, teiksim, spīzmane, kā savulaik sauca sievieti, kas vadīja saimniecību.”

Līdz šim skolotāja Baiba Rosvalde ir vadījusi stundas tikai Internātpamatskolas audzēkņiem.

Daina Meistere,
“”Kurzemes Vārds”

Egona Zīverta foto

Skolotāja Baiba Rosvalde ar sava tēta darinātu miniatūru spīļarklu.