Vides uzraugi sola pārbaudīt būvdarbu likumību miljonāra, “Liepājas metalurga” līdzšipašnieka Sergeja Zaharjina piejūras īpašumā, kur sešu būvju vietā uzceltas 13 ēkas, svētdien ziņoja TV3 raidījums “Nekā Personīga”.

Raidījuma rīcībā esošais nekustamā īpašuma inventarizācijas plāns liek secināt, ka sākotnējā apbūves platība pārsniegta gandrīz piecas reizes. Īpašumu ieskauj žogs, negaidītus viesus vēro videokameras, bet teritoriju sargā nikni suņi. Galvenā dzīvojamā ēka atgādina kārtīgu pili. Mājai ir vairāk nekā 400 kvadrātmetru. To atjaunojot, tā uzcelta četras reizes lielāka nekā iepriekšējā.

Tas ir pretrunā ar Aizsargjoslu likumu, kas noteic, ka, rekonstruējot 300 metru piejūras joslā esošās ēkas, tās nedrīkst pārsniegt iepriekšējo būvapjomu.

Aizsargjoslu likums atsevišķos gadījumos atļauj palielināt ēku būvniecības apjomu, piemēram, ja būvi paredz pašvaldības teritorijas plānojums. Tas Nīcas pagastam tika apstiprināts 2007.gada septembrī, laikā, kad Zaharjina dzīvojamā ēka jau bija uzcelta. Vēl viens izņēmums ir gadījumā, ja atļauju dod reģionālā vides pārvalde.

Liepājas reģionālās vides pārvaldes vadītāja vietnieks Roberts Bērziņš stāsta, kopš 2002.gada Zaharjins ar prasību nav vērsies. “Līdz ar to es nemāku pateikt. Ja būvvalde ir devusi atļauju, tad tā ir viņu atbildība,” teica Bērziņš.

Arī Nīcas novada priekšsēdētājs Agris Petermanis nezināja, vai visām Zaharjina ēkām ir būvatļauja, jo novada būvinspekcijas arhīvs glabājoties Liepājā. Taču viņš domā, ka likums nav pārkāpts, jo zemesgrāmatā nevarot ierakstīt nelikumīgi uzbūvētu ēku.

Petermanis uzsver, ka tikai 2007.gada detaļplānojumā viss Zaharjina īpašums iekļauts kāpu aizsargjoslā. Pirms tam tajā atradusies tikai daļa. Līdzās mājai tapis arī dīķis, tenisa laukums, baseina nojume un vairākas saimniecības ēkas. Kopā rēķinot, gandrīz pieckārtīgi pārsniegts apbūves apjoms, kāds bijis Zaharjinam iegādājoties īpašumu 90.gadu vidū. Nīcas mērs raidījumam norādīja, ka tā rīcībā esošā “Marijas” inventarizācijas lieta nenozīmē neko.

Raidījums gan norāda, ka inventarizācijas lieta ir būtiska, jo uz tās pamata īpašums tiek reģistrēts zemesgrāmatā, un nav skaidrs, ko pašvaldība darījusi, lai tiktu ievērots Aizsargjoslu likums. Ne tikai 13 būves, bet arī žoga novilkšana apkārt īpašumam liek domāt par Aizsargjoslu likuma pārkāpumu. Likums paredz, ka norobežot pieeju jūrai nedrīkst.

2005.gadā – aktīvākajā Zaharjina īpašuma celtniecības laikā – pie īpašuma tika norakta kāpa un izbūvēts bruģēts celiņš uz jūru. Liepājas reģionālā vides pārvalde atzina nodarījumu par nelikumīgu. Sods par to pienācās līdz 1000 latu, taču Zaharjinam sodu neuzlika.

“Protams, ja to būtu vienkāršs latviešu mirstīgais veicis, klāt būtu inspektori un pašvaldība uzliktu sodus,” notikušo vērtē Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes loceklis Guntis Grūba.

Zaharjins no komentāriem esot atteicies un apgalvojis, ka inventarizācijas lietās redzamie piejūras īpašumu apjomi esot pārspīlēti. Dokumentus esot kārtojuši citi cilvēki, viņaprāt būvatļaujas esot likumīgas.

Grūba Zaharjina īpašuma lietu salīdzina ar Valērija Kargina žogu, par kura likumību spriedums būs nākamnedēļ, un Aināra Šlesera lietu, kur tiesa pirms mēneša atzina par nelikumīgu politiķim izsniegto būvatļauju darbiem kāpu aizsargjoslā.

Liepājas reģionālā vides pārvalde sola tuvāko divu nedēļu laikā pieteikt oficiālu vizīti un veikt pārbaudi Zaharjina īpašumā “Marijas”. Salīdzinot atļauto un faktisko ēku skaitu, varēs spriest par iespējamo pārkāpumu apmēru. Iespējams, vides uzraugi tad beidzot uzliks arī pirms sešiem gadiem aizmirsto sodu par kāpu norakšanu pie Zaharjina īpašuma, norāda raidījums.

Nekustamo īpašumu “Marijas” Pērkonē Zaharjins iegādājās 90.gadu vidū. 2000.gadā īpašums ierakstīts zemesgrāmatā pēc tam, kad Zaharjins kļuva par Latvijas pilsoni.

BNS