Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 21. maijs

+16°C
Vējš: Z 2.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

Cīņa kļūst aizvien nopietnāka  (3)

Atslēgvārdi jūra | jūras krasts

Ja iejaukšanās krasta sistēmā ir sākusies, tad cīņa kļūst tikai aizvien grūtāka un nopietnāka. Bet, ja reiz Liepājai ir vajadzīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, tad kaut kas ir jādara.
Foto: Egons Zīverts

Jūras krasts Šķēdē turpina atkāpties. Ilgtspējīgs risinājums tam, kā no jūras uzbrukuma paglābt tur esošās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, ir izdomāts jau pirms kāda laika, taču nav līdzekļu, lai to realizētu. Bet, ja šajā vietā jūrai ceļā vairs neliktu neko, aptuveni pēc piecpadsmit gadiem tā jau tiktu klāt krastam tuvākajām ēkām.

Lavīnas efekts

"Nevarētu teikt, ka situācija ir dramatiski briesmīga," saka LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docents, Jūras krastu laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Lapinskis. "Bet, lai iekārtas saglabātu un tās netiktu noskalotas, tā vai citādi būs nepieciešams nepārtraukti ieguldīt resursus."

Krastu uz vietas noturēt var arī ar ļoti "vienkāršām un varbūt videi un dabai ne tik draudzīgām metodēm", piemēram, jūras ceļā novietotām būvkonstrukcijām. Bet arī tādi risinājumi prasa naudu, turklāt nepārtrauktu situācijas uzturēšanu, jo katra vētra krāvumus jauc. Pēc tam, kad pirms desmit gadiem vētras šo krastu bija plosījušas īpaši stipri, uzņēmums "Liepājas ūdens" tur izvietoja gabionus – lielus ar akmeņiem pildītus stiepļu grozus. Taču šie veidojumi tomēr nav izrādījušies gana efektīvi, stieples rūsējušas –  saka pašvaldības SIA "Liepājas ūdens" notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs. Viņš saka, ka tagad krastu noturēt mēģina ar lieliem laukakmeņiem. Tur, kur tie un citi šķēršļi ir salikti, krasts turas.

Situācija visu laiku tiek risināta pagaidu veidā, turklāt, ja tāda stiprināšana uzsākta, tā ar laiku atkal un atkal jāpastiprina. "Sākas lavīnas efekts," saka J. Lapinskis. "Ja esat iejaukušies krasta sistēmā, sākuši kaut kur cīnīties ar eroziju, tad cīņa kļūst tikai aizvien grūtāka un nopietnāka."

Bet, ja reiz Liepājai ir vajadzīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, tad kaut kas ir jādara.

Viss ir dārgi

Būna jeb sava veida mols būtu ļoti dārgs, taču ilgtspējīgs risinājums. Tehniskais projekts tam ir izstrādāts jau pirms vairākiem gadiem, taču līdz šim nav atradusies neviena institūcija, kas būtu ar mieru to finansēt. Tā iepriekš sacījis "Liepājas ūdens" direktors Andis Dejus. "Kurzemes Vārds" rakstījis, ka 500 metru garā būve atrastos jūrā puskilometru uz ziemeļiem no attīrīšanas iekārtām. Tā būtu garš smilšu maiss, kas klāts plastmasas vairogiem. Aplēsts, ka būna izmaksātu apmēram piecus miljonus eiro.

Ir iespējami arī citi risinājumi, bet tie tieši tāpat būtu dārgi un resursietilpīgi. "Tur ir vajadzīga nopietna iejaukšanās sistēmā," norāda jūras krasta pētnieks. Viens no tādiem ir tā sauktā krasta piebarošana, to pasaulē izmantojot daudzviet. "Ņem smiltis no vietām, kur to ir ļoti daudz un kur tās varbūt pat nav vajadzīgas, un pārvieto uz erozijas apdraudētajām vietām." J. Lapinskis spriež, ka tas būtu labs risinājums arī Liepājai. Taču tas ir ļoti dārgi, pat dārgāk par būnu, turklāt, atšķirībā no hidrotehniskās būves, ko pietiktu vienreiz uzcelt, smilšu bērums ik pēc pāris gadiem būtu jāatjauno.

Bet, ja netiktu darīts vispār nekas, tad apmēram pēc 15 gadiem jūras krasts tiktu līdz tuvākajām ēkām.

Paņem to, kas blakus

V. Bogovičs stāsta, ka uz dienvidiem no iekārtām, kur jūras malu nekas mākslīgi nestiprina, pēc katras lielas vētras pazūd ap desmit metriem krasta. "Kurzemes Vārds" ir pārliecinājies, ka arī uz ziemeļu pusi krasts atkāpjas ļoti strauji, pēc katras vētras ainava izrādās stipri mainījusies.

