Sestdienas pēcpusdienā koncertdārzu “Pūt, vējiņi!” krāšņoja septiņu tautu nacionālie tērpi. Tur tika aizdegts tautu draudzības ugunskurs, kas jau trešo gadu vienkop pulcē Liepājā mītošās nacionālo kultūru biedrības.

“Esam bijuši te visus trīs gadus, un mums ļoti patīk,” smaida lietuviešu biedrības “Rūta” vadītāja Staņislava Bieziņa, gatavodamās gājienam uz koncertdārzu. Šoreiz tajā dodas sešas kultūras biedrības – poļu biedrība “Vanda” un tās ansamblis “Bursztynki”, “Rūta” un ansamblis “Senoliai”, baltkrievu kopiena “Mara” un “Pavļinka, Vācu biedrību asociācija “Vācu nams”, ukraiņu biedrība “Svitanok”, krievu kultūru pārstāv multinacionālais kultūras centrs “Unisons” un ansamblis “Jarilo”. Katra līdzi sev ņēmusi arī draugus – kādu latviešu kultūras kolektīvu, ar ko kopā uzstāties. “Rūtas” dalībnieces saka, ka šis Liepājā ir krāšņākais šāda veida pasākums, turklāt labāk organizēts par citur Latvijā, pat Rīgā notiekošajiem.

Pirms koncerta biedrību dalībnieki paveikuši vēl vienu darbu – Brīvības ielas sākumā iedēstījuši septiņas liepiņas, papildinot jau pērn sākto koku rindu.

Tikmēr uz gājiena dalībniekiem turpat Peldu ielas galā noraugās ieinteresēti liepājnieki. “Malači, tas ir ļoti forši, ka cilvēki dzied,” divas kundzes krieviski saka. “Tas dzīvei dod jēgu.” Viņuprāt, tas ir “ļoti labi, super”, ka kopā sanāk dažādu tautību ļaudis. “Viss, kas apvieno, ir labi. Bet viss, kas darbojas uz šķelšanu, ir slikti,” dāmas viena otru papildina. “Visi ļaudis ir cilvēki. Viss kopīgs, uz Zemes esam viena ģimene.”

“Tas mūs ir ļoti tuvinājis, mēs tagad zinām, kas notiek katrā biedrībā,” apstiprina poļu biedrības “Vanda” pārstāve Egita Kļujeva. Tas nav tikai koncerts vien – pirms sestdienas pasākuma biedrības sanākušas kopā, pārrunājušas, kā katrai klājas un ko darīs turpmāk. “Iespējams, sadarbība jāturpina, nevis jāpaliek tikai pie šāda ugunskura. Tad nu dažādas idejas radās. Kā tās īstenosies, to vēl nezinām, bet vēlēšanās darīt ir,” viņa saka.

Šāds ugunskurs ir reizi gadā, bet biedrības un to muzikālie kolektīvi tiekas arī citās reizēs, stāsta multinacionālā kultūras centra “Unisons” vadītāja Jekaterina Cema. “Mēs jau visi cits citu pazīstam.” Gana daudz ir braucienu arī pa Latviju, piemēram, vasarā Liepājas nacionālo kultūru kolektīvi devušies uz Brocēniem, kur notika Kurzemes starpkultūru festivāls.

“Vienīgi žēl, ka nav masveidības,” nosaka E. Kļujeva. “Draudzējamies ar ansambļiem, bet gribētos, lai ļaužu būtu vairāk.” Lielākoties kopienās neveicas ar paaudžu maiņu, neizdodas piesaistīt jauniešus. Izņēmums ir “Unisons”, kurā arī sestdien kopā ar nobriedušiem kolektīva dalībniekiem uzstājās viņu bērni un mazbērni. “Mums kādreiz bija poļu skola, bija poļu jaunieši. Bet viņi visi aizbrauc, šeit nepaliek… Paliekam tie, kas te esam.”

“Pasaulē ir vairākas lietas, kas vieno cilvēkus. Viena ir sports. Bet šķiet, ka visvairāk vieno kultūra,” pasākuma atklāšanā sanākušos uzrunā Liepājas domes deputāts Vilnis Vitkovskis. “Kultūras valodā varam sarunāties visā pasaulē.” Tādēļ viņš vēl, lai šajā un citās reizēs visi “spētu sadziedāties, sarunāties, saprasties ap ugunskuru”.

Dziesmas ap ugunskuru skan dažādās valodās. Programmas pieteikumi un pa daļai arī savstarpēja saziņa divās – latviešu un krievu. 

“3. tautu draudzības ugunskuru” rīko biedrība “Vanda” Ritas Rozentāles vadībā, finansiāli to atbalstījusi Kultūras ministrija.

22Skatīt galeriju