Ministrija savas kompetences ietvaros ir apzinājusi vairākas izglītības iestādes un noskaidrojusi, ka šobrīd vairākās skolās jaunietēm mācību gada ietvaros ir iespēja vērsties pie skolas medmāsas, dežuranta vai citas uzticības personas, lai nepieciešamības gadījumā saņemtu higiēniskās paketes. 

Dažās skolās šāds lēmums par iespēju skolā pusaudžiem neparedzētiem gadījumiem sniegt atbalstu jau vairāku gadu garumā tiek nodrošināts pēc skolas valdes, vecāku biedrības, skolas pašpārvaldes vai skolēnu padomes kopīgi pieņemta lēmuma, attiecīgi tam nodrošinot finansējumu, izmantojot fonda naudu vai saņemot ziedojumus.

Vairāku skolu pārstāvji ir norādījuši, ka šādu palīdzību skolēniem nodrošina pēc pašu iniciatīvas no pašu finansējuma, kā arī apliecina, ka ir attaisnojuši mācību stundu kavējumu, ja skolniece, nezinot, kur vērsties pēc palīdzības, ir pieņēmusi lēmumu neapmeklēt mācību stundas.

VM norāda, ka

svarīgi, lai menstruālās higiēnas preces izglītības iestādēs būtu pieejamas, tādējādi radot psihoemocionālo drošības sajūtu skolniecēm,

un novērstu iespējamos riskus kavēt mācību vielas apguvi, kā arī uzlabotu sekmes tādējādi mazinot dzimumu nevienlīdzību.

Meklējot risinājumu, VM aprēķinājusi aptuvenās izmaksas divos dažādos scenārijos un Izglītības un zinātnes ministrija vēl vienā citā scenārijā.

Pirmais scenārijs paredz higiēnas preču nodrošināšanu pēc pieprasījuma. Proti, visās izglītības iestādēs tiktu nodrošinātas higiēnas paketes tik, cik VM aptaujātajās skolās tās minimālā līmenī tiek nodrošinātas šobrīd.

Pieņemot, ka 500 meitenēm ir nepieciešamas 10 līdz 15 paketes mēnesī, tad 77 785 meitenēm būtu nepieciešamas aptuveni 1 556 līdz 2 357 paketes mēnesī, norāda VM. Tās būtu aptuveni 156 līdz 236 paciņas, kurā ietilpst 10 higiēniskās paketes.

Kopējās aptuvenās izmaksas uz visām skolām varētu būt no 468 eiro līdz 708 eiro mēnesī. Ministrija piebilst, ka, uzlabojot pieejamību un ieviešot diskrētu preces iegūšanas veidu, šo preču vidējais patēriņš varētu pieaugt.

Otrais scenārijs paredz brīvu higiēnas preču pieejamību. Nodrošinot pakešu pieejamību, sekojot citu valstu praksēm, kur vismaz trīs paketes mēnesī tiek nodrošinātas 30% meiteņu, tad Latvijā paketes būtu nepieciešamas 23 356 meitenēm. Kopējās izmaksas uz visām skolām varētu būt 14 014 eiro mēnesī.

Savukārt trešais variants paredz nodrošināt higiēnas paketes visām skolniecēm vecumā no 11 līdz 19 gadiem. IZM aprēķinājusi, ka, lai nodrošinātu brīvu pakešu pieejamību pilnīgi visām skolniecēm visās mēnešreižu dienās, mācību gadā būtu nepieciešami 2 333 550 eiro. Šajā scenārijā paredzēts nodrošināt uz vienu meiteni 15 paketes mēnesī 10 mēnešus, skaidro VM.

Ņemot vērā, ka menstruālās higiēnas preces tāpat kā tualetes papīrs un ziepes, ir absolūti nepieciešamas apmēram pusei no visiem Latvijas skolēniem noteiktā vecuma grupā, VM rosina papildināt Ministru kabineta noteikumus ar prasību izglītības iestādēs nodrošināt šo preču pieejamību.

Grozījumi paredz iespēju izglītības iestādei izvēlēties pieeju higiēnisko pakešu nodrošināšanai, atbilstoši iespējai – tās var tikt nodrošinātas pēc pieprasījuma un atrasties pie kāda izglītības iestādes darbinieka, kurš iestādē ir pieejams visu dienu un kuram meitenes uzticas, vai arī iestāde var izvēlēties risinājumus, kas nodrošina brīvu pieeju ikvienam izglītības iestādes izglītojamam, darbiniekam vai apmeklētājam.

Šobrīd projektā piedāvātais risinājums paredz iespēju izglītības iestādei un pašvaldībai atbilstoši iespējām risināt pakešu pieejamības jautājumu.

VM skaidro, ka lielākā daļa izglītības iestāžu šobrīd higiēnas paketes nodrošina pēc pieprasījuma, tādējādi tās tiek izmantotas tikai krīzes situācijās, kad nav citu risinājumu, tādēļ higiēnisko pakešu patēriņš izglītības iestādēs ir ļoti zems, tikai daži iepakojumi mēneša laikā.

Šāda pieeja prasa ap 100 eiro gadā uz izglītības iestādi, kas neradot būtisku ietekmi uz iestādes un pašvaldības budžetu un to var nodrošināt, pārplānojot izglītības iestādei nodrošināmo higiēnas preču klāstu.

Savukārt brīva pieeja higiēniskajām paketēm, VM vērtējumā, radīs ievērojamu šo produktu patēriņu, un to nodrošināšanai būs nepieciešams rast papildus finansējumu.