Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 11. decembris

Vārdadiena: Valdemārs, Valdis, Voldemārs

Atļaut sapucēties arī citiem  (1)

Atslēgvārdi ziedojumi | otrā elpa

Veikalā "Otrā elpa. Pludmale" pārdošanā nonāk tikai labākās lietas.
Foto: Egons Zīverts

Patērētāju sabiedrība un tai uzticami sekojošā modes tendenču maiņa ir ievilkusi dažus ne pārāk pievilcīgus vaibstus planētas sejā. Atkritumu kalni ap mums aug neparasti ātri, un visvairāk žēl, ka tajos nonāk arī vēl noderīgas un citiem pat iekārojamas lietas. Tāpēc, revidējot skapi, ir vērts divreiz padomāt par sev vairs nederīgo apģērbu turpmāko likteni, nenovēlot tiem tūlītēju bojāeju. 

"Lai nav uz gružkasti!"

Viena no zināmākajām organizācijām, kas nodrošina ziedotu apģērbu un citu mantu apriti, ir "Latvijas Sarkanais Krusts". Katru darba dienu no pulksten 9 līdz 18 iedzīvotāji var nest gan apģērbus un apavus, gan citas noderīgas lietas uz organizācijas telpām Peldu ielā 5, pastāsta Sarkanajā Krustā strādājošā praktikante Sandra. Taču vēlams savu vizīti iepriekš pieteikt, viņa pabrīdina. "Šobrīd, piemēram, zīdaiņu drēbīšu ir ļoti daudz," praktikante stāsta par to, kāpēc vēlams iepriekš piezvanīt un noskaidrot, kuras lietas ir vairāk vajadzīgas. Uz jautājumu, kādas mantas tiek īpaši gaidītas, viņa atbild, ka var nest ļoti dažādas lietas. "Kas kuram ir lieks, to arī cilvēki nes, bet vajadzētu tomēr mums nogādāt tikai tādas lietas, kuras nav jānes pa taisno uz gružkasti. Tādas, lai vēl var lietot, lai arī vizuāli ir labā kārtībā," stāsta Sandra.

Tomēr, ja cilvēks ar ziedošanai nolemtajām lietām atnāk nebrīdinājis, mantas tiekot pieņemtas, viņa iedrošina. Un lielākā daļa no tām tāpat nonāk iestādes uzturētajā veikaliņā. "Daļa no mantiskajiem ziedojumiem tiek izdalīta bez maksas sociāli mazaizsargātām un trūcīgām personām, krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem, māmiņām, kuras gaida bērniņu un meklē mazuļa drēbītes, sociālajiem darbiniekiem, kas savukārt gādā par tālāku to izdalīšanu maznodrošinātajiem un citiem. Latvijas Sarkanā Krusta mazcenas veikalos nonāk preces, kas ir saņemtas no ārzemju sponsoriem. No vietējiem ziedotājiem saņemtās mantas mazcenu veikaliem tiek nodotas tikai tad, ja pats ziedotājs tam ir piekritis," rakstīts organizācijas interneta vietnē. 

Pircēju interese ir liela

Klientu gan mazcenu veikalam netrūkstot, iespēju iegādāties drēbes par ļoti simboliskām cenām izmanto daudzi. Īpaši tad, kad ir akcijas, stāsta praktikante. Piemēram, laikā, kad "Zaļā Istaba" sazinājās ar Sarkano Krustu, apmeklētājiem bija iespēja nākt uz veikalu, līdzi ņemot lielveikala iepirkumu maisiņu, to piepildīt ar drēbēm un par visu maksāt tikai vienu latu. "Ļoti daudz ir sanests, bet diemžēl vietas ir maz, tāpēc rīkojam šādas akcijas," paskaidro organizācijas pārstāve.

Tie, kuri vēlas, lai pašam liekās lietas ne vien noderētu citam, bet nestu arī materiālus līdzekļus, ko tālāk novirzīt labdarības mērķiem, apģērbus un apavus var nest uz labdarības veikaliņu "Otrā elpa. Pludmale", kas jau vairāk kā divus gadus darbojas Graudu ielā. "Ikvienam ziedojumam jābūt kvalitatīvam, funkcionālam un tīram. Netiks pieņemtas bojātas, bīstamas, nehigiēniskas un nelegālas lietas," teikts veikala mājas lapā. Cilvēku saziedoto vispirms veikala darbinieki rūpīgi izšķiro un tikai neliela daļa – pašas labākās un interesantākās lietas – nonāk pārdošanā. Ja pircēji veikalā pamata kādu lietu ar acīmredzamiem defektiem, viņi par to aicināti ziņot pārdevējiem. "Jo mēs gribam, lai pārdošanā ir tikai labas lietas," saka "Otrā elpa. Pludmale" darbiniece Asnāte. Pārējo materiālo ziedojumu formā saņem dažādi organizācijas sadarbības partneri – sociālie dienesti, patversmes un citi. 