"Tas ir ļoti raksturīgi vietām, kur tiek nostiprināts krasts," paskaidro J. Lapinskis. "Ja vienā vietā jūs to nostiprināt, tad blakus, izsakoties sarunvalodā, jūra paņem to, ko nevarēja paņemt nostiprinātajā vietā." Noskalotā krasta daudzums nemainās, erozija pārceļas uz vietām, kur stiprinājumu nav. "Liepājā tas ir ļoti uzskatāmi."

Bet stiprinājumi Šķēdē gan ir tikai viens no iemesliem, kāpēc krasts rūk.

Skatoties kartē, kas rāda jūras krasta līnijas izmaiņas Kurzemē, ir redzams, ka krasts nav apdraudēts vai pat vēl savāc smiltis klāt tikai ostu tuvumā, kur ir ostu hidrotehniskās būves. "Uz dienvidiem no ostām," precizē J. Lapinskis.

Krasta erozija ir process, ar kuru jārēķinās un ko ierobežot var tikai mazliet, taču, saka J. Lapinskis, tikai dabu vien tajā nevar vainot. Piemēram, tā nav bijis vienmēr, ka jūra pie Šķēdes rijusi krastu. Krasta noskalošana sākusies pēc tam, kad tika uzbūvēta Liepājas osta un ziemeļu forti. Apmēram pirms 120 gadiem tur bijis normāls krasts, kas īpaši nekur nav atkāpies. Izskatījies apmēram tā, kā tagad pie Pērkones. "Tas ir dabas process, kas kompensē to cilvēka iejaukšanos, kas ir notikusi. Principā – cilvēka izraisīta erozija."

Mūspusē valda dienvidrietumu virziena vēji, līdz ar to viļņi krastā biežāk nāk vairāk no dienvidiem, nevis no ziemeļiem. "Un tas nozīmē, ka viļņi visu laiku pa bišķim gar krastu pārvieto smiltis uz ziemeļiem," skaidro Jūras krastu laboratorijas vadošais pētnieks. Ja šīs plūsmas ceļā ir šķērslis, piemēram, ostas moli, smiltis paliek tā dienvidu pusē. Otrā pusē smilšu nepietiek, un viļņošanās laikā tās tiek skalotas nost no krasta. "Tas ir ostas efekts."

Uzziņai

Kopš 1972. gada, kad Šķēdē uzbūvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, jūra nograuzusi jau aptuveni 200 metru platu krasta joslu. Avots: "Kurzemes Vārds".

Jūras mēsli pārāk vērtīgi

Vai jūras mēsli, zāle un citi līdzīgi dabas materiāli, ko jūrmalciemnieki vēsturiski likuši uz kāpām, lai apturētu smilšu kustību un krasta eroziju, patiešām ir iedarbīgi?

Jūras mēslus tam izmantot var, taču tas ir pārāk dārgs materiāls, lai to lietotu šādi – saka jūrmalciemniece, Jūrmalciema vēstures zinātāja Gita Vanaga. Daudz vērtīgāks tā izmantojums ir zemes ielabošana.

Drīzāk ļaudis te izsenis kāpas mēģinājuši nostiprināt, kraujot uz tām nopļauto zāli. Ja to vēl pastiprina ar pītiem kārklu žodziņiem, ko kāpās ierok, tad efekts tam tiešām varētu būt – viņa pieļauj. Sapļautu zāli šaipusē izmanto arī ceļu stiprināšanai, lai padarītu tos izbraucamus – Jūrmalciems ir no tām piekrastes vietām, kur smiltis nav tikai paša jūras krasta problēma. "Visa mūsu zemīte ir smilts." Mūsdienās gan šādus risinājumus jūrmalciemnieki vairs īpaši nemēdzot meklēt, jo laika gaitā kāpas jau apaugušas, bet jūrai tuvākās jau tāpat nosegt nevarot.

Tomēr "Kurzemes Vārds" pārliecinājies, ka arī mūsdienās Jūrmalciemā ir cilvēki, kas mēģina smilšu kustību apturēt, berot uz tām zāli, arī zāģu skaidas.

Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē gan skaidro, ka skaidas tomēr tur kraut nedrīkstot, jo, lai arī dabīgs materiāls, tās tomēr esot uzskatāmas par piesārņojumu. Kāpu apaudzēšana nekādā ziņā neesot tik vienkārša, lai to darītu, kā ienāk prātā.

