Trešdiena, 28. oktobris Ninona, Ņina, Antoņina, Oksana
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vispirms informācijai, tad – tēla veidošanai

Vispirms informācijai, tad – tēla veidošanai
Foto: Publicitātes
23.01.2019 07:06

Jānis Gabrāns, Reģionālo laikrakstu pielikums "Novadi saprot"

Sociālie tīkli kļuvuši par neatņemamu mūsu ikdienas sabiedroto, kur smeļamies informāciju gan par aktuālajiem notikumiem, gan par saviem vaļaspriekiem un citām interesējošām tēmām. Pieaugošo interesi arvien aktīvāk cenšas izmantot arī tie, kuru vēlme ir iegūt iespējami vairāk sekotāju un skatījumu, lai pelnītu, vai, iespējams, tas tiek darīts ar vēlmi apmelot, nomelnot, diskreditēt, un tad visi līdzekļi labi. Tāpēc centāmies noskaidrot, kā sociālajos tīklos darbojas valsts oficiālās iestādes, piemēram, Latvijas armija, un cik lielu uzmanību tās pievērš viltus ziņām.

Iespēja ziņot par aktuālo

Stāstot, kā valsts armija darbojas sociālajos tīklos, informējot par savām aktualitātēm, Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā eksperte Daina Ozoliņa norāda, ka Latvijas armijas oficiālie konti ir daudzos sociālajos tīklos – “Facebook”; “Twitter”; “Draugiem”; “Instagram”; “Youtube”; “Flickr”. “Dažādi sociālie tīkli palīdz sasniegt plašu auditoriju – gan iekšējo (karavīrus, zemessargus), gan ārējo,” viņa skaidro. “Sociālos tīklus izmantojam galvenokārt iedzīvotāju informēšanai par aktualitātēm aizsardzības jomā, tai skaitā militārajām mācībām, īpaši, lai informētu iedzīvotājus par karavīru un zemessargu pārvietošanos ārpus poligoniem, militārā transporta kustību. Stāstām par Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju attīstību, jaunākajiem iepirkumiem bruņojuma, ekipējuma, militārā transporta jomā, par infrastruktūras izveidi un sadarbību ar dažādām sabiedrības grupām. Neaizmirstam arī par ceremonijām, orķestru koncertiem, militārās tehnikas izstādēm, pasākumiem un iespējām sabiedrības līdzdalībai.

Sociālie tīkli ir labs instruments, ko izmantot, lai laikus paziņotu sabiedrībai par aktualitātēm, sniedzot īsu, precīzu informāciju, kā arī lai cilvēki uzzinātu jaunumus no uzticama avota un nerastos baumas. Tāpat cenšamies pēc iespējas plašāk atainot notikušo, lai sabiedrība var pārliecināties, ka Nacionālie bruņotie spēki attīstās un ir gatavi aizsargāt Latviju,” par pieredzi stāsta D. Ozoliņa.

Karavīri rindā pēc alkohola?

Atbildot uz jautājumu, vai Latvijas armija seko notiekošajam sociālajos tīkos ar mērķi fiksēt viltus ziņas attiecībā uz armiju, valsts drošību, D. Ozoliņa stāsta, ka regulāri tiek sekots līdzi publiskajiem ierakstiem par aizsardzības nozari un bruņotajiem spēkiem, protams, paturot prātā, ka katram ir tiesības brīvi paust viedokli. Ja tiek secināts, ka ieraksts vai ziņa ir viltus ziņa, kas apmelo Nacionālos bruņotos spēkus vai varbūt pat ir informācijas operācijas sastāvdaļa, par šādiem gadījumiem publiski ziņo sabiedrībai.

D. Ozoliņa piemēram min 2017. gada oktobrī feisbuka profilā izplatītu ziņu, kas apmeloja sabiedrotos, kuri it kā dzīvojot viesnīcās, nevis pildot dienesta pienākumus Ādažos. Informāciju bija izplatījusi sieviete, kura savā profilā atstāstīja sarunu ar taksometra vadītāju, kurš dalījies ar dažiem “faktiem” par NATO karavīriem Latvijā. Uz to Latvijas armijas pārstāvji nekavējoties reaģējuši, sniedzot komentāru un izsakot aicinājumu: “Aicinām jūs publiskajā telpā tendenciozi neizplatīt nepatiesu, no apšaubāmiem avotiem nākušu un sabiedroto valstu karavīrus nomelnojošu informāciju, kas juridiski neatbilst reālajiem faktiem.”

Tāpat armijas pārstāvji 2017. gadā atmaskojuši vairākas viltus ziņas, tostarp kādu, kurā, izmantojot 2015. gada fotogrāfiju, kas uzņemta Igaunijā, dažādas sociālo mediju lapas un portāli atkārtoti ziņojuši par sabiedroto karavīriem, kas Latvijā mācību vai svētku laikā it kā masveidā iepērkot alkoholu. “Ar uzskatāmiem piemēriem parādījām, kā viena bilde var tikt izmantota daudzkārt, un mudinājām kritiski izvērtēt internetā redzamo,” norāda D. Ozoliņa. “Dažkārt sociālajos tīklos tiek izplatīti raksti no tādiem medijiem, kas mēģina nomelnot mūsu Nacionālos bruņotos spēkus, izplatot dezinformāciju vai veicot informācijas operācijas. Šādos gadījumos Aizsardzības ministrija informē sabiedrību par konkrētajām aktivitātēm.”

