Lai kāds būtu mūsu izsapņotais dzemdību plāns, ir situācijas, kurās nepieciešama medicīniska iejaukšanās, piemēram, ķeizargrieziens, lai neapdraudētu topošās māmiņas un mazuļa veselību un drošību.

Kas šādā gadījumā jādara tētim? Vai viņš var atbalstīt jauno māmiņu, un kā to izdarīt?

“Nereti arī tētis vēlas piedalīties ķeizargrieziena operācijā, lai atbalstītu un būtu klāt mazuļa dzimšanas brīdī,” apstiprina Liepājas Reģionālās slimnīcas (LRS) Dzemdību bloka virsārste, ginekoloģe, dzemdību speciāliste Inga Vēvere un norāda, ka turpmāk tētis vai pavadošā persona patiešām varēs piedalīties ķeizargrieziena operācijā, bet tikai tajās reizēs, kad tā tiks veikta kā plānveida procedūra.

Ķeizargrieziens. Kas tas ir?

Dzemdību speciāliste skaidro, ka tā ir ķirurģiska procedūra, kuras laikā dzemdības notiek caur iegriezumu mātes vēderā un dzemdē.

Atsāpināšanai visbiežāk izmanto spinālo anestēziju (iedarbojas tikai ķermeņa lejasdaļā), kas ļauj mediķim kontaktēties ar māti, kā arī narkozes iedarbība uz mazuli ir minimāla.

“Lēmumu, vai konkrētajai pacientei būs nepieciešams ķeizargrieziens, pieņem ārsti, kas vadīs dzemdības.

Ir speciāli noteiktas indikācijas, kuros gadījumos pacientei ir jāpiedāvā plānveida ķeizargrieziens. Piemēram, izvērtējot klīnisko situāciju, dzemdību speciālists secina, ka ķeizargrieziens ir labākā dzemdību izvēles metode, lai neapdraudētu mātes vai mazuļa dzīvību.

Tā kā ķeizargrieziens ir ķirurģiska procedūra, tā notiek operāciju zālē un ilgst aptuveni 35–55 minūtes. Visā procesā piedalās plaša mediķu komanda, jo tā ir nopietna vēdera dobuma operācija ar dzemdes atvēršanu, kas ir saistīts ar noteiktiem riskiem.

Klāt ir operāciju zāles personāls, kura sastāvā ir operējošais ginekologs, otrs ginekologs vai vecmāte, kas viņam palīdz un asistē. Šo komandu papildina vecmāte, kas saņem bērnu, māsas palīgs, kas palīdz vecmātei, pediatrs, kas sagaida bērniņu uzreiz pēc ķeizargrieziena, anesteziologs, anestēzijas māsa, operāciju māsa un operācijas māsas palīgs,” detalizēti paskaidro I. Vēvere.

Kā gatavoties operācijai?

“Tāpat kā jebkurai citai plānveida operācijai, lai sagatavotos ķeizargrieziena operācijai mātei jānodod analīzes, jāveic izmeklējumi un jākonsultējas ar anesteziologu. Pirms tam personāls izstāstīs, kur un kā notiks operācija, kad viņai jāiestājas slimnīcā, kas jāņem līdzi.

Liela daļa analīžu grūtniecības laikā jau būs nodotas, bet ir daļa, ko vēl vajadzēs nodot pirms pašas ķeizargrieziena operācijas.

Arī topošais tētis, ja ir izteicis vēlmi piedalīties šajā procedūrā, jau ir iesaistīts sagatavošanās darbos. Sievietes dzīvesbiedrs ir informēts par to, kur viņš ies, ko darīs un kā uzvedīsies operācijas laikā.”

Parasti jaunajiem vecākiem vai māmiņai ar pavadošo personu rīts iesākas diezgan agri, jo ap pulksten 6–7 viņiem ir jāierodas slimnīcas Uzņemšanas nodaļā noformēt dokumentus.

“Pēc tam abi dodas uz Dzemdību nodaļu, kur vecmāte sakārto dzemdību vēsturi, iedos parakstīt dokumentu, ka māmiņa piekrīt gan operācijai, gan anestēzijai.

Sievietei ievada intravenozo katetru, lai viņa varētu saņemt visus nepieciešamos medikamentus, kas paredzēti gan pirms operācijas, gan operācijas laikā, kā arī pārbaudīs sirdstoņus bērnam, vai viss ir kārtībā.

Pēc tam topošie vecāki no savas palātas tiks aizvesti uz Operāciju nodaļu,” procesu izklāsta I. Vēvere.

Ko darīt tētim?

LRS personāls tētim vai pavadošajai personai ierādīs ģērbtuvi, kur pārģērbties, un lūgs uzkavēties koridorā līdz brīdim, kad paaicinās. Pa to laiku mammu sagatavos operācijai.

Tētis ieies operāciju zālē, kad būs pabeigti visi sagatavošanās darbi un mediķi būs gatavi sākt operāciju.

Taču, ja kādā konkrētā brīdī, kādu medicīnisku indikāciju dēļ būs sarežģījumi, viņam var likt iziet vai arī pat neielūgt operāciju zālē.