Nepieciešamības gadījumā viena no metodēm, ko varētu izmantot kāpu nostiprināšanai, ir kārklu stādīšana – skaidro Vides pārvaldes pārstāvis Roberts Bērziņš. "Pāvilostā ir viens gadījums, kad stiprināja kāpu, ieliekot akmeņus un ierokot pāļus. Tādā veidā varot aizturēt smilšu nopūšanu. Tur diezgan labi arī tas darbojas," viņš stāsta par vides institūciju atļautajām metodēm.

"Katrai vietai ir atbilstoši risinājumi – kas vienā vietā darbosies, tas citā nekādā gadījumā," saka LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Jūras krastu laboratorijas vadošais pētnieks Jānis Lapinskis. Jūrmalciemā, kur ir plata pludmale, smilšains krasts, smilšainas kāpas, patiešām var kraut jūras mēslus, stādīt kāpu kviesi vai kāpu niedri, un tas darbosies. Bet, piemēram, Šķēdē tas nedarbosies, jo tur nav smilšu, faktiski nav kāpu – ir zems stāvkrasts. "Tur nav, ko darīt ar šādām maigām un zaļām metodēm."

Viļņi atdos savu enerģiju

Darbs pie jūras viļņu enerģijas spēkstacijas izveides faktiski jau ir sākts – norāda Jānis Beriņš, viens no speciālistiem, kurš pie tā strādā. Notiek pētījumi, aprēķini, veikti pirmie izmēģinājumi laboratorijā.

Augustā noslēdzās SIA "Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centrs" rīkotais iepirkums, kura priekšmets ir paraugobjekts viļņu enerģijas pētījumiem. Šo paraugobjektu domāts īstenot Liepājā vai līdz 30 kilometru lielā attālumā no tās. Iepirkumā uzvarēja Liepājā reģistrētā biedrība "KBI", kas to apņēmusies paveikt par 43,2 tūkstošiem eiro – tā var lasīt Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Jau trešo gadu finansētus projektus saistībā ar viļņu enerģijas izmantošanu veic Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centra vadošais pētnieks, Jelgavā reģistrētās SIA "Waves" īpašnieks un vadītājs, RTU 2. kursa doktorants Jānis Beriņš. Viņš stāsta, ka "ir gūti zināmi panākumi pētniecības, izgudrošanas un materiālās bāzes radīšanai pētniecības vajadzībām" šajā jomā.

Patlaban ir matemātiski izstrādāta virsma iespējami vienmērīgākai viļņu enerģijas uztveršanai un radīti vairāki izgudrojumi viļņu enerģijas pārveidošanai – uzskaita J. Beriņš. Radīta arī viļņu laboratorija, un veikti izmēģinājumi. Šobrīd viņš strādājot pie kamerālajiem, tas ir, kartogrāfiskā materiāla sagatavošanas, darbiem, precizējot aprēķinus un modeli Baltijas jūras Latvijas daļas viļņu enerģijas potenciālam, "lai pēc kāda laika atkal varētu atsākt izmēģinājumus".

Viļņu projekta laikā izveidojusies laba sadarbība ar RTU, LiepU, biedrību "KBI" un SIA "Vides, bioenerģētikas un biotehnoloģijas kompetences centrs". Sadarbībā ar Zaļo tehnoloģiju klāsteri ir panākts, ka pašlaik izstrādājamajā jūras telpiskajā plānojumā iekļauts arī zonējums, kas paredz viļņu spēkstaciju būvi. J. Beriņš saka: "Tiesa gan, šī zonējuma platība šobrīd ir tikai desmit procentu no tā, kas būtu vajadzīgs."

Doma par viļņu enerģijas ieguvi nākusi kopā ar nepieciešamību pasargāt no erozijas piekrasti – iepriekš sacījis inženierzinātņu doktors, RTU Liepājas filiāles mācībspēks Armands Grickus. Īpašas būves stātos viļņiem ceļā, uztverot to spēku. Viļņi atdotu kinētisko enerģiju, tālāk tā tiktu pārvērsta potenciālajā un, visbeidzot, elektriskajā enerģijā.

Pētnieki, kas šajā jomā strādā, secina: jūras viļņi ir viens no līdz šim neapgūtiem enerģijas resursiem. Šīs enerģijas potenciāls Latvijā vērtējams ap 7,8 teravatstundām, un tas rada labas izredzes saražot 1,2 teravatstundas enerģijas gadā – var lasīt J. Beriņa sagatavotā publikācijā.

PIELIKUMS "ZAĻĀ ISTABA" TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1303-560d04dcc71f5.jpg

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!