Drošība arī virtuālā pasaulē

Aizsardzības ministrija regulāri rīko lekcijas karavīriem un zemessargiem par medijpratības jautājumiem, tai skaitā par situāciju sociālajos tīklos, kur bez viltus ziņām sastopamas arī viltus identitātes, boti, troļļi. Lekcijās “Kā mēs sargājam Latviju?” skolēniem, semināros skolu vadītājiem tiek skaidrots par informācijas telpas drošību, arī par to, kas ir viltus ziņas un dezinformācija, kā to atpazīt internetā.

Lielu ieguldījumu sabiedrības informēšanā par viltus ziņām un dezinformāciju sniedz NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kurš piemēram, izveidojis spēli, kas māca atpazīt dezinformāciju. Centrs regulāri publicē jaunākos pētījumus par viltus ziņām, sociālo tīklu izmantošanu naidīgiem nolūkiem, kā to pazīt un kā ar to cīnīties.

D. Ozoliņa skaidro, kā pazīt viltus ziņas vai dezinformāciju – vienmēr pārbaudīt, kas ir ziņas avots, vai tas ir uzticams (piemēram, ziņu aģentūra), vai minēts ziņas sagatavotāja vārds, uzvārds, kā arī salīdzināt šo informāciju ar oficiālajās vietnēs, tai skaitā ministrijas oficiālajā mājaslapā www.mod.gov.lv vai bruņoto spēku oficiālajā mājaslapā www.mil.lv, ievietoto informāciju.

Aktīva divvirzienu komunikācija

Arī Valsts policija aktīvi izmanto sociālos tīklus. Feisbukā tai ir aptuveni 36 tūkstoši sekotāju, bet tvitera kontam seko ap 80 tūkstošiem tā lietotāju. Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Simona Grāvīte norāda, ka darbs šajā vidē ir svarīgs: “Ņemot vērā, ka viens no Valsts policijas galvenajiem uzdevumiem ir rūpēties par sabiedrības drošību, sociālie tīkli ir lieliska iespēja to īstenot. Sociālajos tīklos cilvēki var uzzināt visu aktuālo par Valsts policijas darbu, un mēs tajos varam operatīvi sniegt informāciju.” Tāpat tā esot lieliska iespēja nodrošināt divvirzienu komunikāciju: “Esam piefiksējuši, ka palielinās to cilvēku skaits, kuri vēršas pie Valsts policijas, izmantojot tieši šos kanālus. Ziņo par notikumiem, noziegumiem, taujā pēc konsultācijas, sniedz ieteikumus, ko vajadzētu uzlabot. Cenšamies to ņemt vērā.”

Te ir apliecinājums, ka sociālo tīklu vērtība ir informācijas aktualitāte. Ja sabiedrība redz, ka notiek aktīva komunikācija, tā labprāt to arī izmanto, jo zina, ka vajadzības gadījumā saņems atgriezenisko saiti. Protams, tas liek aktīvi darboties šajā vidē, bet, pēc S. Grāvītes teiktā, tas atmaksājas. Piemēram, sociālajos tīklos atrodama informācija par policijā nonākušajām atrastajām mantām vai par izņemtajām zagtajām mantām, lai īpašnieki varētu tās atpazīt. Cilvēki dalās ar šīm ziņām, un šādi informācija sasniedz ļoti plašu sabiedrības loku.

“Savukārt, ja fiksējam, ka viltus ziņā pieminēta Valsts policija, uzreiz vēršam sabiedrības uzmanību uz to. Bija brīdis, kad parādījās viltus ziņas par traģiskām autoavārijām, bija skaļi virsraksti, tad skaidrojām, ka svarīgi šādu informāciju pārbaudīt Valsts policijas profilā. Ja tur nekas tāds neparādās, tātad – tā nav patiesa informācija. Ja ar to nepietiek, var jautāt tieši mums, vai tā bijis vai ne,” norāda S. Grāvīte.

INTERESANTI

– Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes tvitera kontu sekotāji būs pamanījuši, ka policijas komentāri sociālajā vidē nereti ir humora pilni. Piemēram, uz jautājumu, vai šī ir baznīca, seko atbilde: “Nē, bet arī mums ir tiesības uzklausīt “grēkus” un vēlāk tos izmeklēt.”

– Popularitāti iemantojuši Latvijas policijas kadeti, kas Ziemassvētku laikā ar deju “Es izjāju prūšu zemi” sagādāja pārsteigumu sociālā centra iemītniekiem Ķekavā. Šis priekšnesums ne tikai iepriecināja vecos ļaudis, bet arī kļuvis par īstu interneta hitu. Turklāt puišu veikumu pamanīja ne viens vien ietekmīgs pasaules medijs. 

– Dzejnieks un mūziķis Guntars Račs atzīst, ka piedzīvojis nelielu šoku, kad atgriezies mājās no ceļojuma un pēc nedēļas pārtraukuma ieslēdzis “Rīta panorāmu” – viņš ieraudzījis, ka aiz raidījuma vadītāju mugurām stāv policijas specvienības “Omega” kaujinieks pilnā ekipējumā. “Domāju, tā, kaut kādas ziepes… Pagāja mirklis, kamēr sapratu, ka kaujinieks nav ieradies arestēt vadītājus, bet pastāstīt par savu darbu,” savā kontā rakstīja G. Račs.

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

0 komentāri

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz