Kampaņa “Mana jūra” ir apkopojusi atkritumu monitoringa datus par pludmaļu tīrību Liepājas piekrastē. Liepājas posmā vistīrākā ir piekraste Ziemupē, savukārt visnetīrākā – Latvijas un Lietuvas robeža jeb Nidas piekraste. Plastmasas atkritumu īpatsvars pārsniedz pat 60 procentus no kopējo atkritumu skaita, informē kampaņas “Mana jūra” komunikācijas speciāliste Sanita Rībena.

Šorīt, 21.jūlijā, pulksten 9 ekspedīcijas dalībnieki no Jūrkalnes pludmales jau devušies 25 km garā gājienā līdz Užavai, uzsākot Ventspils novada posmu. Bet 23. jūlijā Ovīšu bākā tiks svinēta arī kampaņas “Mana jūra” 5 gadu jubileja.
 
S.Rībena atgādina, ka ekspedīcija tika uzsākta 14. jūlija rītā Nidā, un šobrīd ekspedīcijas dalībnieki ir šķērsojuši trīs novadu un vienas pilsētas robežas. Visu trīs novadu un Liepājas pilsētas piekrastē tika veikts atkritumu monitorings, apsekojot 100 m garu posmu no jūras līdz pirmajai stabilajai veģetācijai. Monitorings tiek veikts saskaņā ar ANO Vides programmas (UNEP) izstrādātajām rekomendācijām.
 

Pilnīgi visās monitoringa veikšanas vietās tika atrasti plastmasas pudeļu vāciņi un korķi, plastmasas ēdienu trauki, plastmasas maisiņi, cigarešu izsmēķi, plastmasas virves, neidentificējami plastmasas gabali, papīra krūzes un ēdienu iepakojumi, baloni, izskalots parafīns.

Šī gada novadu vērtējums ir šāds:

• Rucavas novadā 100 metru teritorijā no jūras līdz kāpām tika atrastas 316 atkritumu vienības; vērtējot piecu gadu datus, tendence ir negatīva.

• Nīcas novadā – 172 atkritumu vienības/100m, arī šeit tendence ir negatīva.

• Liepājas pilsētā -172 atkritumu vienības/100m, tendence negatīva.

• Pāvilostas novadā – 89 atkritumu vienības/100m, tendence ir vērtējama kā mainīga

• Apkopojot datus par visu Liepājas novada piekrasti – vidēji tās ir 188 atkritumu vienības/100m.

Kā pastāsta S.Rībena, posmā no dienvidu robežas līdz Pāvilostai kampaņas ekspedīcija kopā ar dabas aizsardzības speciālistiem pievērsās dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības tematikai – sākot no tās apdraudējumiem līdz īpaši aizsargājamo sugu meklēšanai un atpazīšanaipiekrastē.

“Sastapām gan aktuālo apdraudējumu mūsu piekrastes bioloģiskajai daudzveidībai – krokaino rozi, kas, lai arī izskatās piemīlīga un visiem patīk, tomēr nopietni apdraud kāpu biotopu ar mūsu pašu aizsargājamām sugām, gan arī tādus dabas retumus kā Jūrmalas zilpodzi un Lēzela vīrceli.”

21. jūlija rītā ekspedīcijas dalībnieki jau devušies ekspedīcijas otrajā posmā – pa Ventspils novada piekrasti.

23. un 24. jūlijā Ovīšu bākā notiks kampaņas “Mana jūra” 5 gadu jubilejas svinības, norāda S.Rībena. Tajās piedalīties aicināti gan bijušie un esošie ekspedīcijas dalībnieki, gan ikviens, kurš mīl jūru. Pasākuma programmu veidos paši ekspedīcijas dalībnieki, būs arī īpašie viesi. Būs īpašas nodarbības bērniem; izstāde, kurā būs apkopoti interesantākie 5 gadu fotomirkļi; kulinārijas meistarklases; jogas nodarbība; dažādas spēles un muzikālās performances.

Kampaņa “Mana jūra” notiek jau piekto gadu. Šogad tā norit sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu, Liepājas, Ventspils, Jūrmalas un Rīgas pašvaldībām, kā arī Vides izglītības fonda Zilā Karoga programmu un starptautisko projektu Blastic.
 
Kampaņas atpazīstamākā iniciatīva ir zaļā ekspedīcija “Mana jūra” – tās ietvaros katru vasaru tiek mērots vairāk nekā 500 kilometrus garš ceļš gar Latvijas jūras piekrasti. Ekspedīcijas laikā tiek veikts jūras piesārņojošo atkritumu monitorings, iepazīta daba, notiek tikšanās ar vides ekspertiem, koncerti un nodarbības.
 
“Mana jūra” mērķis šogad ir praktisku risinājumu meklējumi situācijas uzlabošanai Latvijas piekrastē – tādēļ kampaņas piektajā gadā ne tikai tiek turpināta jūras piesārņojošo atkritumu sabiedriskā monitoringa programma Latvijas jūras piekrastē, bet pievēršamies arī virknei citu problēmu – mūsu piekrastes bioloģisko daudzveidību apdraudošajai invazīvo sugu situācijai, apkopojot informāciju par to izplatību un rosinot rast risinājumus cīņai ar tām bez videi un veselībai kaitīgu metožu izmantošanas.
 
Plašāka informācija par kampaņu pieejama interneta vietnē www.manajura.lv.