Vīrieši novalkā līdz galam

Reizi nedēļā, piektdienās, no pulksten trijiem pēcpusdienā apmeklētājus gaida arī biedrības "Latvijas Humānās palīdzības centrs" telpās Roņu ielā 1, apstiprina biedrības Liepājas nodaļas vadītājs Ainārs Valciņš. Centra telpas ir atvērtas līdz pēdējam apmeklētājam, parasti līdz aptuveni pulksten 17, viņš piebilst. Cilvēki aicināti nest gan sev vairs nevajadzīgās drēbes un apavus, gan nākt pēc kādas noderīgas lietas, ko atnesis kāds cits. 

"Cenšamies labas drēbes atdot!" pārliecinoši saka A. Valciņš. Reizēm gadās, ka uz centru atnestajiem apģērbiem ir dažādi defekti, iztrūkušas pogas, tie ir saplēsti, šādos gadījumos darbiniekiem nākas tos izmest. "Jo tās tāpat neviens neņem, pārkrāmējam no reizes uz reizi," paskaidro Liepājas nodaļas vadītājs. Tāpēc ziedot gribētāji tiek aicināti drēbes un apavus mājās pārbaudīt un uz Humānās palīdzības centru nest tikai tās, kuras patiešām kādam vēl varētu noderēt.

Bet, vaicāts, pēc kādām lietām centrā ir vislielākā vajadzība, A. Valciņš atbild, ka vismazāk esot vīriešu apģērbu. Bērnu drēbes turpretī tiek ziedotas diezgan daudz, netrūkst arī sieviešu apģērbu. "Sievietes vairāk pucējas un biežāk maina drēbes, bet vīrieši novalkā līdz galam. Tāpēc vīriešu drēbju ir mazāk," spriež centra pārstāvis.

Katru piektdienu centru apmeklē mazliet vairāk nekā 20 cilvēku. Kādreiz klientu skaits bijis lielāks, no 40 līdz 50 apmeklētājiem ik reizi, taču pēdējos gados tas samazinājies. Tomēr pat tad, ja ārā ir nepatīkams laiks un centra darbinieki spriež, ka neviens neatnāks, kāds vienmēr ierodas, stāsta biedrības vadītājs. "Visus laižam iekšā, un cilvēki meklē lietas kā skudru pūznī," viņš saka. 

Var norādīt uz savām vajadzībām

Tam, ka tieši vīriešu drēbes, kā arī sezonai atbilstošs apģērbs, cilvēkiem vajadzīgs visvairāk, piekrīt arī "Pestīšanas armijas" Liepājas korpusa vadītāja Velta Udarska. "Ziemas jakas, apavus, arī džinsus daudzi vīri prasa," viņa uzskaita lielākās vajadzības. Organizācijas klienti ir gan maznodrošinātas un trūcīgas personas, gan daudzbērnu ģimenes un cilvēki, kas palikuši bez darba un uzturlīdzekļiem. Nereti cilvēki, kas atnāk uz "Pestīšanas armiju", arī paši ziņo par citiem, kuriem palīdzība būtu nepieciešama. Centra darbinieki apzina šo cilvēku vajadzības un iepriekš sašķirotas ziedotās mantas nodod tiem, kuriem tās nepieciešamas.

Ikviens ziedotājs gaidīts "Pestīšanas armijas" telpās, Rīgas ielā 26, darbdienās no pulksten 9 līdz 12, bet trešdienās no pulksten 13 līdz 17. Taču, sazinoties ar korpusa vadītāju V. Udarsku pa telefonu 28398613, iespējams vienoties arī par kādu citu, ērtāku laiku.

Bet "Liepājas Diakonijas centrā" apģērbus un apavus ziedotāji aicināti nest otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no pulksten 11 līdz 14, apstiprina mācītājs Mārtiņš Urdze. Friča Brīvzemnieka ielā 54 pakalpojumu un mantu apmaiņa notiek katru ceturtdienu pulksten 16. Jebkurš var atnest kādu derīgu lietu, ja viņam tā ir lieka, kā arī aizpildīt un iesniegt anketu par savām vēlmēm. Varam uz vietas pārrunāt konkrētas vajadzības un meklēt risinājumus, ziedotāji aicināti organizācijas mājas lapā. 

Uzziņai: 

Kur ziedot:

/ "Latvijas Sarkanais Krusts" – Peldu ielā 5;

/ "Pestīšanas armija" – Rīgas ielā 26;

/ "Latvijas Humānās palīdzības centrs" – Roņu ielā 1;

/ "Liepājas Diakonijas centrs" – Fr. Brīvzemnieka ielā 54;

/ "Otrā elpa. Pludmale." – Graudu ielā 31/33. 

Ko ziedot:

/ Apģērbu, īpaši vīriešu apģērbu un sezonas drēbes;

/ Apavus;

/ Segas;

/ Gultasveļu;

/ Aksesuārus.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!