Ar šo vienošanos eiropieši pieteica karu vienreizlietojamai plastmasai, kas bieži vien nav pārstrādājama un nonāk vidē. Vienreizlietojamās plastmasas patēriņa ierobežošanu vēl paredzēts turpināt un pēc vienreizlietojamiem traukiem un galda piederumiem sekos citu plastmasas izstrādājumu tirdzniecības pakāpeniska aizliegšana.

Pandēmijas laikā palielinājās

Likums ar mērķi panākt, lai pēc iespējas mazāk iegādātos lietas, kas kalpo īsu laiku, un aizstātu tās ar pārstrādājamu materiālu, tika izstrādāts un pieņemts īsi pirms Covid-19 izraisītās pandēmijas. Bet spēkā tas stājās tās laikā, kad būtiski palielinājās tā saukto piknika trauku daudzums, arī kafejnīcas un restorāni ierobežojumu dēļ varēja nodrošināt ēdienu tikai līdzņemšanai. Tādējādi būtiski pieauga pārstrādei nederīgo atkritumu apjoms, secina SIA “Eco Baltia vide”valdes priekšsēdis Jānis Aizbalts.

Ja 2019. gadā šo atkritumu frakcija veidoja ap 15%, tad pērn tie jau bija 20–25%. Kopš aprīļa, kad ierobežojumi tika atcelti, atkal novērojama atgriešanās ierastajā ritmā. Pašlaik pārstrādei nederīgā materiāla apjoms samazinājies līdz 20–22%.

Šobrīd tirdzniecībā ir piknika trauki no papīra, koka, cukurniedru šķiedras, bioloģiski noārdāmās plastmasas, atļautās plastmasas, bambusa un kviešu stiebriem, kā arī citiem materiāliem.

Joprojām atļauts tirgot plastmasas glāzes, jo tām pašlaik nav alternatīvas.

Ja kaut kur tirdzniecībā vēl ir plastmasas vienreizlietojamie iepakojumi no “vecā” sortimenta, tad tas saistīts ar atļauju iztirgot iepirkumus, kas veikti pirms direktīvas stāšanās spēkā.

SIA “Elvi Latvija” komercdirektore Laila Vārtukapteine pastāsta, kā veikalos mainījies sortiments.

“Vienreizlietojamos plastmasas traukus, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pierasta lieta, tagad aizstājuši citi analogi. Tirgū ir trauki no papīra un citiem plastmasai alternatīviem materiāliem, taču viennozīmīgi to cena ir būtiski dārgāka.

Tieši ilgtspējīgā domāšana un vēlme netērēt lielu naudu par ātri izmetamām lietām, ko visdrīzāk lietosim tikai pāris stundas, ir veicinājusi arī to, ka piknikiem un dārza ballītēm cilvēki arvien vairāk izvēlas kvalitatīvus, cietas plastmasas traukus, ko var lietot vairākkārt un pat mazgāt trauku mazgājamā mašīnā.

Iegādājoties šādus traukus, pircējiem gan būs jāuzņemas rūpes par trauku nomazgāšanu pēc svinībām, tomēr paši trauki būs pietiekami izturīgi un dizainiski eleganti,” viņa piedāvā alternatīvu.

Sāk pirkt mazāk

Likums ir aizliedzis arī izsniegt bezmaksas plastikāta trauciņus veikalā nopērkamo sveramo preču fasēšanai – tagad salātiem un citiem sveramajiem produktiem trauki jāpārdod par maksu. “Elvi”veikalos novērots, ka daļa pircēju šī iemesla dēļ arvien biežāk uz veikalu dodas ar saviem traukiem, taču netrūkst arī tādu, kas kārbiņu salātiem turpina pirkt turpat veikalā.

Arī L. Vārtukapteine atzīst, ka pandēmijas laikā ierobežojumi un epidemioloģiskās prasības produktu fasēšanai likušas tērēt daudz vairāk plastikāta iepakojuma gan tirdzniecībā, gan citās nozarēs, tālab kopējais plastmasas patēriņš valstī noteikti nav mazinājies.

Līdz ar kovidierobežojumu atcelšanu iepakojuma tirdzniecības apjoms ir samazinājies.

Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka, vasarā pieprasījums pēc vienreizlietojamajiem šķīvjiem, dakšiņām un citiem piederumiem kļūst lielāks, jo uzņēmumi atsāk rīkot sporta spēles un līdzīgus pasākumus brīvā dabā.

Pašlaik tirgū pieejams ļoti plašs vienreizlietojamo trauku sortiments, tāpēc katrs var izvēlēties sev piemērotāko un videi draudzīgāko risinājumu.

“Trauki, kas lietojami brīvā dabā, protams, ir sezonāla prece, un pieprasījums pēc tiem ziemas periodā ir būtiski mazāks nekā vasarā,” piebilst tirdzniecības tīkla pārstāve. Tomēr, analizējot datus vairāku gadu griezumā, varot secināt, ka līdz ar sortimenta izmaiņām un būtisko cenu pieaugumu kopumā vienreizlietojamu trauku pārdošanas apjomi ir sarukuši.

Pikniks pie kafejnīcas

Bistro “Ņamma”pārstāvis Henrijs Imaks norāda, ka pandēmijas laikā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi savus produktus varēja tirgot tikai līdzņemšanai un vairākus mēnešus vienreizlietojamie trauki bija teju vienīgais legāli iespējamais ēdiena pasniegšanas veids.

Bieži vien labos laika apstākļos apmeklētāji iegādājās ēdienu un turpat āra terasē paēda. Līdz ar to ievērojami pieauga to galda piederumu skaits, kas netiek izmantoti atkārtoti. Atceļot ierobežojumus, pieprasījums pēc vienreizējās lietošanas traukiem būtiski sarucis. Tomēr vēl arvien ir klienti, kam ir izveidojies pieradums ēst ārpus kafejnīcas vai kas epidemioloģisku apsvērumu dēļ izvairās no ilgstošas uzturēšanās sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, taču viņu skaits kopumā nav liels.

“Mūsu kafejnīcāslielāko īpatsvaru vienreizlietojamo trauku klāstā veido dažāda lieluma termokārbiņas, kurās tiek fasēti siltie ēdieni. Protams, mūsu sortimentā ir gan vienkāršas plastikāta kastītes, gan dažādi galda piederumi, taču pārējo izlietoto trauku klāsts, salīdzinot ar siltumu saglabājošo iepakojumu apjomiem, ir nenozīmīgs,” saka H. Imaks.

Stingrākas un skaidrākas normas

Uzņēmuma “Eco Baltia vide” pārstāvis vēl piebilst, ka izlietotās plastmasas daudzumam tagad vajadzētu samazināties arī tāpēc, ka beidzot būs izpārdoti uzkrājumi veikalu noliktavās – aizliedza ražot vai ievest, bet tirgot un lietot vēl kādu laiku atļāva. Tomēr viņš uzskata, ka cīņa ar plastmasu vēl īsti nenotiek.

“Aizliegumu noteica polistirola traukiem, bet tikpat kaitīgi ir citi plastmasu saturošie, kas netiek pieskaitīti vienreiz lietojamiem, bet tāpat kalpo īsu laiku, tiek izmesti atkritumos, bet nav pārstrādājami. Līdz ar to šī regula situāciju mūsu skatījumā nav būtiski mainījusi. Esam aicinājuši VARAM steidzami pieņemt jaunas normas, kas aizliedz vai ierobežo laist tirgū nepārstrādājamu plastmasu. Ja šiem trauciņiem pieliks lielāku nodokli, to izmantošana kļūs ļoti dārga, tirgotāji būs spiesti vairāk domāt par alternatīvām, piemēram, kartona kastītēm vai daudzkārt lietojamām glāzēm, kādas jau redzamas festivālos, kur piemēro depozīta principu.

Vēl viens galvas mežģis ir tā sauktā bioplastmasa.

Izstrādājumus, uz kuriem ir šāda atzīme, cilvēks izmet pie šķirotajiem atkritumiem, bet tā tomēr nav plastmasa. Ja tāds materiāls nonāk pārstrādes rūpnīcās, var sabojāt visu pārstrādes procesu. Šobrīd vēl nav rasts risinājums, kur šo materiālu likt pēc izmantošanas,” stāsta J. Aizbalts.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu.

Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.