Pilsētas domē notika preses konference, kurā ar izstrādāto pilsētas Izglītības attīstības stratēģijas projektu 2007. – 2013.gadam, kas aptver izglītības sistēmas pakāpes: pirmsskolas izglītību, vispārējo izglītību, profesionālo arodizglītību, augstāko izglītību un mūžizglītību, iepazīstināja darba grupa – Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova, vadītājas vietniece pedagoģijas jautājumos Alda Ķestere, vadītājas vietniece attīstības jautājumos Kristīne Niedre, projektu vadītāja Ilze Cēbere. Pašvaldības nostādnes stratēģijas pieņemšanā pauda domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde.

Saglabāt ēkas un skolotājus

Par to, kā veidojās pilsētas Izglītības attīstības stratēģijas laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam izstrāde, informēja domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde. Viņa akcentēja to, ka izglītības jomā ir nepieciešams pārmantojamības aspekts, lai, mainoties domes sastāvam vai koalīcijām, saglabātos pēctecība. Stratēģija ir svarīga arī tāpēc, ka jau ar šo gadu visā Latvijā ir lielas iespējas piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansējumu, tāpēc pilsētai ir jāspēj pierādīt savu mācību iestāžu ilgtspējīga attīstība un ir vajadzīgs plāns, kas parāda problēmas un to, kā tās risināt.

– Stratēģijas izstrāde ir Izglītības pārvaldes kompetence saskaņā ar Izglītības pārvaldes nolikumu, – paskaidroja S.Golde. Viņa precizēja vēl vienu būtisku aspektu, kas saistās ar demogrāfisko situāciju. Jo skaitļi skaudri parāda, ka skolēnu skaitam ir tendence samazināties. 

– Bet mēs nedrīkstam pieļaut tās neveiksmes, kas bija pilsētā ar pirmsskolas iestādēm, kad tika zaudēti 26 resoru bērnudārzi. Bet Daugavpils pašvaldība, piemēram, paturēja visus resoru bērnudārzus, un līdz ar to tur tagad nav rindu pēc vietām, – sacīja S.Golde, ar to uzsverot, ka nepieciešams saglabāt skolu ēkas, jo ir pamats domāt, ka, gadiem ejot, palielināsies dzimstība, jo, pilsētai strauji augot, palielinoties ekonomiskajai aktivitātei, attīstoties uzņēmējdarbībai, notiks jaunu cilvēku ienākšana pilsētā. Tāpēc ir jāstrādā tā, lai veiksmīgi pārvarētu šos demogrāfiskās krīzes gadus, nezaudējot vietas, kurās mācīties. Tāpat pašvaldība ir ieinteresēta veidot tādu skolotāju kadru politiku, lai saglabātu resursus veiksmīgai izglītības attīstībai nākotnei. Jo ir jāspēj raudzīties vēl tālāk nākotnē.

– Mums ir jāturpina ceļš uz ģimnāziju attīstību. Eiropas struktūrfondu piesaistes kontekstā ģimnāzijām ir lielāks reitings un augstāks punktu skaits, lai piesaistītu šīs naudas, – sacīja S.Golde un turpināja izskaidro vēl vienu aspektu – lai katrai ēkai būtu savs saimnieks. Piemērs tam ir 8.vidusskola un tās filiāle Karostā, kas  pārtaps par divām atsevišķām mācību iestādēm. 

Diskusijas par izglītības stratēģijas projektu pašlaik notiek skolās, visaktīvākā noritējusi 2.vidusskolā. Ir plānots, ka apspriešana beidzas 1.martā. Martā Izglītības pārvaldes piedāvājumu izskatīs domes Izglītības komisijā un Izglītības komitejā. Jebkurš interesents ar projektu var iepazīties Izglītības pārvaldes mājaslapā –  www.lip.lv.

Jaunas grupas un rotaļu centri

Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova uzsvēra, ka, plānojot izglītības attīstību ilgākam laika posmam, kā prioritātes ir izvirzītas izglītības pieejamība, kvalitāte un izglītības iestāžu tīkla vienmērīgs pārklājums. Dati parāda, ka pēc 2000.gada bērnu dzimstība, kaut nedaudz, tomēr paaugstinās.

