Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēl precizē kārtību, kādā šogad vidusskolās notiks centralizētie eksāmeni, 12. klašu skolēni visā Latvijā joprojām dzīvo neziņā par to, kad pabeigs skolu un kā tas notiks, kad un kā varēs iestāsies augstskolā. Tikāmies ar jauniešiem, lai iztaujātu, kā viņi šajā laikā jūtas.

Labāk paliks Liepājā

Vanesa Molodija ir liepājniece, bet par savu mācību vietu izvēlējusies Z. Mauriņas Grobiņas novada vidusskolu. Meitene neslēpj savu apjukumu: “Visvairāk biedē neziņa. Pagaidām nav skaidrs, kad būs eksāmeni, kā tie notiks, kas būs ar iestājpārbaudījumiem augstskolās.” Jauniete labprāt studētu Rīgas Stradiņa universitātē uztura speciālistu programmā, taču šobrīd skaidrības par nākotni nav. “Lai iestātos šajā specialitātē, man ir vajadzīgs bioloģijas eksāmens, bet tas nav starp obligātajiem valsts pārbaudījumiem, tāpēc es to šogad, iespējams, nemaz nevarēšu nokārtot.” Meitenes cerība ir augstskolas organizētie iestājpārbaudījumi. “Ja arī tādu nebūs, esmu apsvērusi domu palikt Liepājā. Vai nu stāties Liepājas Universitātē, vai paņemt vienu gadu brīvu un pastrādāt, visu pārdomāt un nogaidīt, kad beigsies šis neziņas periods.”

Kristiānai Mamei, O. Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas nākamajai absolventei, domājot par nākotni, ir vairāki varianti. Viņu interesē gan profesionāla fotografēšana, gan pasākumu organizēšana, gan pedagoģija. Izvērtējot situāciju valstī, Kristiāna ir nonākusi pie secinājuma, ka labāk būtu palikt Liepājā. “Man sākotnēji gribējās studēt Vidzemes Augstskolā Valmierā, bet Covid-19 izplatība manus plānus nedaudz pamainīja,” stāsta meitene. Viņa ar vecākiem nolēmusi, ka šobrīd labāk būtu nedoties nekur prom no mājām, tāpēc pēc vidusskolas beigšanas stāsies Liepājas Universitātē un studēs pedagoģiju. “Man patīk darbs ar cilvēkiem, arī ar bērniem un jauniešiem. Tas varētu būt īstais virziens,” diezgan pārliecinoši saka Kristiāna. Viņa cer no augstskolas sagaidīt pretimnākšanu un to, ka iestāšanās datumi tiks pielāgoti studentu iespējām.

Arī J. Čakstes Liepājas 10. vidusskolas beidzēja Emīlija Branda ir satraukta: “Pagāja laiks, kamēr vispār pieradu pie jaunā režīma. Nebija viegli pielāgoties attālinātajām mācībām.” Jauniete stāsta, ka, līdzko pie jaunās mācību norises bija pieradusi, tā nemieru sāka radīt neskaidrība par gala eksāmeniem. “Informācija nemitīgi mainās gan par eksāmenu datumiem, gan apstākļiem.” Emīlija jau sen ir pārliecināta par saviem studiju plāniem. Jauniete vēlas studēt jurisprudenci, tāpēc plāno stāties Latvijas Universitātē. Viņa noskaidrojusi, ka uzņemšanā tiks ņemti vērā vidusskolas mācību rezultāti un vidējā atzīme vēsturē, tātad eksāmeni viņas izvēli neietekmēs. Vienīgais, ko krīzes situācija viņas dzīvē var ietekmēt, ir plānotais darbs vasarā. “Ja man eksāmeni būs jūlijā, nebūs laika pastrādāt.” Jauniete ir noraizējusies par saviem draugiem, kuri vēlas studēt ārzemēs, jo, iespējams, šie plāni būs jāmaina. “Ja mainās mūsu eksāmenu kārtība, nav zināms, vai ārvalstīs tas laiks derēs, vēl jau var netikt arī ārā no Latvijas.”

Gatavi pielāgoties situācijai

Gustavs Grasis no Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas savus nākotnes plānus gatavs pielāgot iespējām. “Ja slēgtu robežu dēļ neizdosies studēt Lielbritānijā, tad stāšos Rīgas Stradiņa universitātē,” viņš saka. Puisi interesē sports un veselība, tāpēc esot izpētījis vairākas studiju programmas, kas saistītas ar šīm jomām. Par eksāmeniem gan Gustavam ir nelielas bažas, jo klātienē mācību saturu ir vieglāk apgūt, nekā mācoties attālināti. “Pietrūkst skolotāju klātbūtnes. Ja ir kādi jautājumi, e-klasē uzrakstu, bet dažreiz atbildes pienāk tik vēlu, ka jāsāk atcerēties, ko vispār prasīju,” smaidot stāsta jaunietis. Viņš apzinās, ka šobrīd, lai pienācīgi sagatavotos gala eksāmeniem, ir vairāk jāstrādā. “Man ir savas metodes, kā apgūt jaunu informāciju, tāpēc ļoti satraucies neesmu.”

