liepajniekiem.lv
Zināmi arī pirmo ekspertīžu rezultāti, kas parāda, ka betona kvalitāte ir laba, avārijas cēloņi jāmeklē citur.
Vainīgo noteiks izmeklēšana
Pēc avārijas no 23. jūlija pulksten 16.30 līdz 24. jūlijam pulksten 23.45, kad uzņēmums ”Liepājas ūdens” atvēra avārijas izvadu un izvadīja notekūdeņus jūrā, kopējais vidē nonākušais neattīrītu notekūdeņu apjoms ir 10 130,46 m³.
VVD uzsver, ka šī rīcība bija pareizs risinājums avārijas situācijā, tā radīja īslaicīgu piesārņojumu un neatstāj paliekošu ietekmi uz Baltijas jūras ekosistēmu.
”Ir gan ierosināta administratīvā lieta, jo VVD netika ziņots, bet kopumā avārijas novēršanas darbs bija uzteicams,”
teica VVD vadītāja.
Esot pamats domāt, ka patlaban iekārtas spēj nodrošināt kvalitatīvu attīrīšanu arī bez sabrukušās iekārtas, bet, lai par to pārliecinātos, VVD ir uzdevis uzņēmumam pastiprināti veikt analīzes.
Metodiku un izcenojumus kaitējuma aprēķināšanai nosaka Ministru kabineta noteikumi, tika izmantotas aktuālās testēšanas analīzes piesārņojuma koncentrācijai un veikti aprēķini par jūrā novadīto notekūdeņu apjomu, vadoties pēc vēsturiskā informācijas ūdens patēriņa un citiem rādītājiem.
Aprēķinātais kaitējums par jūrā nopludinātajiem notekūdeņiem ir 3334,26 eiro, bet 60,60 eiro – par notekūdeņiem, kas iztecēja uzņēmuma teritorijā no sabrukušā rezervuāra.
”Aprēķinātais kaitējums naudas izteiksmē nav ļoti liels,”
norāda E. Baklāne-Ansberga.
”Rēķins par kaitējumu tiek piestādīts SIA ”Liepājas ūdens”, bet tas nekādā mērā nenozīmē, ka VVD atzīst uzņēmumu par vainīgo personu. Valsts policijā par notikušo ir uzsākts kriminālprocess, krimināllietas pamatā nevar būt videi nodarītais kaitējums. Šis jautājums vairāk jāskatās būvniecības kontekstā.
Avārija varētu būt projektēšanas vai būvniecības kļūda.
Vainīgo var noskaidrot tikai izmeklēšanā.”
Vai kaitējuma summa nav tīri simboliska, esot retorisks jautājums, viņa pauda. ”Sodi ir simboliski, bet liels sods nepalīdz panākt atbilstību un atrisināt problēmu, tas var tikai uzņēmumu aizvest līdz bankrotam. Mērķis ir panākt, lai uzņēmums strādā un nepiesārņo vidi.”
Tā kā attīrīšanas iekārtas Liepājā būvētas par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, būtu jāvērtē, vai nav bijuši pārkāpumi publisko līdzekļu izmantošanā, viņa piebilst.
Būvniecības tehniskajos noteikumos un pie pieņemšanas ekspluatācijā šādām būvēm VVD dod savu atzinumu. ”Taču VVD darbinieki nav būvniecības speciālisti, un, runājot par Liepājas gadījumu, tas, vai betona konstrukcijas ir pietiekami stipras un stabilas, ir būvvaldes kompetencē. VVD vērtē, vai iekārtu jauda būs atbilstoša, vai tehniskais risinājums ir atbilstošs labai notekūdeņu attīrīšanas praksei,” skaidroja VVD vadītāja.
Kopā ar SIA ”Liepājas ūdens” VVD turpinās darbu, meklējot pagaidu risinājumus iekārtu darbības stabilizācijai un atjaunošanai ilgtermiņā.
“Projekts nebija ļoti labs”
”Liepājas ūdens” vadītājs Andis Dejus otrdien saņēma dokumentus no VVD, taču vēl nebija paguvis ar tiem iepazīties. ”Protams, kaitējuma summa būs jāsamaksā,” viņš teica.
Vaicāts, vai ar uzņēmuma budžeta līdzekļiem varēs segt gan kaitējumu, gan arī visus izdevumus avārijas seku novēršanai, A. Dejus sacīja, ka vēl paiešot kāds laiks, līdz apkopos visus skaitļus.
”Par zaudējumiem un remontdarbu izmaksām ir pāragri runāt, tur nekas vēl nav beidzies,”
viņš piebilda.
Otrdienas agrā rītā Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās pabeigta pirmās apvadlīnijas būvniecība apkārt sagruvušajam blokam. ”Tā ūdeņus appumpēs blokam apkārt, vairs ne ar sūkņiem, bet ar to sūkņu staciju palīdzību, kas ir pilsētā, – tā kā vecos laikos,” pastāstīja A. Dejus.
Uz attīrīšanas iekārtām ved divi spiedvadi, pa kuriem tiek sūknēti notekūdeņi. Spiedvads, kurš ienāca sabrukušajā blokā, tagad ir paralizēts. ”Spiedvada galā pielikām vienu cauruļvadu, un pieliksim vēl vienu, kurš notekūdeņus novada apkārt,” viņš skaidroja.
Attīrīšanas bloks, protams, šai ķēdē nebija lieks, taču uz notekūdeņu attīrīšanas gala kvalitāti tā izslēgšana no procesa iespaidu neatstājot. ”Neattīrītais sērūdeņradis atstāj iespaidu uz visām iekārtām un konstrukcijām.
Sērūdeņradis ”ēd vadus” nemitīgi visā pilsētā un visur pasaulē,”
norādīja uzņēmuma vadītājs. Taču tas neradot jaunus riskus, ka vēl kāda iekārta varētu sabrukt.
Betona ekspertīzi veica valsts aģentūras ”Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” speciālisti. Būvmateriālu laboratorijas pētnieks Egils Zvejnieks atzīmēja, ka viņu uzdevums bija testēt monolītā betona stiprību un kvalitāti.
Betons ir tikai viena daļa no konstrukcijas, tur svarīgs arī metāla stiegrojuma izvietojums, betonēšanas gaita, bet ar šo lietu analīzi aģentūras eksperti nenodarbojās.
”Secinājām, ka šis betons atbilst projektam, pat pārsniedz projektēto betona stiprību, kaut arī pagājuši gadi. Bija šaubas, ka notekūdeņu ķīmiskais sastāvs varētu būt ietekmējis betonu, redzējām, ka betona sienai no iekšpuses ir iekrāsojumi zilā tonī. Izurbām astoņus cilindrus noteiktās vietās virs un zem notekūdeņu zonas, lai redzētu, vai ir atšķirība stiprībā, bet tas nepierādījās.
Betons, mūsuprāt, nav vainīgs šajā notikumā,”
atzina E. Zvejnieks.
Protams, eksperti redzot, kurā virzienā vaina būtu meklējama, bet E. Zvejnieks uzsvēra, ka neesot tiesīgs izteikt savu viedokli, jo tas nebūtu objektīvi.
”Katrs inženieris, papētot projekta dokumentāciju un apskatot objektu uz vietas, varētu dot savu slēdzienu, bet mūsu uzdevums bija pētīt betona daļu. Projekts, mūsuprāt, nebija ļoti labs, pietrūka diezgan daudz informācijas. Tas bija samērā vienkāršs projekts tiem laikiem, bet ieguvām nepieciešamo informāciju, lai varētu izdarīt slēdzienu,” viņš teica.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.