Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 9. decembris

Vārdadiena: Sarmīte, Tabita

Biedrības pārstāvis: "Galā tiekam"  (1)

Atslēgvārdi liepājas ezeri

Kā, nekaitējot dabas vērtībām, glābt ezeru no aizaugšanas? Tas patlaban ir visaktuālākais no jautājumiem, kas attiecas uz Liepājas ezera pašreizējo situāciju un uz nākotni.
Foto: Andris Gertsons

Liepājas ezers ir vērtība trijām pašvaldībām – Liepājas pilsētai, Grobiņas un Nīcas novadiem. Tātad visu šo triju pašvaldību iedzīvotājiem. Apsaimniekot šo ezeru ir stipri sarežģīts uzdevums. Tam ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss, kas ierobežo cilvēku intereses un vēlmes. Otrkārt, šeit saduras makšķernieku un zvejnieku intereses.

Modelis ir atmaksājies

Pirms deviņiem gadiem Liepājas ezera apsaimniekošanai tika izveidota biedrība "Liepājas ezeri". Tas noticis pēc pašvaldību, galvenokārt Liepājas, iniciatīvas, stāsta Nīcas Novada domes priekšsēdētājs Agris Petermanis. "Es domāju, ka lietas notiek," viņš saka, šo gadu darbu vērtējot.

Bez apkārt ezeram esošo pašvaldību pārstāvjiem biedrības dalībnieki ir arī zvejnieku un makšķernieku pārstāvji.

"Domāju, ka tiek galā," Grobiņas Novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols atbild uz jautājumu, kā viņš vērtē biedrības "Liepājas ezeri" darbu. "Kuģu ceļš ir izpļauts, es ar savu laivu cauri tieku!" Viņš uzsver, ka biedrības dalībnieki paši nebūtu tik iniciatīvas bagāti, kāds ir biedrības izpilddirektors Ēvalds Urtāns, kurš šai amatā ir no paša sākuma, un valdes priekšsēdētājs Tālivaldis Deklaus.

Grobiņas novada pašvaldības vadītājs arī norāda, ka ezera esamība ir papildu iemesls, lai rakstītu projektus ES fondiem – pašlaik tiekot būvēts ceļš, kas radīs piekļuvi Liepājas ezeram. "Lai cilvēkiem ezers būtu pieejams," A. Priedols saka. Darbi tiekot plānoti tā, lai "līdz ar rudens dubļiem" tie būtu padarīti.

"Liepājas ezers ir interesants tāpēc, ka tur saduras divu pušu – Liepājas makšķernieku un Nīcas un Grobiņas tīklu licēju – intereses," saka A. Petermanis. "Un biedrība notur abas puses līdzsvarā." Lai arī, kā norāda Nīcas Novada domes priekšsēdētājs, publiska, valstij piederoša ezera apsaimniekošana īsti nav pašvaldības funkcija, viņš vērtē, ka šāds modelis ir atmaksājies. Otrs iespējamais apsaimniekošanas modelis varētu būt, ja valsts izveidotu pārvaldes institūciju un pārņemtu ezeru savā pārvaldīšanā. Bet A.  Petermanis vērtē, ka tas nevar notikt, arī apspriesta šāda iespēja līdz šim nekad neesot.

Biedrība rīko zivju mazuļu ielaišanu Liepājas ezerā un Bārtas upē, organizē laivu ceļa tīrīšanu, niedru pļaušanu, A. Petermanis nosauc darāmos darbus.

Viss vienā putrā

Ko no pašvaldības prasa dalība "Liepājas ezeros"? Biedru nauda Nīcas novada pašvaldībai ir tūkstoš latu gadā. Liepājas pašvaldībai līdzdalība izmaksā vairāk. Nīcas dome arī vienreiz bijusi līdzfinansētāja projektam, kas paredzēja zivju mazuļu ielaišanu Liepājas puses ūdeņos. Pa šiem gadiem, kopš biedrība strādā, problēmu un jautājumu, kas prasītu asākus risinājumus, nav bijis, saka Nīcas novada pašvaldības vadītājs.

"Biedrībai "Liepājas ezeri" varbūt aktīvāk vajadzētu piesaistīt investorus, meklēt iespējas, rakstīt projektus," savukārt iepriekš "Kurzemes Vārdam" sacījis viens no tās valdes locekļiem Jānis Kokainis. Viņš pārstāv biedrību "Liepājas rajona ezeru zvejnieki", pats regulāri zvejo. "Otrs – mums pašiem nevajadzētu tik vieglprātīgi pieiet dažādiem normatīviem aktiem. Kam tas Liepājas ezers ir vajadzīgs? Mums visiem taču. Mēs gribam i tos putnus, i tās zivis."

