Anda Pūce
"Kurzemes Vārds"
Kurzemnieki meklē idejas labākai Eiropai
Konferences galvenais rosinājums bija ikvienam padomāt par to, kādu nākotni Eiropas Savienībai mēs vēlamies. Ar “EUROPE DIRECT” biroja Kuldīgā gādību arī kurzemnieki iesaistījās šo ideju meklēšanā.
Biroja vadītāja Maija Jankovska stāsta, ka notikušas vairākas aptaujas, piesaistīti arī eksperti, līdz izkristalizējušās kopējās svarīgākās idejas, ko Kurzemes pašvaldību iedzīvotāji izteikuši. Birojs rīkoja iknedēļas aptauju ciklu “10 idejas par Eiropu”, kurā katru aptauju veltīja kādai ar Eiropu saistītai tēmai.
Pēc katras aptaujas uzaicināts vērtētājs komentēja priekšlikumus un vienai piešķīra balvu. Šīs un arī paša biroja izvēlētās idejas tika izvirzītas arī noslēguma aptaujā, kas meklēja atbildi uzjautājumu: kas būtu vissvarīgākais, kas Eiropai būtu jādara, lai mēs visi dzīvotu labāk?
Viena no aktualitātēm drošības jomā, protams, ir ES Austrumu robežas stiprināšana, tāpat kurzemnieki uzskata, ka ir būtiski stiprināt diplomātiskās sarunas ar valstīm, no kurām ierodas ekonomiskie bēgļi.
“Pārāk maz starptautiski tiek darīts, lai apturētu biznesu, kas nelegāli plaukst ap migrantiem, – viņu aicināšana pamest savas zemes, pārvešana, iekārtošana, krāpšana. Tur visur grozās milzu nelegālas naudas, tāpat kā narkotiku biznesā. Taču nedzird par sodītajiem,” uzskata aptaujas dalībnieki, aicinot vērst uzmanību uz migrācijas jomas regulēšanu, valstīm sadarbojoties un vienojoties par legālu ieceļošanas un uzturēšanās politiku, kāda tā, piemēram, ir ASV.
Vairāki rosinājumi skāra vides tēmu. “Vajadzētu veicināt energoefektīvu un videi draudzīgu materiālu izvēli būvniecībā, veidojot jaunas apdzīvotas teritorijas. Savukārt, veicinot lokāli pieejamo resursu un vietējo uzņēmēju radīto produktu un pakalpojumu izmantošanu, varētu mazināt transportēšanas radīto piesārņojumu,” uzskata kurzemnieki, aicinot vairāk skaidrot katram indivīdam, kā viņš ietekmē klimata pārmaiņas.
Vienota stipendija un apdrošināšana
Nozīmīgs ideju bloks bija par izglītību. Piemēram, viena no idejām bija par Eiropas stipendijām jauniešiem un pieaugušajiem. “Nodrošināt iespējas studēt citās Eiropas valstīs. Tā varētu būt sava veida Eiropas studiju stipendija, uz kuru var pretendēt, ja tev ir ideja vai sapnis, kā ar savu izglītību konkrētā jomā vēlāk radīsi pievienoto vērtību savai valstij, kopienai, Eiropai. Stipendija būtu pieejama gan jauniešiem, kuru materiālais stāvoklis neatļauj pašiem segt uzturēšanās un mācību izmaksas, gan pieaugušajiem un senioriem, kam šī būtu iespēja paplašināt iespējas – redzēt, kas ir iespējams, neatkarīgi no vecuma,” pauž idejas autori.
Tāpat kurzemnieki uzsver, ka ir būtiski pievērst pastiprinātu uzmanību jauniešu mentālajai veselībai, vairāk veicināt veselīgu dzīvesveidu skolās. Vēl ir būtiski veidot veselīgu attieksmi pret tehnoloģijām, izglītot jauniešus un pieaugušos tehnoloģijās, lai tas neradītu fobijas, bet ļautu saredzēt iespējas, ko tās dod. Protams, paralēli paaugstināt iedzīvotāju medijpratību un informēšanu par norisēm plašā mērogā.
