Darba grupa priekšlikumu izstrādei reformām augstākajā izglītībā un zinātnē ir atteikusies no scenārija par vienas daudzapmetņu universitātes veidošanu uz esošo valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu bāzes.

Par to šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Rolands Broks.

Tomēr darba grupa arī atteikusies no scenārija, kas paredz sektora pašorganizāciju, neveicot nekādas reformas augstākās izglītības un zinātnes sektorā un ļaujot katrai institūcijai pašai cīnīties par izdzīvošanu samazinātā finansējuma apstākļos.

Kā norādīja Broks, vēl tiek apspriesti pārējie varianti, kas paredz publiskajā sektorā saglabāt tikai sešas pašreizējās universitātes, vai arī atstāt pa vienai universitātei katrā no “universitāšu pilsētām” – Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā, vai arī likt augstskolām studiju programmas un pētījumu projektus īstenot kā starpinstitūciju kopējās aktivitātes, mācot noteiktas studiju programmas noteiktās augstskolās.

Šobrīd darba grupas locekļi nosacīti sadalījušies trijās grupās, daļai uzskatot, ka iepriekš piedāvātie scenāriji ir būtiski jāpārstrādā vai jāsvītro, otriem paužot atbalstu augstskolu strukturēšanai pa zinātņu nozarēm, kā to paredz Rīgas Tehniskās universitātes rektora Ivara Knēta ierosinājums. Daļa grupas dalībnieku savukārt esot mierā ar jau izstrādātajiem scenārijiem, norādīja IZM pārstāvis.

Broks gan atkārtoti uzsvēra, ka izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) ir iestājusies par reģionālo augstskolu saglabāšanu.

Turklāt piepildījušās daudzu augstskolu pārstāvju iepriekš izteiktās prognozes, ka darba grupai neizdosies informatīvo ziņojumu valdībā iesniegt noteiktajā termiņā – līdz 1.novembrim. Šobrīd termiņu lūgts pagarināt līdz 14.novembrim, bet Broks prognozē, ka reāli priekšlikumi tiks iesniegti līdz novembra beigām.

Ekonomikas ministra ārštata padomnieks Juris Pūce arī norādīja, ka pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma darba grupa vienojusies precīzāk iezīmēt reformu rezultatīvos rādītājus, kā arī skaidrāk definēt uzdevumus, kas no reformām tiek sagaidīti.

Darba grupas locekļi arī vienojušies, ka reformas nevarēs skart visu plašo augstākās izglītības un zinātnes tēmu loku, bet tām jāattiecas uz augstākās izglītības un zinātnes pienesumu nacionālās konkurētspējas paaugstināšanai. Pagaidām darba grupā vēl nav pieņemts lēmums par to, cik augstākās izglītības un zinātnes institūcijām būtu jābūt Latvijā.

Tomēr jau nolemts, ka reformām augstākās izglītības publiskajā sektorā būtu jāskar gan finansējums un finansēšanas sistēma, gan normatīvā bāze, valsts infrastruktūras atbalsts. Tāpat no valsts puses būtu jāpilnveido institūciju sistēma, nosakot katras iestādes uzdevumus.

IZM parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka ministrija jau tagad ir uzdevusi zinātniskajiem institūtiem iesniegt savas attīstības stratēģijas, kuras tiks ņemtas vērā, sadalot zinātnes bāzes finansējumu.

Patlaban darba grupa orientējas uz to, ka valdībā tiks iesniegti dažādi priekšlikumi, jo, kā norāda Pūce, darba grupas uzdevums nav konkrētu lēmumu pieņemšana.

Daži Saeimas deputāti gan pauda neapmierinātību ar ierosinātajām reformām. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš (ZZS) apšaubīja nepieciešamību pēc šādu reformu veikšanas, ņemot vērā to, ka tās nav paredzētas jaunajā Augstākās izglītības likumā, kuru, cita starpā, komisija plānojusi sākt skatīt 10.novembrī.

Vienlaikus viņš pauda aizdomas par to, vai šādas reformas nav iniciētas, lai novērstu sabiedrības uzmanību no aktuālākām problēmām. “Varbūt kādam Eiropas naudas interesē, vai vēlas novērst uzmanību no studentu pilsētiņas būves Torņakalnā, kas arī ir izsaukusi interesi,” sprieda Strazdiņš.

Arī Pēteris Tabūns (TB/LNNK) uzsvēra, ka valstij šobrīd nav naudas, lai kvalitatīvi veiktu reformas visās jomās, vienlaikus paužot neapmierinātību ar vēlmi palielināt svešvalodu lietojumu augstskolās. “Bizness nedrīkst augstskolās vājināt valodas lietas,” viņš uzsvēra.

LETA