Pēc neilga pārtraukuma ar dievkalpojumu ir atklātas Pestīšanas armijas jaunās telpas. Tie, kas uz to bija ieradušies, iepazinās arī ar Liepājas korpusa jaunajām vadītājām Veltu Plaudi un Ilonu Kaspari. Viņas nomainījušas iepriekšējo vadītāju Āriju Bergmani, kura turpmāk vadīs draudzes Ilmājā un Tadaiķos. Atklāšanas reizē Liepājā bija ieradies arī Pestīšanas armijas reģionālais vadītājs Jorans Larsons. Bet visu iepriekšējo nedēļu abas vadītājas un ierindas biedri steidza sakopt jauniegūtās telpas, kur veikts remonts.

Pestīšanas armijas Liepājas korpusam telpas tagad vairs nav jāīrē, jo Rīgas ielā 26 tam iegādāta puse mājas. Tās pirmajā stāvā ierīkota neliela virtuves telpa un paliela zāle dievkalpojumiem, bet otrā stāvā ir biroja telpas un neliela sarunu zālīte.

Velta Plaude saka – diezgan šauri, tomēr jāpietiek. Viņa uz Liepāju Pestīšanas armijas norīkojumā pārcēlusies no Rīgas, kolēģe Ilona Kaspare ir no Iecavas. Abas sievietes pēc Pestīšanas armijas iekšējās kārtības ir kapteines. Velta gan pasmejas – varot viņu saukt par vadītāju, tā būšot vienkāršāk saprast. Taču paskaidro, ka šajā organizācijā pakļautībā tiešām valda armijas principi. Un viņām abām, paklausot Pestīšanas armijas reģionālās vadības rīkojumam, bijis jāpiekrīt doties uz Liepāju, ar kuru abām jaunajām vadītājām nekādas saiknes pirms tam nav bijis.

Skaidrojot Pestīšanas armijas aktivitātes, Velta atgriežas pie organizācijas vēstures, stāstot, ka tā ir sava veida starpkonfesionāla baznīca, kas rūpējas par dzīves pabērniem: nabadzīgajiem, sociāli izstumtajiem, alkoholiķiem un citiem, kuri, iespējams, citviet neatrod ne atbalstu, ne palīdzību un kurus citur neuzklausa. Šis darbs notiek, gan sludinot evaņģēliju, gan sniedzot šiem cilvēkiem reālu palīdzību: pabarojot, palīdzot sarūpēt drēbes, arī nomazgāties un citādi atbalstīt. “Mūsu organizācijas emblēmā ir ērglis ar izplestiem spārniem,” viņa skaidro. “Un šie spārni arī simboliski pasaka, ka ar vienu lidot nav iespējams: uz viena spārna ērglis tur garīgo palīdzību, bet uz otra – materiālo.” Ilona piebilst, ka Pestīšanas armijas pamatvērtības jau no pirmsākumiem ir zupa, ziepes un pestīšana.

Pestīšanas armijas mītne ir vieta, kurā katram ir iespēja gan nākt lūgt palīdzību, gan arī palīdzēt citiem. Labdarības virtuve gan pašlaik vēl nedarbojas, taču notiek dievkalpojumi, lūgšanu vakari bērniem, svētdienas skolas nodarbības, mājsavienības tikšanās un daudz kas cits, arī drēbju izsniegšana trūcīgajiem. Un tomēr galvenais ir un paliek labās vēsts sludināšana, kas palīdzētu cilvēkiem mainīt savu dzīvi. Taču, kā skaidro abas vadītājas, to būs grūti izdarīt, būs grūti šo vēsti sadzirdēt, ja cilvēkam būs kurkstošs vēders un ja viņam būs auksti. Abas vadītājas skaidro, ka Liepājas korpuss palīdzību saņem no Zviedrijas un ASV. Taču ziedojumu veidā to var sniegt arī ikviens mūsu cilvēks.

Velta stāstīja, ka Latvijā un Liepājā vēl ļoti daudz cilvēku nezina, kas ir Pestīšanas armija, tāpēc nereti nākoties saskarties ar attieksmi – atkal kāda sekta. Tieši tādēļ esot svarīgi, lai cilvēki staigātu formas tērpos, lai apkārtējie tās iepazītu. Bet pats galvenais – lai ikviens zinātu, ka šiem cilvēkiem var uzticēties, ka viņiem var pastāstīt savas bēdas un arī saņemt palīdzību.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Uzziņai

– Pestīšanas armijas pirmsākumi meklējami 1865.gadā Londonā.
– Pašlaik PA darbojas 11 pasaules valstīs, sniedzot atbalstu nabadzīgajiem un sociāli atstumtajiem cilvēkiem.
– Latvijā PA sakusi darboties 1923.gadā.
– Liepājā PA ir kopš 1925.gada. Tolaik tās palīdzības centrs atradies Bāriņu ielā 17.
– 1943.gadā tā savu darbību Latvijā pārtraukusi.
– 1991.gadā PA atjaunoja darbību Latvijā un 1993.gadā – arī Liepājā, Liepu ielā 9.
– Kopš šā gada 9.septembra PA Liepājas korpuss turpina strādāt Rīgas ielā 26.