liepajniekiem.lv
Atbalsta līdzeklis
Cilvēki bieži jautājot, kādēļ vajag tādu vieglo valodu, stāsta mākslas un filoloģijas maģistre Velga Polinska.
Viņas mērķis ir vieglās valodas reāla lietošana un pārbaudīšana praksē. ”Vieglās valodas pirmā, bet ne vienīgā auditorija ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Apkārt ir ļoti daudz cilvēku ar atšķirīgām vajadzībām nekā mums pašiem. Taču viņi tiek izstumti no sabiedrības, mēs negribam par viņiem zināt un veltīt savu uzmanību,” viņa stāsta.
Labā ziņa esot tā, ka Latvijas sabiedrība vairs neatrodas citādo atstumšanas fāzē. ”Esam pa vidu starp segregāciju un integrāciju,” saskata V. Polinska. ”Brilles, kruķis, ratiņkrēsls, uzbrauktuve – šie palīglīdzekļi visiem ir skaidri. Ja runājam par atbalstu cilvēkiem ar uztveres grūtībām, intelektuālās attīstības traucējumiem, tad pirmajā mirklī grūti iztēloties, kas viņiem varētu palīdzēt sabiedrībā justies labi.
Šis ir mirklis runāt par vieglo valodu kā atbalsta līdzekli.”
Tas ir līdzīgi kā Braila raksts neredzīgajiem vai zīmju valoda tiem, kas nevar verbāli sarunāties. Saziņas un uztveres grūtības īslaicīgi var rasties arī cilvēkiem, kam spriestspējas nav traucētas, taču ir trauksme, depresija.
Vieglajai valodai Latvijā ir noteikti trīs līmeņi, kurus simbolizē zīmēti ābolīši skaitā no viena līdz trim.
Pirmajā līmenī tiek sniegta tikai pati svarīgākā informācija un gandrīz katru īsu, vienkāršu teikumu paskaidro attēls. Teksts 2. līmenī jau sniedz papildu detaļas, attēlu nepieciešams mazāk. 3. līmenī jau var stāstīt vairāk un mazāk izmantot attēlus.
Ir pieņemtas ES direktīvas, kuras regulē ne tikai vides, bet arī informācijas pieejamību.
”Latvija, es teiktu, ir spiesta ievērot šīs prasības, jo pagaidām tas notiek formāli,”
pauž V. Polinska.
Valsts institūciju tīmekļa vietnēs ir sadaļa ”Viegli lasīt”, taču bez pietiekamas izpratnes, ko tas nozīmē, ja jau cilvēkam bez uztveres grūtībām tur minētu sarežģītu terminu skaidrojums reizēm jāmeklē tēzaurā. ”Ceram to tuvāko desmit gadu laikā mainīt,” atzīmē speciāliste.
Nelemt citu vietā
Rakstot savu maģistra pētījumu, V. Polinska aptaujājusi 90 iestādes, puse no kurām atbildēja, ka gadījumos, kad atnāk klients ar uztveres traucējumiem, darbinieki sarunājas tikai ar viņa asistentu. ”Tas ir nepieņemami. Sanāk, ka cilvēkam nav nekādu tiesību pašam par sevi atbildēt,” viņa uzsver.
”Vieglā valoda var ļaut pašam izteikties par to, ko viņš grib.”
Turklāt cilvēki vēlas zināt un saprast dažādu informāciju. Vietnē ”Mamma daba” ir gan objektu apraksti vieglajā valodā, gan arī skaidrojumi par dabas parādībām.
Tā cilvēki ar īpašām vajadzībām piekļūst informācijai, kas pārējiem šķiet pašsaprotama, piemēram, uzzina, ka Tērvetes dabas parkā var noīrēt ratiņus un cik tas maksā. Vieglā valoda dod pieeju kultūrai – Dizaina muzejā ir audiogids vieglajā valodā. Latvijas Radio ik vakaru pulksten 21 skan ziņas vieglajā valodā.
V. Polinska atzīmē, ka sabiedrībā bieži pieņemts visu izlemt un izdomāt citu vietā – kas viņiem būtu jāsaprot un jādara.
Īpaši vieglās valodas jomā ir jāpārbauda mērķauditorijā, vai uzrakstītais ir izprotams. Ja tie ir iekšējās kārtības noteikumi pansionātā, tad nevajag rakstīt ”nav atļauts ienest apreibinošas vielas”, bet gan ”aizliegts ienest alkoholu”.
Cilvēks ar uztveres traucējumiem var nesaprast pārnestas nozīmes, jārunā tieši. Nevis nolikt karoti, atdot galus, bet – nomirt.
Tikko beidzies pirmais semestris, kurā Latvijas Universitātes studenti apguva vieglo valodu izvēles kursā. Daudzi atzina, ka iekrituši uz nosaukumu.
”Tas kurss ir tik maldinošs! Jūs piedāvājāt vieglo valodu, un kas to būtu domājis, ka tik daudz būs jāstrādā un vieglā valoda nemaz nav tik viegla!”
tādas atziņas pauduši filoloģijas zinātņu doktores Dites Liepas studenti.
Vieglā valoda Eiropā aizsākās pēc Otrā pasaules kara līdz ar lielo emigrācijas vilni. Kara Ukrainā dēļ atkal ir ļoti plaša migrācija.
Ārzemnieki Latvijas bibliotēkās meklējot – kur jums ir plaukts ar izdevumiem vieglajā valodā? Mūsu aizjūras kaimiņiem zviedriem ir izdots milzīgs apjoms daiļliteratūras vieglajā valodā, ik gadu iznāk ap simt grāmatu. Latvijā kopā ir piecas. ”Esam ceļa sākumā,” saka V. Polinska.
Uzziņai
Vieglās valodas mērķgrupas:
- cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem;
- cilvēki ar psihosociāliem traucējumiem;
- cilvēki ar disleksiju (problēmas lasīt uzrakstītu tekstu);
- cilvēki pēc insulta un galvas traumām;
- nedzirdīgi un vājdzirdīgi cilvēki;
- seniori, kas novecojot var zaudēt uztveres asumu;
- īslaicīgi – iebraucēji valstī, kuri mācās valodu no jauna.
Vairāk lasiet: https://www.lu.lv/en/perlsi
Piemēri
Latviešu tautas teika ”Pupa, salms un ogle”
Reiz pupa, salms un ogle nosprieduši reizot pa pasauli. Ceļodami tie nonākuši pie upītes. Bet kā nu tikt pāri? Salms tūlīt atradis padomu un, pārguldamies pār upi, teicis, lai nu ogle ejot pāri. Ogle arī gājusi, bet, tikko uzkāpusi uz salma, tā salms sācis degt un pārlūzis uz pusēm. Ogle iekritusi ūdenī un nočaukstējusi vien.
Pupa, krastmalā stāvēdama, tā smējusies, ka aiz lieliem smiekliem pārplīsis viens gals. Par laimi, tuvumā jau bijis redzams skroderis nākam. Pupa nu lūgusi, lai šo sašūtu. Bet, tā kā skroderim citāda diega līdzi nebijis, kā tikai melns, tad šis arī ar to pupas pušumu sašuvis. No tā laika pupai vienā galā melna strīpiņa.
Teika vieglajā valodā (2. līmenis)
Reiz pupa, salms un ogle ceļoja pa pasauli.
Ceļā tie nonāca pie upītes.
Pupa, salms un ogle nevarēja tikt upītei pāri.
Viņiem vajadzēja tiltu.
Salms izdomāja būt tilts.
Salms nogūlās pāri upei.
Ogle sāka iet pāri salma tiltam.
Ogle bija ļoti karsta.
Salms sadega un pārlūza uz pusēm.
Ogle iekrita ūdenī un nodzisa.
Pupa krastā smējās.
No lielas smiešanās pupai pārplīsa viens gals.
Bet pupa negribēja staigāt ar saplīsušu galu.
Netālu bija šuvējs.
Pupa lūdza šuvējam palīdzību.
Šuvējam bija līdzi tikai melns diegs.
Šuvējs sašuva pupu ar melnu diegu.
Tāpēc pupai vienā galā ir melna svītriņa.
Kā lietot e-talonu?
Iekāpjot sabiedriskajā transportā – autobusā, trolejbusā vai tramvajā, – zilais vai dzeltenais e-talons jāpietuvina elektroniskajam kartes lasītājam. Tādējādi brauciens tiek reģistrēts un pasažieris ir samaksājis par braucienu. Brauciena reģistrācija jāveic arī tiem pasažieriem, kuri izmanto braukšanas maksas atvieglojumus 100% apmērā.
Vieglajā valodā
Autobusā, trolejbusā vai tramvajā zilais vai dzeltenais e-talons jāpietuvina kartes lasītājam. Kartes lasītājs nopīkst, un brauciens tiek reģistrēts. Brauciens ir jāreģistrē visiem. Braucienu reģistrē arī skolēni un pensionāri. Viņi brauc bez maksas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