Bet Paula Beatrise Valtere saka: “Man ir tāda sajūta, ka mēs neko nekontrolējam un nezinām. Informāciju par eksāmeniem uzzinām no sociālajiem tīkliem un ziņu portāliem, nevis no skolas administrācijas. Tas uztrauc.” Viņa skumst, ka arī par izlaidumu nekas nav zināms. “Klasē ir drūms noskaņojums,” vidusskolniece apgalvo. Paula plāno studēt vai nu Banku augstskolā, vai Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgas filiālē. Šobrīd zināms, ka Banku augstskola ņems vērā vidusskolas eksāmenu rezultātus. Stokholmas Ekonomikas augstskola gan pati vienmēr organizējot iestājpārbaudījumus, pēc kuriem studenti tiek sarindoti pa vietām, lai saprastu, kurš augstskolā ir iekļuvis. Šobrīd vislielākais satraukums ir tieši par eksāmeniem, jo, pēc meitenes sacītā, mācību vielas apguve ir iekavējusies. “Ja mēs mācītos skolā, domāju, jau kādu laiku atkārtotu agrāk apgūto un gatavotos eksāmeniem, bet tagad esam tikai finiša taisnē ar to, kas pēdējā gadā jāapgūst.”

Žanete Makarova no Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas atzīst, ka skolas šobrīd ļoti pietrūkst. “Es esmu viena no skolas aktīvistēm, darbojos gan tās parlamentā, gan avīzē. Tas, ka nemācāmies klātienē, apgrūtina vielas apguvi. Man ir satraukums par matemātiku.” Meitene raizējas, vai attālinātā mācīšanās neietekmēs eksāmenu rezultātus, kaut arī iestāšanos iecerētajā augstskolā tie nemainīs. “Es jau esmu iesniegusi visus dokumentus Grīnvičas Universitātē Lielbritānijā.” Meitene plāno studēt starptautisko biznesu. Universitātē vēl papildus būs jāiesniedz gada vērtējums angļu valodā, bet eksāmenu pārcelšana uz vēlāku laiku Žanetes plānus neietekmēs. “Vienīgais, kas var mainīt plānus, ir slēgtās robežas. Ja tās līdz rudenim būs ciet, tad gan nezinu, kā rīkoties,” cerot uz labu iznākumu, stāsta jauniete.

Izlaidumu svinēs, kad varēs

Par attālinātām mācībām lielāku sajūsmu pauž Nīcas vidusskolas skolēnu pašpārvaldes prezidents Edgars Miķelis Kovaļskis. “Man patīk mācīties no mājām. Vienīgi neesmu drošs, vai šāds mācīšanās veids ir efektīvāks.” Nedaudz bažīgs par eksāmenu rezultātiem viņš tomēr ir. Puisis atzīst, ka emocijas bieži mainās, domājot par to, kā notiks eksāmeni, kas būs ar izlaidumu, taču viņam nepatīk domāt izteiksmē “kā būtu, ja būtu”, tāpēc pacietīgi gaida valdības pieņemtos lēmumus. “Mazliet skumji paliek iedomājoties, ka izlaiduma mums nebūs, bet mainīt mēs tik un tā neko nevaram.”

Edgars Miķelis jau strādā par jauniešu treneri Nīcas futbola komandā, pats spēlē futbolu kopā ar pieaugušajiem, tāpēc loģiska ir viņa izvēle stāties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. “Bet es vēlos mācīties neklātienē, lai varu turpināt strādāt un darīt lietas, kas mani interesē.” Viņa plānus studēt krīzes situācija neizmainīs, jo Sporta akadēmijā svarīgi ir fiziskās sagatavotības rezultāti.

Bet Emīlija Sinka no O. Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas plāno stāties Latvijas Universitātē vai Rīgas Tehniskajā universitātē, jo viņu saista biznesa vadība un ekonomika. “Sekoju līdzi informācijai. Izskatās, ka mana iestāšanās kādā no augstskolām būs atkarīga no vidusskolas eksāmenu rezultātiem.” Jauniete mēģina uz visu notiekošo skatīties racionāli, jo “īsti neko šobrīd darīt nevar, situācija jāpieņem, kāda tā ir. Man satraukuma nav, jo šobrīd pat sanāk vairāk laika gatavoties eksāmeniem.” Meitene atzīst, ka grūtākais ir tas, ka visa sociālā dzīve vienā brīdī tika apstādināta. Klasesbiedri ilgojas cits pēc cita, tāpēc plāno izlaidumu nosvinēt tad, kad valstī situācija to atļaus.