Šovasar vairāki Liepājas bērni brīvo laiku pavada, makšķerējot Gulbju dīķī. Dažs iedzīvotājs pauž pārsteigumu: vai tas ir atļauts, un vai šajā dīķī vispār ir zivis?

Liepājas pašvaldības policija mobilajā lietotnē “Liepāja”, atbildot uz pirmo jautājumu, skaidro: pilsētas dīķos makšķerēt drīkst, ja vien līdzi ir derīga makšķerēšanas karte (tā nav vajadzīga makšķerniekiem, kas jaunāki par 16 gadiem, vecāki par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti).

Liepājas Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls novērojis, ka Gulbju dīķī regulāri mēdz makšķerēt vairāku puiku kompānija, un to vērtē pozitīvi:

“Mums pretenziju nav. Labāk, lai makšķerē zivtiņas Gulbju dīķī, nekā sēž un lūkojas ekrānos!”

Tā tomēr ir aktivitāte dabā un dažam bērnam arī iespēja gūt pirmo pieredzi makšķerēšanā, viņš piebilst, vienlaikus atgādinot, ka arī Gulbju dīķis ir ūdenstilpne, tāpēc nedrīkst aizmirst par drošību.

Zivis dīķī tiešām ir, turklāt dažādas. Komunālās pārvaldes pārstāvis zina teikt, ka kāds iedzīvotājs, kurš pēc savas iniciatīva nolēmis rūpēties par Gulbju dīķi, katru gadu tajā ielaižot amūrus (karpu dzimtas zivis).

Dīķī esot arī daudz sīko zivteļu, kas tur iekļūstot ar putnu palīdzību.

@mg_carp_team #@rajenito😻❤️⚽️ ♬ original sound – Mg_carp_team

“Kurzemes Vārds” otrdien ap pusdienas laiku pie Gulbju dīķi sastop tikai vienu makšķernieku – astoņus gadus veco Gustavu, kurš tobrīd darbojas ap sapiņķerēto makšķeres auklu.

Līdzās spainītī, kas piepildīts ar ūdeni, peld divas nomakšķerētās zivteles, kas piebarotas ar baltmaizi. “Tās ir karūsas!” viņš zinoši paskaidro.

Šis esot pirmais gads, kad zēns nodevies makšķerēšanai. Uz Gulbju dīķi makšķerēt nākot bieži, citas dienas loms gan esot bagātīgāks.

Gustavs, paplešot abas rokas, rāda, kāda bijusi lielākā zivs, ko tur noķēris, – aptuveni padsmit centimetru.

“Karūsas pēc tam laidīšu atpakaļ. Man vienkārši patīk makšķerēt,”

stāsta zēns.

Sākotnēji zivteles nesis mājās savam kaķim, bet peļu junkuram tās negaršojot. Dīķī esot arī lielas zivis, taču tās Gustavs nemakšķerējot.

Jautāts, kāpēc, viņš paskaidro: “Nezinu, man tā liekas, ka viņas mani ievilks iekšā ūdenī.”

Savai pirmajai makšķerei zēns naudu nopelnījis pats, uz ielas pie mājas tirgojot limonādi. Iegūt vajadzīgo summu izdevies ātri.

“Viens cilvēks par vienu limonādi man samaksāja 50 eiro!” viņš palepojas.

Zēns teic, ka drīz būšot gatavs makšķerēt lielākās ūdenstilpnēs. Jautāts, kur viņš vēlas to darīt, viņš aizdomājas. “Varbūt Daugavpilī, jo es neesmu tur bijis.”