“Mans mērs vienreiz ir pilns, bet palīdzību vairs nav kur meklēt!” Ar šādiem vārdiem redakcijā vērsās Pasta ielas 8.nama iedzīvotāja Stase Jončiene. Viņai šajā mājā ir vienistabas dzīvoklis 1.stāvā. Sieviete gribētu dzīvokli pārdot, taču tas neesot iespējams, jo tikko kā potenciālais pircējs ienākot sētā un ieraugot tajā valdošo nekārtību, viņš dzīvokli vairs pat nevēloties apskatīt. Stase pēc palīdzības redakcijā vērsās jau pirms nedēļas, kad pie pagalmā novietotajiem gružu konteineriem uzradās liela kaudze ar mēbelēm un citām sadzīves lietām.

“Acīmredzot ir tīrīts kāds dzīvoklis,” viņa sprieda. Un cerēja, ka nākamajā vai aiznākamajā dienā gružus aizvedīs. Pagāja vairāk nekā nedēļa, bet tie tur bija joprojām. Kādu citu rītu pamodusies sieviete ieraudzīja pie sava loga nobeigušos kaķi. “Un tas ir tikai viens no daudzajiem slimajiem dzīvniekiem, kas mūsu pagalmā mitinās un ik pēc pāris mēnešiem izved atkal pa jaunam bērnu bariņam.” Stase nesaprot, kāpēc namu apsaimniekotājs neparūpējas, lai likvidētu slimos kaķus, kas ar savām infekcijām apdraud arī mājas iemītniekus.

Viņa rāda elektrības kabeli, kas jau vairāk nekā gadu nostiepts no vienas mājas uz otru, vējš to šūpo, un rodas cilvēkiem bīstamas situācijas. Sieviete esot meklējusi kādu, kas to vismaz nostiprinātu, bet nekas neesot izdevies. Bet visvairāk viņu satrauc situācija sētā, kas kļuvusi gandrīz vai par sabiedrisko tualeti un vietu, kur pulcēties pilsētas dzērājiem, lai pasēdētu un iztukšotu kārtējo pudeli, kā arī jauniešu bariem, kas vakaros un naktīs tur kārto savus rēķinus, kaujas tā, ka mājas iemītniekiem bail krēslainākā laikā tur staigāt.

Stase saka, esot apnikusi nekārtība sētā. Kāpēc nevar ielikt vārtus, kuru atslēga būtu tikai mājas iedzīvotājiem? Tad jebkurš klaidonis tur nevarētu iekļūt. Viņa stāsta, ka mēģinājusi dzīvokli pārdot. Labprāt pārceltos uz kādu citu, klusāku mikrorajonu, ja reiz pašā pilsētas centrā ir tik neciešami apstākļi. Bet, tikko kāds pircējs ierodas un ierauga briesmīgo sētu, tā dzīvoklis viņu vairs neinteresē. Bet, ja reiz pašai tur jāpaliek un jādzīvo, viņa gribētu, lai apstākļus pagalmā uzlabotu.

Meklējot atbildes uz jautājumiem, kas aktuāli ne tikai Stasei, bet arī citiem iedzīvotājiem, kuri satiekas minētajā sētā, “Kurzemes Vārds” namu pārvaldē “Vecliepāja” uzzināja, ka ēku uzraudze, kas ikdienā rūpējas par šīm mājām, esot atvaļinājumā un viņas pienākumus pašlaik pildot ēku uzraudze Daina Deņisova. Viņa sarunā ar “Kurzemes Vārdu” sacīja, ka situācija šajā sētā esot patiešām neapskaužama, taču sētniece, kas esot kārtīgs cilvēks, darot visu, kas viņas spēkos.

D.Deņisova piekrita, ka vārtu ielikšana būtu patiešām labs risinājums, taču iniciatīvai jānāk no iemītnieku puses – viņiem jāraksta iesniegums savam māju apsaimniekotājam, jo vārtus liks no samaksātās apsaimniekošanas naudas. Līdzīga situācija ir arī ar slimajiem klaiņojošajiem kaķiem, kas uzturas šajā pagalmā. “Katra kaķa noķeršana, izmeklēšana, sterilizēšana vai iemidzināšana, ja tas ir neārstējami slims, maksā vismaz 25 latus, un arī šo maksu ņem no apsaimniekošanas naudas,” sacīja D.Deņisova. Bet, runājot par mirušo kaķi, viņa atzina, ka situācija pilsētā ar mirušajiem dzīvniekiem joprojām neesot atrisināta. “Arī sētniecei nav lielas izvēles, kur to likt,” atzina ēku uzraudze.

Runājot par lielo gružu kaudzi, kas jau nedēļu ir pagalmā, ēkas uzraudze noplātīja rokas – tā esot neveiksmīga sakritība, ka tieši pašlaik automašīnas šoferis, kas varētu sētā iebraukt, ir atvaļinājumā. Bet firmas “EKO Kurzeme” lielā automašīna, kas varētu šos lielgabarīta atkritumus savākt, šaurās vārtrūmes dēļ tur iekšā netiek, bet uz ielas palikt, lai sasviestos atkritumus iznestu ar rokām, nedrīkst, jo tad būs paralizēta kustība Pasta ielā. Viņa sacīja, ka sētu būs iespējams izvākt tikai pašās augusta beigās.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

No kāda dzīvokļa izmestās mantas rotā pagalmu un ir arī vilinājums klaidoņiem, kas tur gandrīz vai ik dienu nāk un meklē vēl ko noderīgu.

Mazi un lieli, slimi un veseli kaķu pulki katru dienu uzturas pagalmā.