Šīs un citas idejas savam mikrorajonam jaunliepājnieki un ciemiņi apsprieda kopienas radošajā darbnīcā “Radi savu JaunLiepāju!”

Jaunliepājas simbols – Annas tirgus laukums. Bet varbūt “Liepājas Metalurgs” vai Lutera baznīca?

Rajons būtu atbilstoša vieta valstsvīra Miķeļa Valtera vai Liepājas pilsētas galvas Teodora Breikša piemineklim.

Tik daudzas ietves vajag salabot, tāpat iedarbināt strūklakas pie autoostas.

Aktīvo iedzīvotāju mērķis ir izveidot biedrību, kas vienotu jaunliepājniekus un dotu iespēju pārstāvēt savas intereses pilsētā.

Taču sākums ir, paskatoties tepat pa labi un pa kreisi, pacildinot savu labo kaimiņu un padomājot, ko es varu citiem dot.

Tāpēc pasākumā aizsākās Kaimiņu birža – interesentiem atstājot uz sienas informāciju citiem.

Kāds var piedāvāt dizaina konsultācijas, cits meklē brīvprātīgā darbu, bet vēl kādam mājās sakuplojuši istabaugi, ko var padalīt.

Jaunliepājas entuziaste Ieva Balode-Ziemele aptaujājusi Liepājas Draudzīgā aicinājuma vidusskolas jauniešus, un atklājies, ka viņi nemaz nepavada laiku Jaunliepājā, jo šeit nav, ko darīt.

Viņi biežāk ietu uz Raiņa parku, ja tiktu papildināti jauniešiem atbilstoši vingrošanas rīki, ja tur būtu uzkodu kiosks, kā parasti parkos ir.

“Jaunieši grib kultūras pasākumus, filmu vakarus galda spēles. Viņi grib telpu, kur būt, – sanākt kopā, runāties, mācīties,”

zina Ieva.

Jauniešiem patīk un viņi vestu savus draugus uz Liepājas Olimpisko centru, manēžu, SPA, Raiņa parku, bet diemžēl ļoti populāra atbilde ir – nav, kurp vest.

“Ievai ir vēl viens lielisks nodoms, un tā ir biedrība,” uzsvēra viena no radošās darbnīcas rīkotājām, jaunliepājniece Rita Rozentāle.

“Bez projektiem mēs tomēr nekustam uz priekšu.”

Katru ceturtdienu iedzīvotāji var nākt uz Teodora Breikša ielu 45, 2. stāvā, un izteikt savas domas, vēlmes, ko un gribam darīt, ko uzlabot.

“Gribam, lai nāk visi, gan jaunieši, gan seniori, jo mēs gribam iesaistīt visus. Jo dažādāk, jo foršāk,” teica Ieva.

Evelīna dzīvo Ezerkrastā, taču pieteicās par brīvprātīgo, lai radošās darbnīcas laikā pieskatītu bērnus. Bērnu nebija, taču jauniete vēlas gūt pieredzi.

“Gribu palīdzēt Liepājai. Biju arī Muzeju nakts brīvprātīgā. Arī mana draudzene strādā par brīvprātīgo, un vasara mēs kopā iesaistīsimies kultūras pasākumos.

Arī man pašai tie ir svarīgi un interesanti, tā ir iespēja piedalīties, kaut ko jaunu ieraudzīt,”

viņa teica.

Viesi no Rīgas un Durbes dalījās iedvesmas stāstos par savu kopienu pieredzi.

Pirms gadiem desmit Čiekurkalns bija biedējoša vieta, kur neviens negribēja naktī izkāpt no sabiedriskā transporta, bet tagad tā ir apkaime, kurai iedzīvotāji jūt piederību, stāstīja biedrības pārstāvji.

“Tā kaimiņu būšana sāk pamazām kustēties,” atzina R. Rozentāle. “Žēl, ka mēs desmit gadus esam gaidījuši šeit, Liepājā.”

Kad Rīgā aizsākās apkaimju biedrību rosība un sadarbība ar pašvaldību, viņa jautājusi par iespējām Liepājā, bet saņēmusi atbildi, ka nekas tāds neplānojas.

“Domājām, ka sanāks bišķi vairāk,” viņa vērtē iedzīvotāju dalību pasākumā.

Aktīvisti ļoti daudz gājuši runāt ar cilvēkiem, jo afišām daudzi nepievērš uzmanību, vajag pastāstīt, kas plānojas.

Pašlaik esot ideju apzināšanas un izprašanas periods, teica R. Rozentāle.

“Mums jau gribējās, lai te ir stāvgrūdām pilns un cilvēki lauž durvis,” atzina viena no Jaunliepājas kustinātājām Barbara Freiberga.

“Bet īstenībā par katru cilvēku ir prieks, īpaši pašā sākumā. Katrs, kurš atnāk, ir vērtība. Viss sākas ar pirmo ideju. Pēc tam jau sniegs veļas uz priekšu un bumba kļūst arvien lielāka.”

Drīzumā notiks pirmā nopietnā sanākšana visiem tiem, kas ieinteresēti veidot apkaimes biedrību.

B. Freiberga uzsver, ka ir cilvēki, kuri uzreiz gatavi darboties, un ir tie, kuri no sākuma paskatīsies, kas notiek.

“Ir tie, kas ļoti ilgi iekustas, un ar viņiem vajag runāt. Pēc tam viņi ir visa pasākuma sirds un dvēsele,” viņa teica.

Projekts “Radi savu JaunLiepāju” notiek “Liepāja 2027” programmā “Kaimiņu būšana” ar Kultūras ministrijas piešķirto finansējumu, sadarbībā ar nodibinājumu “Fonds Initium” un “British Council” pārstāvniecības Latvijā programmas “People to People” līdzfinansējumu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.