Ceturtdiena, 9. februāra Simona, Apolonija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vispirms vajag mieru, bet sapņot jāturpina

Kad radās iecere par “Konferenci par Eiropas nākotni” kā unikālu un aktuālu iespēju Eiropas iedzīvotājiem diskutēt par Eiropas problēmām un prioritātēm, kara draudu Eiropas viducī vēl nebija, tomēr šajās dienās, kad rosinājumi no dalībvalstīm jau apspriesti tematiskajās paneļdiskusijās, karš Ukrainā pamatīgi mainījis eiropiešu dienaskārtību, šķiet, ka arī sapņus nāksies transformēt atbilstoši situācijai, tomēr gan paši konferences dalībnieki, gan deputāti uzsver – daudz kas no rosinātā ļaus Eiropai justies drošībā turpmāk un pat smagos laikos vīzijas ir ļoti nepieciešamas.

Vispirms vajag mieru, bet sapņot jāturpina
Foto: Ilustratīvs foto no pixabay.com
Foto: Ilustratīvs foto no pixabay.com
14.03.2022 06:00

Anda Pūce

"Kurzemes Vārds"

Kurzemnieki meklē idejas labākai Eiropai

Konferences galvenais rosinājums bija ikvienam padomāt par to, kādu nākotni Eiropas Savienībai mēs vēlamies. Ar “EUROPE DIRECT” biroja Kuldīgā gādību arī kurzemnieki iesaistījās šo ideju meklēšanā.

Biroja vadītāja Maija Jankovska stāsta, ka notikušas vairākas aptaujas, piesaistīti arī eksperti, līdz izkristalizējušās kopējās svarīgākās idejas, ko Kurzemes pašvaldību iedzīvotāji izteikuši. Birojs rīkoja iknedēļas aptauju ciklu “10 idejas par Eiropu”, kurā katru aptauju veltīja kādai ar Eiropu saistītai tēmai.

Pēc katras aptaujas uzaicināts vērtētājs komentēja priekšlikumus un vienai piešķīra balvu. Šīs un arī paša biroja izvēlētās idejas tika izvirzītas arī noslēguma aptaujā, kas meklēja atbildi uzjautājumu: kas būtu vissvarīgākais, kas Eiropai būtu jādara, lai mēs visi dzīvotu labāk?

Viena no aktualitātēm drošības jomā, protams, ir ES Austrumu robežas stiprināšana, tāpat kurzemnieki uzskata, ka ir būtiski stiprināt diplomātiskās sarunas ar valstīm, no kurām ierodas ekonomiskie bēgļi.

“Pārāk maz starptautiski tiek darīts, lai apturētu biznesu, kas nelegāli plaukst ap migrantiem, – viņu aicināšana pamest savas zemes, pārvešana, iekārtošana, krāpšana. Tur visur grozās milzu nelegālas naudas, tāpat kā narkotiku biznesā. Taču nedzird par sodītajiem,” uzskata aptaujas dalībnieki, aicinot vērst uzmanību uz migrācijas jomas regulēšanu, valstīm sadarbojoties un vienojoties par legālu ieceļošanas un uzturēšanās politiku, kāda tā, piemēram, ir ASV.

Vairāki rosinājumi skāra vides tēmu. “Vajadzētu veicināt energoefektīvu un videi draudzīgu materiālu izvēli būvniecībā, veidojot jaunas apdzīvotas teritorijas. Savukārt, veicinot lokāli pieejamo resursu un vietējo uzņēmēju radīto produktu un pakalpojumu izmantošanu, varētu mazināt transportēšanas radīto piesārņojumu,” uzskata kurzemnieki, aicinot vairāk skaidrot katram indivīdam, kā viņš ietekmē klimata pārmaiņas.

Vienota stipendija un apdrošināšana

Nozīmīgs ideju bloks bija par izglītību. Piemēram, viena no idejām bija par Eiropas stipendijām jauniešiem un pieaugušajiem. “Nodrošināt iespējas studēt citās Eiropas valstīs. Tā varētu būt sava veida Eiropas studiju stipendija, uz kuru var pretendēt, ja tev ir ideja vai sapnis, kā ar savu izglītību konkrētā jomā vēlāk radīsi pievienoto vērtību savai valstij, kopienai, Eiropai. Stipendija būtu pieejama gan jauniešiem, kuru materiālais stāvoklis neatļauj pašiem segt uzturēšanās un mācību izmaksas, gan pieaugušajiem un senioriem, kam šī būtu iespēja paplašināt iespējas – redzēt, kas ir iespējams, neatkarīgi no vecuma,” pauž idejas autori.