Bez šaubām, pirms nākšanas operāciju zālē, tētis grib zināt – ar ko procesa laikā jārēķinās?

“Topošais tēvs vai pavadošā persona sēž pie sievietes galvgaļa. Tāpat kā jebkuras dzemdības, arī ķeizargrieziens rada lielu fizisku un garīgu slodzi gan personālam, gan topošajiem vecākiem. Svarīgi, lai vīrietis paliek mierīgs, sarunājas ar sievu un uzmundrina viņu.

Viņš var pieskarties sievai, mīļi atbalstot to, un gaida, kad viņam iedos bērniņu, lai to pieturētu un palīdzētu mammai iedot pirmo bučiņu mazulim,” iesaka ilggadējā dzemdību speciāliste.

Tomēr, ja tētis nejūtas komfortabli, izjūt trauksmi, vājuma sajūtu vai ģībšanu, viņam nekavējoties tas jāpaziņo kādam no personāla, un māsas palīgs palīdzēs pamest telpu.

Lielā satikšanās

Kad operācija veiksmīgi noslēgusies, ja bērna stāvoklis ir labs, viņš vienu minūti ir turpat uz mammas vēdera ar nepārgrieztu nabas saiti.

“Kaut gan mazulis elpo pats, šajā minūtē viņš caur nabas saiti no mammas saņem vēl papildu skābekļa piesātinājumu asinīs.

Kad minūte pagājusi, tiek pārgriezta nabas saite, un tajā brīdī bērns ir “iegājis” savā dzīvē.

Ja mazuļa veselības stāvoklis ir labs, vecmāte viņu pieliks mammai pie vaiga, kur blakus jau ir arī tētis, un, vecmātes pieskatīti, viņi visi trīs 5–10 minūtes varēs apmīļoties.

Pēc tam vecmāte kopā ar mazuli un tēti dosies uz Dzemdību nodaļu, kur palātā vecmāte bērnu svērs, mērīs, apģērbs un iedos tētim auklēt mazuli, kamēr mamma tiks atvesta no operāciju zāles,” norisi skaidro I. Vēvere. 

Pieredze

Liepājniece Līga, trīs bērnu mamma:

“Man ir bijuši trīs ķeizari, un visus tos esmu piedzīvojusi vienatnē.

Bez šaubām, vīra klātbūtne man būtu bijis milzīgs atbalsts un drošības sajūta.

Mazliet pat bija bēdīgi, ka īsu laiku pēc pēdējām dzemdībām uzzināju, ka turpmāk šāda iespēja būs, bet man tā vēl nepienācās.

Atbalsts gan ir viena lieta, tomēr, no tēva pozīcijas skatoties, – tā ir iespēja tuvoties bērniņa nākšanas procesam arī emocionāli. Protams, vīrs tāpat bija pirmais, kurš ar bērniņu satikās, pirmais viņu paturēja rokās.

Raugoties no personāla puses, manuprāt, viņu darbu tas īsti neatvieglotu, tikai lielāka atbildība par vēl kādu cilvēku. Tā ir lieliska inovācija un ļoti atbalstāma.”

Andris, tētis meitai un dēlam:

“Pirmais ķeizars mums bija neplānots, braucām kā uz dabiskām dzemdībām, bet pēc ilgām un mokošām stundām sievu aizveda uz operāciju. Labi, ka viss noritēja veiksmīgi. Šoks, protams, bija, jo viss pēkšņi, ātri.

Pēc operācijas bērniņu iedeva man ģērbšanai…

Jāsaka, kā ir, daudz zīdaiņu rokās nebiju turējis un sievas klātbūtne būtu ļoti noderējusi.

Galā tikām un saņēmāmies vēl vienam. Tad gan ķeizariņš bija plānots un nebijām vairs pirmo reizi ar pīpi uz jumta, pieredze palīdzēja.

Klāt gan nedrīkstēju toreiz vēl būt. Vai gribētu? Tas, man šķiet, nav pareizs jautājums. Ja tas ir atļauts, tēva pienākums ir būt klāt. Izņemot gadījumus, ja viņš grasās ģībt. Lieku trobeli labāk nevajag.”

Uzziņai

Anestēzijas veidi ķeizargrieziena operācijai

Spinālā anestēzija ir visbiežāk (85%) lietotais anestēzijas veids ķeizargrieziena operācijai. Tā ir injekcija muguras jostas daļā, kad tiek pārtraukta sāpīgo sajūtu un kustību pārvade no ķermeņa lejasdaļas, bet apziņa saglabājas neizmainīta.

Epidurālā anestēzija ir līdzīga spinālajai anestēzijai, bet nedaudz grūtāk un ilgāk veicama. To visbiežāk izmanto, ja dzemdības, kurās jau tiek lietota epidurālā analgēzija (sāpju sajūtas zudums), ir jāpabeidz ķirurģiski. Tas notiek apmēram 10% gadījumu.

Vispārējā anestēzija tiek lietota tajos retajos gadījumos, kad spinālā vai epidurālā anestēzija nav piemērota vai trūkst laika tās veikšanai, jo pacientes vai bērna veselība strauji pasliktinās.