Bet Ministru kabineta noteikumi par īpaši aizsargājamu teritoriju "Liepājas ezers" nosaka: liegums izveidots galvenokārt ūdensputniem. "Neviens vārds tur nav rakstīts, ka arī cilvēkiem ezers ir kaut cik derīgs! Redzu, ka pašvaldības to visu negrib sakārtot," J. Kokainis ir kritisks un piebilst, ka "pašlaik ar ezera apsaimniekošanu nekas labs nenotiek. Tur viss ir vienā putrā."

"Tas Dieva rokās"

Taču pati smagākā problēma Liepājas ezera sakarībā ir tā aizvien straujākā aizaugšana. Pagājušajā rudenī tika saasināts jautājums par nepieciešamību Liepājas domei sadarbībā ar biedrību "Liepājas ezeri" izstrādāt programmu ezera glābšanai – ko un kā darīt, lai to attīrītu no aizauguma. Termiņš tika pārcelts un pārcelts, un programma nav gatava arī vēl tagad. Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš atzīst, ka šī lieta ir iestrēgusi.

Biedrības izpilddirektors Ēvalds Urtāns informē, ka ezerā patlaban tiek pļautas niedres tāpat, kā tas notiek katru gadu.

Šopavasar "Liepājas ezeri" Latvijas Vides aizsardzības fondā iesniedza projektu "Dabas lieguma "Liepājas ezers" ekosistēmas atjaunošanas pasākumi Liepājas pilsētas teritorijā". Taču projekts netika atbalstīts. Tā uzdevumos bija paredzēta trīsreizēja ūdensaugu fragmentēta pļaušana 30 hektāru platībā, ūdensaugu izvākšana un deponēšana uz Zirgu salas piekrasti, ūdens vides uzraudzība un stāvokļa monitorings pēc darbu veikšanas, kā arī aizauguma veidošanās mazināšana nākamajos gados.

"Ezers aizaug – tāda ir tā daba," nosaka A. Priedols. "Tas jau vairāk Dieva rokās."

Toties pašlaik tiek īstenots Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstīts projekts "Zvejas un makšķerēšanas kontroles efektivitātes veicināšana Liepājas ezerā un Bārtas upē".

Uzziņai:

Biedrības "Liepājas ezeri" amatpersonas: Tālivaldis Deklaus, Zigmunds Embrekts, Jānis Kokainis, Mārtiņš Lūsis, Agris Petermanis, Edvīns Porciks, Aivars Priedols, Leons Ščerbačs. (Avots: "Lursoft")

Biedrība "Liepājas ezeri” ezerā organizē licencēto makšķerēšanu.

No makšķerēšanas licencēm iegūtās kopējās summas biedrība vienu reizi pusgadā 30% pārskaita valsts pamatbudžetā Zivju fonda dotāciju ieņēmumu veidošanai.

Licencētās makšķerēšanas organizētāja rīcībā paliek 70% no licenču realizācijā iegūtās kopējās summas – zivju krājumu pavairošanai, vides un zivju aizsardzības un licencētās makšķerēšanas organizēšanas nodrošināšanai.(Avots: Liepājas domes saistošie noteikumi Nr. 5.)

Biedrības darbības mērķis ir Liepājas un Tosmares ezeru un to apkārtējās teritorijas ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, sabiedrības iesaistīšana šo teritoriju apsaimniekošanā, ilgtspējīga to izmantošana un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana. (No biedrības "Liepājas ezeri" statūtiem)

No biedrības "Liepājas ezeri" 2012. gada pārskata:

/ Ieņēmumi kopā (biedru nauda u. c. gadskārtējās iemaksas, ieņēmumi no saimnieciskās darbības, citi ieņēmumi) – Ls 29 960,

tajā skaitā ieņēmumi no saimnieciskās darbības – Ls 26 645.

/ Izdevumi kopā – Ls 29 705.

tajā skaitā naudas maksājumi personām (Ls 1320), materiālu izdevumi (Ls 1235), algas (Ls 14 072), sociālās apdrošināšanas maksājumi (Ls 3404), pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana (Ls 294), citi izdevumi (Ls 9380).

/ Vidējais darbinieku skaits – 5.(Avots: "Lursoft") 

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!