Pirmie traktori jau bija pāris kilometru iebraukuši Liepājā, kad uz autoceļa A9 no Grobiņas–Ventspils šosejas izgriezās pēdējais spēkrats.

Cilvēku atbalsta netrūkst

To portāls liepajniekiem.lv dzirdēja pa rāciju, kas tika izmantota traktoru vadītāju saziņai. Visu brauciena laiku vīri pa rāciju koriģēja attālumus starp transportlīdzekļiem un braukšanas ātrumu.

Sākotnēji plānoja ap 30 kilometriem stundā, taču patiesībā tas nokrita daudz zemāk.

Kolonna virzījās, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus; deva ceļu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnai, apstājās Liepājā pie luksofora sarkanā signāla krustojumos.

Portāls novēroja, jo bijām līdzbraucēji traktoristam no Durbes zemnieku saimniecības “Pīlādži”.

Pretī braucošie auto signalizēja, mirkšķināja – nepārprotami atbalstīja akcijas dalībniekus.

Tuvāk Liepājai un pilsētā cilvēki bija sastājušies malā vērot traktorus, māja, filmēja, fotografēja. Pie Liepājas robežas kādam sagaidītājam līdzi bija arī Latvijas karogs.

Liepājā zemnieku tehnikas kolonna izmeta nelielu loku – iebrauca pa Brīvības ielu, pirms kanāla nogriezās pa kreisi, tad – pa Zemnieku ielu.

Savukārt no tās iebrauca un sastājās lielajā laukumā līdzās degvielas uzpildes stacijai “Virši”. Portāls liepajniekiem.lv tur saskaitīja kopā ar vieglajām automašīnām pie 200 tehnikas vienību.

Laukumā drīz vien saradās gan skatītāji, gan atbalstītāji. Jauna liepājniece bija atvedusi dēliņu skatīties traktorus. Viņa labi zina, ko lauksaimnieki vēlas panākt.

“Zemniekiem klājas grūti, jācīnās.

Mūsu vecvecākiem – omītei un opītim – arī ir ferma Rucavā. Viņi gan īsti netic, ka ar protestiem var ko panākt. Saka: ko tad mēs izdarīsim?… Baidās, ka viņus nesapratīs un nesadzirdēs. Taču esmu patīkami pārsteigta, ka tik daudzi šodien brauc pa ielām ar tehniku. Malači, ka cīnās!” sieviete sacīja.

Savukārt Irita uz laukumu aizbrauca ar vieglo automašīnu, bet viņas vīrs brauca ar zemnieku saimniecības “Kisieli” traktoru kolonnā.

“Es domāju, ka šāda akcija ir atbalstāma, jo mums taču ir kaut kā sava taisnība jāpierāda. Ja ne paši, tad kurš cits?” Irita teica.

Galvenais – mazināt birokrātiju!

Ar protesta akcijas dalībniekiem aprunājāmies jau Lieģos, kur zemnieki no malu malām sapulcējās ar savu tehniku.

Grobiņas pagasta zemnieku saimniecības “Kālīši” īpašnieks Mārtiņš Petrēvics, kas sevi nodēvēja par mazzemnieku, 50 hektāros audzē labību.

Zemnieks savu viedokli nekad nav slēpis un pauž to skaļi, taču uzskata: “Rīgā mūs nedzird. Tur ir pašapmierināti ierēdņi, kas par iedzīvotājiem daudz nerūpējas. Visi saka, ka mums jādzīvo kā Eiropā, bet mēs nez kāpēc tā nedzīvojam. Saka jau dažādi – viens lauksaimnieks nosliecies uz vienu pusi, otrs uz otru, bet visiem taču josta ir tā savilkta, ka vairāk nav iespējams.

Un, kad sāks vilkt kaklu ciet, daudz kas nostāsies savās vietās. Domāju, ka zemnieki to necietīs.”

Durbeniekam Andim Kisielim cerīgas izjūtas raisīja solidaritāte, ko apliecināja arvien jauni un jauni traktori, kas pievienojās citiem “Durbes grauda” teritorijā.

Jautāts, ko viņš vēlas, atbildēja: lai atceļ nosacījumus, ka jāaizpilda neskaitāmi dokumenti, kam neredz jēgu.

Viņam, piena lopkopim, ir jāaizpilda gan kūtsmēslu uzskaites, gan piena uzskaites, gan ūdens patēriņa žurnāls. Jāuzrāda, cik govis izdzer un kā izmanto savu izslaukto pienu. Cik litru pārdod, cik izdzer ģimene, cik dod teļiem…

“Viņi mani spiež melot, jo vai tad es visu varu nosvērt? Nevaru,”

Andis saka, kā ir, – ka reizēm atskaites jāaizpilda ar izdomājumiem. “Birokrātijas slānis ar gadiem tikai audzis, jo katram ierēdnim jāpamato sava esamība. Un viņu daba tāda, ka vairākkārtīgi pārcenšas.”

Savukārt Aigars Jaunzemis no Bunkas pagasta zemnieku saimniecības “Sproģi 3” jauns pēc mūža gadiem, bet ne pieredzes ziņā. Uzaudzis vecāku saimniecībā, ko pirms pieciem gadiem pārņēma, strādājis jau no bērna kājas.

“Saimniecību pārņemt nebija grūti, bet jaunie atbalsta saņemšanas nosacījumi uzlikuši lielu slogu,”

Aigars sacīja.

Viņam īsti nebija cerību, ka protests ko mainīs, bet vīrietis pauda uzskatu, ka zemnieki vēlas dot ziņu Saeimas deputātiem par savu neapmierinātību.

“Ekoshēmas, ar ko Latvija skrien pakaļ Eiropai, mēs šeit nevaram izpildīt, kaut arī esam par zaļo lauksaimniecību,” viņš nosauca vēl vienu aspektu, kas izraisījis protestus.

Ministrs sola

Vakar Liepājā bija dzirdama aplēse, ka visā Latvijā protesta akcijā izbraukušas aptuveni 2000 tehnikas vienības.

Lauksaimnieku prasības ir Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu tūlītējs importa aizliegums bez pārejas perioda; 5% samazinātās PVN likmes atjaunošana Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem; birokrātijas mazināšana lauksaimniecības nozarē; plašāka pieeja apdrošināšanas un apgrozāmo līdzekļu programmām; atteikšanās no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem zemes lietošanas ierobežojumiem.

Zemkopības ministrija turpina īstenot pasākumu kompleksu, lai uzlabotu lauksaimnieku iespējas, aģentūra LETA ziņo, atsaucoties uz Zemkopības ministriju (ZM).

Zemkopības ministrs Armands Krauze uzsver, ka viņam ir skaidrs plāns, kā veikt konkrētus uzlabojumus, kas lauksaimnieku dzīvi padarīs vieglāku.

Pēc ministra teiktā, ZM jau piedāvā un joprojām meklē dažādas iespējas, kā sniegt atbilstošu, mērķētu un savlaicīgu atbalstu, reaģējot uz aktuālo situāciju nozarē.

“Birokrātijas mazināšana nozarē ir mana prioritāte.

Sadarbībā ar lauksaimnieku organizācijām plānota virkne birokrātijas mazināšanas pasākumu. Nepamatotās prasības, kas izriet no Latvijas normatīvajiem aktiem, pārskatīsim nekavējoties, toties Eiropas līmenī apstiprinātā Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas Stratēģiskā plāna izmaiņas aizņems vairāk laika, un darbs pie tā ir uzsākts,” paudis A. Krauze.

Vai ar viņa solījumiem pietiks, lai zemnieki neplānotu protesta akcijas Rīgā, kā viņi iepriekš sacīja, rādīs tuvāko dienu notikumi.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome vēstulē valdībai apgalvo, ka lauksaimnieki gatavi pārrunām un sadarbībai ar valdības pārstāvjiem par nozarei kritiski svarīgu jautājumu steidzamu risināšanu.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš gan vakar Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja, ka zemniekiem jau iepriekš daudz solīts, taču kopš iepriekšējām sarunām, kas notika pirms trim mēnešiem, nav “sagaidītas konkrētas rīcības”.

Tāpēc ļoti iespējams, ka arī mūspuses zemkopji būs gatavi sildīt traktoru motorus, lai dotos uz galvaspilsētu, lai turpinātu cīnīties par pārmaiņām nozarē.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.