Būtiski būtu arī skaidrot cilvēkiem, cik nozīmīgi ir būt ekonomiski apzinīgiem, un palīdzēt saprast, kādus labumus tas garantē. Tāpat būtu jānodrošina veselības apdrošināšanas pieejamība ikvienam Eiropas iedzīvotājam par saprātīgākām summām.
“Cilvēki pie ārstiem ietu savlaicīgāk, ja varētu paļauties uz apdrošināšanas sistēmu un to, ka tā sedz daļu no izmaksām,” uzskata aptaujas dalībnieki,
kas rosina arī, ka visā Eiropas Savienībā būtu jāievieš beznosacījumu pamatienākumi, kas stiprinātu iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos, jo iesaistīšanās demokrātiskajos procesos ir tieši saistīta ar iedzīvotāju materiālo stāvokli.
Atrast līdzsvaru un vienoties
Psihologs Normunds Legzdiņš no Rīgas savukārt ir viens no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas atsaucās aicinājumam aktīvi iesaistīties konferences aktivitātēs un kopā ar citiem eiropiešiem formulēt priekšlikumus par noteiktām tēmām. Normunds strādājis gan attālināti un iesaistījies diskusijās, gan bijis plenārsēdēs klātienē.
Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija ir apņēmušies uzklausīt Eiropas iedzīvotājus un savas kompetences robežās reaģēt uz sniegtajiem ieteikumiem.
N. Legzdiņš stāsta, ka iegūtā pieredze viņu rosinājusi aktīvāk iesaistīties arī citos pilsoniskajos procesos, darboties kādā kopienas organizācijā vai plašāk un darīt ko vairāk bez saviem tiešajiem darba pienākumiem. Viņš noticējis pats saviem spēkiem un ieraudzījis, ka daudz ko iespējams paveikt, apmainoties ar viedokļiem un mēģinot atrast kompromisu. “Ir ļoti interesanti, ka jādomā gan par Latvijai aktuālām lietām, gan arī jāsaprot, kā tās iekļaujas visas Eiropas skatījumā,” viņš stāsta.
Grupās, kurās darbojies Normunds, daudz runāts par drošību, pilsoņu līdzdalības jautājumiem, demokrātijas stiprināšanu un arī nepieciešamajām reformām. Piemēram, ka vajadzētu vienkāršot Eiropas institūciju nosaukumus, lai būtu skaidrāka katras atbildības un darbības joma.
N. Legzdiņš piekrīt, ka konferencei par nākotni būtu jānotiek turpmāk katrus 3–5 gadus, lai saglabātu saikni ar sabiedrību un paši eiropieši vairāk varētu ietekmēt to, kādi ir lielie Eiropas Savienības attīstības pieturpunkti. “Noteikti negribētos, lai tas viss, ko izrunājām vairākās kārtās, paliek arhīva plauktos,” viņš saka.
Tās idejas, ko izteikuši Latvijas ļaudis dažādos konferences pasākumos, noteikti var īstenot vismaz nacionālā līmenī, jo daudzas ir lieliski priekšlikumi dažādām jomām.
Latvijas platforma attīstības sadarbībai ar domubiedriem un ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu tāpat aicināja visus iesaistīties diskusijās, un mūspusē viedokli izteica tieši jaunieši.
Organizatori izvēlējās lielisku salīdzinājumu – zupas pagatavošanu, jo, tāpat kā diskusijās dažādie viedokļi bagātina viens otru, tā arī kopīga ēdiena pagatavošana palīdz saskatīt panākamo rezultātu. Zupas dažādās sastāvdaļas simboliski atgādina arī par dažādību kā vērtību, kultūras un viedokļu bagātību. Kāda būs tā zupa, ko celsim kopīgajā Eiropas galdā, lielā mērā atkarīgs no mums pašiem.
Joprojām nozīmīgs ES spēks
Kādi ir svarīgākie Eiropas nākotnes aspekti no Latvijas valsts pozīcijām? Vēl pirms par galveno akcentu kļuva karš Ukrainā, uz šo jautājumu mums atbildēja Eiroparlamenta deputāts Ivars Ijabs: “Pirmkārt, tā ir likuma vara, kopīgo Eiropas likumu un ES Tiesas nolēmumu ievērošana visās dalībvalstīs.
Ir jānodrošina, ka kopīgie spēles noteikumi tiek ievēroti, tiesas lēmumi respektēti. Eiropas Savienību satur un stiprina tieši likuma, ne karaspēka vara.
Otrkārt, tā ir lielāka kopīgā kase, budžets investīcijām sabiedrību un ekonomiku pārveidē (klimata un enerģētiskajai drošībai, digitālajai pārveidei un drošībai pret hibrīduzbrukumiem). Eiropas Savienības ģeoekonomisko konkurētspēju būs grūti nodrošināt ar kopīgo budžetu 1% IKP, ja ASV federālais budžets ir 20% IKP vai Ķīnā – 30% IKP. Treškārt, tas ir vienotā pakalpojumu tirgus tālāka attīstība, tālāka iekšējo šķēršļu, ierobežojumu un nacionālā protekcionisma mazināšana. Ceturtkārt, tā ir spēcīga Eiropas Savienības pozīcija globālajā sāncensībā ar Ķīnu – stratēģiskā sadarbībā, bet vienlaikus lielākā neatkarībā no ASV.”
Savukārt deputāte Dace Melbārde norādīja, ka diskusijā par Eiropas Savienības nākotni Latvijai ir svarīgi, lai ES paliek kā spēcīga, vērtībās balstīta nacionālu valstu savienība, kurā tiek ievēroti augsti tiesiskuma, cilvēktiesību un demokrātijas standarti. “Nešaubīgi ir nepieciešams diskutēt par pārvaldības modeli un lēmumu pieņemšanas efektivitāti Eiropas Savienībā. Vienlaikus Latvijas interesēs ir saglabāt esošo institucionālo līdzsvaru, lai nodrošinātu ES unikālo identitāti kā nacionālu valstu savienībai. Šajā kontekstā ir īpaši svarīgi, lai katra ES dalībvalsts arī turpmāk spētu ietekmēt lēmumus, jo tam ir būtiska nozīme kopējo lēmumu īstenošanas gaitā un skaidrošanā nacionālā līmenī,” viņa sacīja.
Arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre uzsver: “Konference par Eiropas nākotni ir platforma, kas eiropiešiem dod iespēju izteikt savu viedokli, tikt sadzirdētiem un kopā veidot Eiropas nākotni. Šis praktiskais instruments ļauj vietējas idejas paust plašākai sabiedrībai arī starptautiskā līmenī, un Eiropas Savienības institūcijām dod priekšstatu par to, kas aktuāls eiropiešiem. Būtiski saklausīt viedokli un izteiktās idejas, lai veidotu zaļāku, digitālāku un vienlaikus – iekļaujošāku Eiropu. Eiropu, par piederību kurai varam lepoties.”
UZZIŅAI
- Digitālā platforma futureu.europa.eu ikvienam dod iespēju iesaistīties un izteikties konferencē. Tajā var dalīties savās pārdomās par Eiropu un izmaiņām, kas jāpanāk, kā arī uzzināt, kas sakāms citiem, atrast pasākumus sev tuvumā, organizēt savu pasākumu un sekot līdzi konferences virzībai un rezultātiem.
- Šobrīd saņemtie viedokļi tiek izvērtēti nākamajam ziņojumam, kas jāiesniedz 17. martā, lai tos iekļautu konferences plenārsēdēs un darba grupu sanāksmēs. Tomēr iespēja sniegt ieguldījumu platformā joprojām ir atvērta, lai debates varētu turpināt tiešsaistē. Pēc 9. maija tiks sagatavots ziņojums, kurā būs apkopoti vēlākie ieguldījumi.
- Gala ziņojums tiks iesniegts konferences kopīgajai prezidentūrai. Trīs iestādēm būs nekavējoties jāuzsāk izskatīt iespējas, kā efektīvi ņemt vērā ziņojumā paustos ieteikumus, ikvienai savā kompetences jomā un saskaņā ar ES līgumiem.
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.