Tāpat kurzemnieki uzsver, ka ir būtiski pievērst pastiprinātu uzmanību jauniešu mentālajai veselībai, vairāk veicināt veselīgu dzīvesveidu skolās. Vēl ir būtiski veidot veselīgu attieksmi pret tehnoloģijām, izglītot jauniešus un pieaugušos tehnoloģijās, lai tas neradītu fobijas, bet ļautu saredzēt iespējas, ko tās dod. Protams, paralēli paaugstināt iedzīvotāju medijpratību un informēšanu par norisēm plašā mērogā.

Būtiski būtu arī skaidrot cilvēkiem, cik nozīmīgi ir būt ekonomiski apzinīgiem, un palīdzēt saprast, kādus labumus tas garantē. Tāpat būtu jānodrošina veselības apdrošināšanas pieejamība ikvienam Eiropas iedzīvotājam par saprātīgākām summām.

“Cilvēki pie ārstiem ietu savlaicīgāk, ja varētu paļauties uz apdrošināšanas sistēmu un to, ka tā sedz daļu no izmaksām,” uzskata aptaujas dalībnieki,

kas rosina arī, ka visā Eiropas Savienībā būtu jāievieš beznosacījumu pamatienākumi, kas stiprinātu iedzīvotāju līdzdalību demokrātiskajos procesos, jo iesaistīšanās demokrātiskajos procesos ir tieši saistīta ar iedzīvotāju materiālo stāvokli.

Atrast līdzsvaru un vienoties

Psihologs Normunds Legzdiņš no Rīgas savukārt ir viens no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas atsaucās aicinājumam aktīvi iesaistīties konferences aktivitātēs un kopā ar citiem eiropiešiem formulēt priekšlikumus par noteiktām tēmām. Normunds strādājis gan attālināti un iesaistījies diskusijās, gan bijis plenārsēdēs klātienē.

Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija ir apņēmušies uzklausīt Eiropas iedzīvotājus un savas kompetences robežās reaģēt uz sniegtajiem ieteikumiem.

N. Legzdiņš stāsta, ka iegūtā pieredze viņu rosinājusi aktīvāk iesaistīties arī citos pilsoniskajos procesos, darboties kādā kopienas organizācijā vai plašāk un darīt ko vairāk bez saviem tiešajiem darba pienākumiem. Viņš noticējis pats saviem spēkiem un ieraudzījis, ka daudz ko iespējams paveikt, apmainoties ar viedokļiem un mēģinot atrast kompromisu. “Ir ļoti interesanti, ka jādomā gan par Latvijai aktuālām lietām, gan arī jāsaprot, kā tās iekļaujas visas Eiropas skatījumā,” viņš stāsta.

Grupās, kurās darbojies Normunds, daudz runāts par drošību, pilsoņu līdzdalības jautājumiem, demokrātijas stiprināšanu un arī nepieciešamajām reformām. Piemēram, ka vajadzētu vienkāršot Eiropas institūciju nosaukumus, lai būtu skaidrāka katras atbildības un darbības joma.

N. Legzdiņš piekrīt, ka konferencei par nākotni būtu jānotiek turpmāk katrus 3–5 gadus, lai saglabātu saikni ar sabiedrību un paši eiropieši vairāk varētu ietekmēt to, kādi ir lielie Eiropas Savienības attīstības pieturpunkti. “Noteikti negribētos, lai tas viss, ko izrunājām vairākās kārtās, paliek arhīva plauktos,” viņš saka.

Tās idejas, ko izteikuši Latvijas ļaudis dažādos konferences pasākumos, noteikti var īstenot vismaz nacionālā līmenī, jo daudzas ir lieliski priekšlikumi dažādām jomām.

Latvijas platforma attīstības sadarbībai ar domubiedriem un ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu tāpat aicināja visus iesaistīties diskusijās, un mūspusē viedokli izteica tieši jaunieši.

Organizatori izvēlējās lielisku salīdzinājumu – zupas pagatavošanu, jo, tāpat kā diskusijās dažādie viedokļi bagātina viens otru, tā arī kopīga ēdiena pagatavošana palīdz saskatīt panākamo rezultātu. Zupas dažādās sastāvdaļas simboliski atgādina arī par dažādību kā vērtību, kultūras un viedokļu bagātību. Kāda būs tā zupa, ko celsim kopīgajā Eiropas galdā, lielā mērā atkarīgs no mums pašiem.

Joprojām nozīmīgs ES spēks

Kādi ir svarīgākie Eiropas nākotnes aspekti no Latvijas valsts pozīcijām? Vēl pirms par galveno akcentu kļuva karš Ukrainā, uz šo jautājumu mums atbildēja Eiroparlamenta deputāts Ivars Ijabs: “Pirmkārt, tā ir likuma vara, kopīgo Eiropas likumu un ES Tiesas nolēmumu ievērošana visās dalībvalstīs.

Ir jānodrošina, ka kopīgie spēles noteikumi tiek ievēroti, tiesas lēmumi respektēti. Eiropas Savienību satur un stiprina tieši likuma, ne karaspēka vara.

Otrkārt, tā ir lielāka kopīgā kase, budžets investīcijām sabiedrību un ekonomiku pārveidē (klimata un enerģētiskajai drošībai, digitālajai pārveidei un drošībai pret hibrīduzbrukumiem). Eiropas Savienības ģeoekonomisko konkurētspēju būs grūti nodrošināt ar kopīgo budžetu 1% IKP, ja ASV federālais budžets ir 20% IKP vai Ķīnā – 30% IKP. Treškārt, tas ir vienotā pakalpojumu tirgus tālāka attīstība, tālāka iekšējo šķēršļu, ierobežojumu un nacionālā protekcionisma mazināšana. Ceturtkārt, tā ir spēcīga Eiropas Savienības pozīcija globālajā sāncensībā ar Ķīnu – stratēģiskā sadarbībā, bet vienlaikus lielākā neatkarībā no ASV.”

Savukārt deputāte Dace Melbārde norādīja, ka diskusijā par Eiropas Savienības nākotni Latvijai ir svarīgi, lai ES paliek kā spēcīga, vērtībās balstīta nacionālu valstu savienība, kurā tiek ievēroti augsti tiesiskuma, cilvēktiesību un demokrātijas standarti. “Nešaubīgi ir nepieciešams diskutēt par pārvaldības modeli un lēmumu pieņemšanas efektivitāti Eiropas Savienībā. Vienlaikus Latvijas interesēs ir saglabāt esošo institucionālo līdzsvaru, lai nodrošinātu ES unikālo identitāti kā nacionālu valstu savienībai. Šajā kontekstā ir īpaši svarīgi, lai katra ES dalībvalsts arī turpmāk spētu ietekmēt lēmumus, jo tam ir būtiska nozīme kopējo lēmumu īstenošanas gaitā un skaidrošanā nacionālā līmenī,” viņa sacīja.

Arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre uzsver: “Konference par Eiropas nākotni ir platforma, kas eiropiešiem dod iespēju izteikt savu viedokli, tikt sadzirdētiem un kopā veidot Eiropas nākotni. Šis praktiskais instruments ļauj vietējas idejas paust plašākai sabiedrībai arī starptautiskā līmenī, un Eiropas Savienības institūcijām dod priekšstatu par to, kas aktuāls eiropiešiem. Būtiski saklausīt viedokli un izteiktās idejas, lai veidotu zaļāku, digitālāku un vienlaikus – iekļaujošāku Eiropu. Eiropu, par piederību kurai varam lepoties.”

UZZIŅAI

  • Digitālā platforma futureu.europa.eu ikvienam dod iespēju iesaistīties un izteikties konferencē. Tajā var dalīties savās pārdomās par Eiropu un izmaiņām, kas jāpanāk, kā arī uzzināt, kas sakāms citiem, atrast pasākumus sev tuvumā, organizēt savu pasākumu un sekot līdzi konferences virzībai un rezultātiem. 
  • Šobrīd saņemtie viedokļi tiek izvērtēti nākamajam ziņojumam, kas jāiesniedz 17. martā, lai tos iekļautu konferences plenārsēdēs un darba grupu sanāksmēs. Tomēr iespēja sniegt ieguldījumu platformā joprojām ir atvērta, lai debates varētu turpināt tiešsaistē. Pēc 9. maija tiks sagatavots ziņojums, kurā būs apkopoti vēlākie ieguldījumi.
  • Gala ziņojums tiks iesniegts konferences kopīgajai prezidentūrai. Trīs iestādēm būs nekavējoties jāuzsāk izskatīt iespējas, kā efektīvi ņemt vērā ziņojumā paustos ieteikumus, ikvienai savā kompetences jomā un saskaņā ar ES līgumiem.

Publikācija sagatavota sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku..
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par EUR 7.90 (septiņi euro un 90 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz