Bieži vien gadās dzirdēt sarunas par to, kā izvēlēties visizdevīgāko darbu uzņēmēju. Pašvaldība rīko konkursus. Rūpīgu jebkuru darbu izpildītāju atlasi veic arī māju kopīgas apsaimniekošanas biedrībās. Un it īpaši tas jāņem vērā tiem, kas sniedz šāda profila pakalpojumus. Bet kā piemēru varētu minēt firmu, kuru izveidojis Gatis Kālis, vadoties pēc savas pieredzes dzīvojamā fonda apsaimniekošanā. Sabiedrības “Nam Serviss” birojs atrodas līdzās daudziem citiem birojiem Zivju ielā 3.

– Tātad pilsētā ir radusies alternatīva namu pārvaldēm?
– Varētu sacīt arī tā. Jāņem vērā, ka māju apsaimniekošanas pakalpojumu tirgus pie mums ir brīvs visai nosacīti un arī konkurence šajā sfērā vēl tikai veidojas, bet māju apsaimniekošanu ir iespējams organizēt dažādos veidos.

– Taču runa acīmredzot ir par mājokļu kopīgas apsaimniekošanas biedrībām?
– Jā, lai gan tas ir tikai viens no variantiem. Lai kaut ko varētu sākt darīt, vispirms jābūt mājas iedzīvotājiem, kas vēlas ko mainīt apsaimniekošanā. Pēc tam jābūt kādam, ar ko slēgt līgumu – ar katru dzīvokļu īpašnieku atsevišķi vai ar īpašnieku biedrību kopumā.Daži grasās visu darīt paši. Taču ne jau visiem ir nepieciešamā organizatoriskā pieredze, tehnika un speciālisti. Tādēļ mēs cenšamies jau laikus informēt par saviem piedāvājumiem, es atbildu uz jautājumiem pat pirms attiecīgo biedrību dibināšanas. Iepazīstos ar māju vecākiem, uzturu ar viņiem sakarus. Cenšos kliedēt cilvēku bažas, es pat sacītu, palīdzu pārvarēt psiholoģiskās barjeras. Būtībā jācenšas panākt abpusēju gandarījumu – lai būtu apmierināti gan pakalpojumu sniedzēji, gan to saņēmēji.

– Cik ilgi jau darbojas jūsu alternatīvais serviss un vai jūs varētu kaut ko pastāstīt par sasniegumiem?
– Praktiski mēs strādājam tikai kopš šā gada sākuma. Šobrīd mēs jau sniedzam attiecīgos pakalpojumus tehniskajā ziņā diezgan dažādām mājām – sākot no sešu dzīvokļu līdz sešdesmit dzīvokļu namiem, gan arī pavisam jaunām un pirmskara būvēm. Iedzīvotāju vajadzības un vēlmes arī ir visnotaļ atšķirīgas. Ja konkrētāk, tad trijās mājās jau sākusies saņemto kredītlīdzekļu apgūšana. Tie paredzēti pilnīgai apkures sistēmu rekonstrukcijai. Patīkami just iedzīvotāju izpratni par to, ka tieši šajā jomā iespējama maksimāla ekonomija. Starp citu, var nodrošināt arī individuālu patērētā siltuma uzskaiti un temperatūras regulēšanu katrā dzīvoklī. Tieši tas visvairāk vilina, un iedzīvotāji pat piekrīt paaugstināt maksu par māju apsaimniekošanu, piemēram, trijās mājās iedzīvotāji jau nolēmuši to paaugstināt no 24 līdz 36 santīmiem par kvadrātmetru.

– Pie mums ļaudis nav pieraduši pie kredītiem un bieži vien baidās tos ņemt.
– Tā ir taisnība. Un, ja izdodas iedzīvotājus pārliecināt par kredītu lietderību, tas jau ir daudz. Mēs nevaram ņemt kredītu mājai bez tās iedzīvotāju piekrišanas, bet atsevišķos dzīvokļus un pašu māju neviens apsaimniekotājs bankā neieķīlās. Bankām svarīgi tikai, lai būtu nodrošināta attiecīgā naudas plūsma caur šo banku. Bet maksu varētu arī nepaaugstināt, iztiekot ar jau noteiktajiem 24 santīmiem par kvadrātmetru. Taču šajā ekonomikā ir arī savas nianses: celtniecības izmaksas gadā tagad paaugstinās par 15 – 20 procentiem, bet kredītu vēl varētu saņemt ar likmi 7,5 procentu robežās. Citiem vārdiem sakot, atliekot darbu uz rītdienu, klients sevi pakļauj papildu izdevumiem un iznāk, ka visdārgāk izmaksā bezdarbība.

– Visur runā, ka traucējot iedzīvotāju pasivitāte. Vai tā taisnība?
– Jā, tieši tādēļ, pirms aicināt mājas iedzīvotājus uz kopsapulci, it īpaši, ja tajā jāpieņem svarīgs lēmums, viņi jānodrošina ar izsmeļošu informāciju un nepieciešamiem aprēķiniem. Un sapulce jāsasauc tikai tad, ja ir garantija par nepieciešamo kvorumu. Pretējā gadījumā organizatori izsauc uguni uz sevi. Taču esmu ievērojis, ka cilvēku attieksme pret mājokļu apsaimniekošanas jautājumiem sāk mainīties. Cita lieta, ka ir jāizprot dažādu iedzīvotāju grupu intereses. Saruna ar jauniešiem būs pavisam savādāka nekā ar pensionāriem.

– Šodienas intervija varētu kļūt par savdabīgu jūsu pakalpojumu reklāmu. Tātad: ko jūs piedāvājat liepājniekiem?
– Pirmkārt, pilnu mājas apsaimniekošanas kompleksu. Līgumos viss tiek fiksēts – gan katras puses atbildība, gan līdzekļu izlietošanas kārtība, gan kāds saskaņojums katrā konkrētā gadījumā nepieciešams. Jebkurā gadījumā katram dzīvoklim mēs ik mēnesi sniedzam pārskatu par līdzekļu izlietojumu. Varam sniegt atsevišķi arī tikai grāmatvedības pakalpojumus vai nodrošināt ar sētnieku. Sniedzam arī palīdzību dokumentu noformēšanā īpašnieku biedrību izveidei un reģistrācijai. Mūsu pamatprincipi: individuāla pieeja katrai mājai, fiksētas pastāvīgās izmaksas, regulāras atskaites un īpašniekiem garantētas tiesības un pienākums piedalīties nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Atšķirībā no biedrībām, kas saimnieko saviem spēkiem, mums ir iespēja neatliekamus darbus veikt arī gadījumos, kad mājai naudas nav.

– Kas vēl būtu jāzina lasītājiem, vadoties pēc jūsu darba pieredzes?
–  Galvenais – mājas iedzīvotājiem jābūt vienotiem un mērķis jāizvirza kopīgs. Ja tā nav, tad mājas sakārtošanā palīdzēt nevarēs ne namu pārvalde, ne “Nam Serviss”, ne pašu izveidota biedrība. Apsaimniekotājs var tikai palīdzēt mērķi īstenot. Manuprāt, visi strīdīgie jautājumi ar laiku tiks sakārtoti pa saviem plauktiņiem. Pēc dzīvokļu privatizācijas beigām varbūt mainīsies arī pašvaldības attieksme pret māju apsaimniekošanu, un tā kā pilnvērtīgs mājokļu īpašnieks turpmāk kopā ar privatizēto dzīvokļu saimniekiem piedalīsies lēmumu pieņemšanā, ēku renovācijā, kredītu ņemšanā. Tūlītējus rezultātus mūsu sfērā nevar gaidīt, ir nepieciešams laiks. Protams, jāsaskaras ar nepatīkamiem sīkumiem – kāds aizbraucis uz Īriju vai Baltkrieviju un avārijas gadījumā nav iespējams iekļūt attiecīgajā dzīvoklī. Taču es esmu pārliecināts, ka ar laiku viss nokārtosies.