Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 25. augusts

Vārdadiena: Ivonna, Ludis, Ludvigs, Patrīcija

VUGD gadskārtu atzīmēs, uzņemot viesus un sportojot

Atslēgvārdi vugd |

Foto: liepajniekiem.lv

17.maijs – diena, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) – atzīmēs jau 148.gadskārtu. VUGD Kurzemes reģiona brigādē šajā dienā būs atvērto durvju diena, bet glābēji savus profesionālos svētkus 18.maijā, sestdienā, atzīmēs ar sporta spēlēm Grobiņā, portālam pastāstīja VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandieris Andrejs Beļakovs.

Piektdien, 17.maijā, atzīmējot Latvijas ugunsdzēsības 148.gadadienu un Ugunsdzēsēju un glābēju dienu, VUGD rīko Atvērto durvju dienu visās VUGD daļās un posteņos un aicina ciemos visus interesentus.

Ciemiņi šajā dienā tiek gaidīti no pulksten 10 līdz 15. Viesiem būs iespēja iepazīties ar ugunsdzēsēju glābēju ikdienu, apskatīt VUGD tehniku, izmēģināt, cik sver ugunsdzēsēju inventārs, uzģērbt ugunsdzēsēju glābēju kaujas tērpu un saņemt atbildes uz visiem interesējošiem jautājumiem, kā arī nofotografēties ar ugunsdzēsējiem un VUGD tehniku. Ugunsdzēsēji glābēji ciemos gaidīs gan bērnus, gan pieaugušos.

Jau daudzas skolas un pirmskolas izglītības iestādes ir sazinājušās ar tuvāko VUGD daļu vai posteni un pieteikuši savu apciemojumu, informē VUGD sabiedrisko attiecību daļa. Ugunsdzēsēji glābēji domā, kas varētu interesēt mazus bērnus, ko parādīt skolēniem, ar ko pārsteigt jauniešus.

Aizvadītajā gadā šajā dienā pie ugunsdzēsējiem glābējiem viesojās vairāk nekā 4 000 cilvēku, pārsvarā - bērni un jaunieši. Kā jau svētku reizē, daudzviet bērni pie ugunsdzēsējiem glābējiem nāca ciemos ar īpašām dāvanām – sagatavotām dziesmām un dzejoļiem, kā arī skaistiem zīmējumiem, kuri piekārti pie sienas vēl joprojām turpina priecēt ugunsdzēsējus glābējus. Pēc pasākuma skolēni atzina, ka daudz ko jaunu uzzinājuši par ugunsdzēsēja glābēja profesiju, kā arī to, kādēļ izceļas ugunsgrēki un kā rīkoties nelaimes gadījumos, bet visinteresantāk tomēr bijis apskatīt tehniku, ar kādu strādā ugunsdzēsēji glābēji un aprunāties ar viņiem pašiem.      

Atvērto durvju dienu 17.maijā VUGD rīko jau trešo gadu.

Savukārt glābēji paši profesionālos svētkus atzīmēs sestdien, 18.maijā, ar ugunsdzēsēju sporta svētkiem Grobiņā, stāsta A.Beļakovs. Pēc viņa teiktā pulcēsies ugunsdzēsēji no visas Kurzemes – ne tikai Liepājas, bet arī Kuldīgas, Saldus u.c. Sportā svētku atklāšanas laikā paredzēts arī apbalvot labākos glābējus.

Latvijā pirmā pilsētas ugunsdzēsēju komanda nodibināta Daugavpilī, 1845.gadā, uz policijas ugunsdzēsēju komandas bāzes. 1864.gada nogalē pilsoņu grupa sāka veidot brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību, un jau 1865.gada 17.maijā Rīgas brīvprātīgo ugunsdzēsēju komanda pirmo reizi izbrauca uz ugunsgrēku Vecrīgā. Tajā pat gadā sarosījās arī jelgavnieki. Visā Latvijā pakāpeniski, vienā pēc otras apdzīvotās vietās sāka dibināties brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumi, 20.gadsimta trīsdesmitajos gados sasniedzot pat 240 biedrības.

1910.gadā Rīgas pilsēta iegādājās pirmo ugunsdzēsēju automobili "Merryweather", bet Pētera BUB pasūtīja pirmo Baltijā (izgatavots Rīgas Vagonu rūpnīcā) ugunsdzēsēju automobili "Russo-Balt", kas ir visvecākais Latvijā ražotais automobilis, kas saglabājies līdz mūsdienām (apskatāms Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā).

1944.gada beigās Iekšlietu tautas komisariāta pakļautībā sāka veidot Ugunsdzēsības pārvaldi. 60.gados ugunsdzēsības dienests pakāpeniski izveidojās par inženiertehnisku dienestu. 70.gadu beigās Ugunsdzēsības pārvaldes valsts ugunsdrošības uzraudzības (VUU) izveidoja Ugunsdzēsības automātikas nodaļu. 90.gadu sākumā, sakarā ar pārmaiņām valstī, ugunsdzēsības sistēmu skāra plašas reformas.

VUGD sastāv no Centrālā aparāta, patstāvīgajām un teritoriālajām struktūrvienībām. Centrālā aparāta darbinieki izstrādā dienesta stratēģiju un pārrauga patstāvīgās un teritoriālās struktūrvienības. Centrālajā aparātā ir galvenās pārvaldes, nodaļas un birojs.

Kopš Latvija ir NATO un Eiropas valsts savienības dalībvalsts, VUGD piedalās Eiroatlantiskā katastrofu palīdzības koordinēšanas centra un Civilo ārkārtējo situāciju direktorāta un ANO Humanitārās palīdzības koordinācijas biroja programmās. VUGD ir iekļāvies Eiropas valstu glābšanas dienestu sastāvā.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!