– Mums ir jāspēj piedāvāt pietiekoši interesantas pirmsskolas izglītības programmas, lai spētu piesaistīt bērnus ne tikai no Liepājas, bet arī no visa reģiona, – sacīja S.Golde.

– Galvenā problēma pirmsskolas izglītības jomā ir tā, ka palielinās pieprasījums pēc vietām bērnudārzos, bet šo iestāžu pārklājums ir nevienmērīgs, nepieciešams lielāks programmu piedāvājums, tāpat nepietiekams ir piedāvājums bērniem ar speciālām vajadzībām, trūkst arī kvalificētu kadru, kas strādātu ar šādiem mazuļiem, – sacīja L.Molčanova. Viņa iepazīstināja ar izstrādāto konkrēto programmu, kas ļaus palielināt vietu skaitu. Jau 2007.gadā plāno uzcelt piebūvi bērnudārzam “Liepiņa” un  atjaunot bērnudārzu O.Kalpaka ielā 58. Tas dos gandrīz 200 vietas. Plānots atjaunot bērnudārzu Karostā, Spīdolas ielā, kur būs 245 vietas bērniem, kā arī celt piebūves pirmsskolas izglītības iestādēm “Sprīdītis” un “Saulīte”. 

– Vēl viens virziens, kuru plānojam attīstīt, ir rotaļu grupu atvēršana. To princips ir tāds, ka bērnu var atstāt pedagogu uzraudzībā trīs stundas, kuru laikā māmiņas var veikt savus darbus, bet mazajam ir iespēja socializēties, kā arī apgūt dažādas iemaņas, – turpināja L.Molčanova. Šādus rotaļu centrus plānots veidot interešu izglītības iestādēs – Tehniskās jaunrades centrā, kur viena grupiņa darbojas jau no janvāra, mākslinieciskās jaunrades centra “Vaduguns” domājot par iekārtošanu un aprīkošanu ar mūsdienīgām rotaļu iespējām. Viena tāda rotaļu grupiņa būs arī bērnudārza “Liepiņa” piebūvē. Nākamais solis ir veicināt dialogu ar privāto sektoru, aicinot veidot bērnudārzus. Izglītības attīstības stratēģijas projektā likts uzsvars arī uz pirmsskolas izglītības pedagogu kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību.

Izglītības iestādēm ir jānodarbojas ar bērnu audzināšanu un izglītošanu, uzsvēra S.Golde, kura paskaidroja, ka līdz ar to  bērnudārzos vairs nebūs veļas mazgātavas, šos pakalpojumus īstenos citur, tāpat kā domās arī par ēdināšanas sistēmas maiņu, atbrīvojot telpas bērniem. Par šīm izmaiņām sīkākus paskaidrojumus saņem iestāžu vadītāji. Ir bērnudārzi, kuru ēdnīcas un virtuves neatbilst visām Pārtikas un veterinārā  dienesta izvirzītajām prasībām.

– Pārveide ir dārgs process, un tā realizācija noteikti prasa ilgāku laiku. Pašvaldības budžetā pirmsskolu ēdināšanas bloka sakārtošanai ir atvēlēti 140 tūkstoši latu, ceram saņemt valsts atbalstu. Konkrēts plāns vēl top, jo ir vairāki varianti, un pārmaiņas atkarīgas no tā, cik būs naudiņas, – paskaidroja S.Golde. L.Molčanova papildināja viņas teikto, ka bērnudārzs O.Kalpaka ielā tiek projektēts tā, ka tur ēdienu atvedīs, nevis gatavos uz vietas. Līdzīga prakse ir atsevišķās skolās, ēdienu arī pieved Kristīgās sākumskolas bērnudārza bērniem.

Uzsvars – koledžas

– Šis ir laiks, kad pilnīgi skaidri jāzina, ko gribam. Kā spēsim savas vīzijas pārvērst reālos projektos un sakārtot izglītības iestāžu tīklu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, tā arī dzīvosim, – uzsvēra S.Golde. Lai gan profesionālās izglītības iestādes ir valsts kompetencē, pašvaldība nevēlas stāvēt malā. Šobrīd Liepājā iztrūkst paša būtiskākā – koledžas līmeņa izglītības. Tāpēc arī liela daļa spējīgo jauniešu aizplūst uz Rīgu un paliek tur strādāt. Tajā pašā laikā pašvaldība pilsētas attīstības plānā ir izvirzījusi mērķi nākotnē piesaistīt pilsētai vairāk iedzīvotāju, arī talantīgākos jauniešus no visa reģiona. Kā zināms, Liepājā šobrīd ir Kurzemē vienīgās trīs koledžas – Medicīnas koledža, Jūrniecības koledža un Juridiskā koledža, kas reģiona izaugsmei ir nepietiekoši.

Kristīne Niedre paskaidroja galvenos akcentus saistībā ar profesionālo izglītību, un tie ir pedagogu profesionalitāte, skolu darba efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana. Tāpat ir jādomā par infrastruktūras modernizēšanu, plašāku programmu piedāvājumu un vispārējo mācību iestāžu, profesionālo izglītības iestāžu, arī augstskolu savstarpēju sadarbību, kā arī sadarbību ar pašvaldību pilsētas interesēs.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Piebūve pie bērnudārza “Liepiņa” – viens no variantiem, kā mazināt rindas pēc vietām bērnudārzos.

Liepājas A.Puškina 2.vidusskolas absolventu atklātā vēstule

Februāra sākumā vairums absolventu ar izbrīnu un vienlaikus ar satraukumu uzzināja par gaidāmo skolu optimizāciju mūsu dzimtajā Liepājā un kā tā attiecas uz A.Puškina 2.vidusskolu. Mēs gribam visu 2.vidusskolas absolventu vārdā pierādīt, kādēļ mūsu skolu nedrīkst no vidusskolas pārcelt pamatskolas statusā.

Pirmkārt, minētā procesa gaitā bez darba paliks daudzi augstas klases speciālisti. Jo loģiski, ka pamatskolā nav vajadzīgi nedz ķīmijas, nedz fizikas, nedz kultūras vēstures, nedz filozofijas pasniedzēji. Šos priekšmetus, tāpat kā daudzus citus, māca vecāko klašu audzēkņiem. Attiecīgi, vecāko klašu trūkums atstās bez darba un iecienītas nodarbošanās daudzus pedagogus. Pašlaik 2.vidusskolā strādā 12 maģistri un 1 doktorants – tas, ņemot vērā, ka lielākā daļa šo pedagogu strādā tieši vecākajās klasēs. Jāmin arī, ka tieši pateicoties šiem skolotājiem, 2.vidusskolas skolēni sekmīgi pārstāv pilsētu un valsti dažādās olimpiādēs. Mūsu absolventi iegūst pirmās vietas olimpiādēs gan valsts gan starptautiskā mērogā. Un runa šeit nav tikai par skaitļiem (kaut arī tie ir iespaidīgi – 72 godalgotās vietas pilsētas, 10 – valsts, 3 – starptautiskā mēroga olimpiādēs, 2004./2005.gada izlaidums), bet arī par priekšmetiem – matemātika, fizika, ķīmija, informātika, biznesa pamati, krievu valoda un literatūra, kultūras vēsture un sports, kas ne tikai ceļ skolas, bet arī pilsētas un valsts statusu kopumā. Pašlaik Liepājas pilsētas 2.vidusskola ir viena no vistitulētākajām skolām ne tikai pilsētā, bet arī valstī. Bez tam vēl šī skola ir spēcīga arī ar saviem sportistiem. Mūsu skolēni un absolventi iegūst pirmās vietas dažādos sporta veidos gan vietējās, gan starptautiskās sacensībās un ne reizi vien kļuvuši par Lipmana prēmijas laureātiem. 2.vidusskolas audzēkņi pārstāv skolu un pilsētu arī citās sfērās – skolā jau ilgāku laiku darbojas koris, kas sekmīgi piedalās dažādos sarīkojumos, ir arī teātris un pulciņi.

Pašreiz 2.vidusskolas absolventi mācās labākajās Latvijas un pasaules augstākajās mācību iestādēs. Mūsu studentu ģeogrāfija plešas no Maskavas (MVU) līdz Kembridžai. Tam par piemēru var kalpot 2005.gada izlaidums, kad 80 procenti 2.skolas absolventu iestājās budžeta vietās labākajās Latvijas, Krievijas, Vācijas un Lielbritānijas augstskolās.

Treškārt, 2.vidusskola ir visvecākā krievu skola Liepājā. Skolai ir savas tradīcijas: Puškina dienas, Sporta dienas, Puškina prēmija, Lipmana prēmija, Zvaigžņu stunda. Skolā mācās paaudžu paaudzes – tēvi ved šurp savus dēlus, vecmāmiņas – mazbērnus. Pateicoties ciešajiem sakariem, mūsu skola pastāvīgi bauda lielo sponsoru atbalstu, kas ļauj skolai attīstīties mūsdienīgi. Tam par piemēru ir skolas sadarbība ar lielāko Latvijas metalurģisko uzņēmumu – “Liepājas metalurgs”, kas palīdz mūsu absolventiem turpināt mācības un iekārtoties darbā. Dažādas stipendijas un prēmijas ļauj uzlabot mācību procesu un kļūst par stimulu pašreizējiem skolēniem. Pateicoties tradicionālajām Puškina dienām, skolu vairākkārt apmeklējuši un apmeklē augsti viesi (piemēram, Krievijas vēstnieka Latvijā V.Kaļužnija vizīte 2005. un 2006.gadā). Un visbeidzot, ceturtkārt, nav izprotama gaidāmās optimizācijas būtība. 2006./2007.mācību gada sākumā A.Puškina 2.vidusskola sekmīgi pabeidza akreditāciju augstākajā kategorijā, kur viņai rekomendēja ģimnāzijas statusu. Skola ir pilnībā nokomplektēta, pašlaik tajā mācās 800 audzēkņu un strādā ap 50 brīnišķīgu pedagogu, kas audzina cienīgus sabiedrības locekļus.

Savukārt mēs visi gribam izteikt milzīgu pateicību Saeimas deputātam, 2.vidusskolas absolventam un mūsu bijušajam skolotājam Valērijam Agešinam par operativitāti un palīdzību minētās problēmas risināšanā, kā arī visiem tiem, kam nav vienaldzīgs mūsu skolas liktenis.

2.vidusskolas 12.e klases absolventu vārdā,
2005.gada izlaidums,
Maksims Keiduns,
Antons Pašuks,
Staņislavs Kilmasovs

P.S. Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde paskaidroja, ka ne pašvaldība, ne Izglītības pārvalde nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, nevienu papildinājumu ne no politiķiem, ne no citām personām Izglītības pārvaldes piedāvātajam Izglītības stratēģijas attīstības variantam. Un izteica cerību, ka šādu priekšlikumu vēl būs. Jo pašlaik tas ir tikai projekts un pašvaldība vēl nav pieņēmusi nevienu konkrētu lēmumu. Pašvaldības viedoklis par 2.vidusskolu ir tāds, ka tai ir veiksmīgi mācību sasniegumi, tajā ir labs pedagogu kolektīvs, ir tādas iezīmes, kādas nav raksturīgas citām skolām, kā, piemēram, hokeja klases un laba sadarbība ar sabiedrību, un spēja piesaistīt finansējumu. “Tāpēc pašvaldība to redz kā vidusskolu. Lai gan ir saviļņotas politiskās kaislības, un pēc sarunas domē ar politiķiem Agešina kungu un Ušakova kungu, tika panākta izpratne un vienota pozīcija. Bet vēl nav zināms, kādu priekšlikumu akceptēs deputāti,” sacīja S.Golde.