Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 20. maijs

+14°C
Vējš: ZR 6.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Salvis, Selva, Venta

Daba par naudu?  (14)

Atslēgvārdi vide | dabas objekti

Par iebraukšanu Papē naudu plānots prasīt jau nākamgad. Tomēr ir jautājumi, par kuriem vēl nepieciešams diskutēt. Viens no tiem – vai naudu prasīt arī iebraucējiem, kuri dodas uz viesu namiem.
Foto: Andris Gertsons

Šovasar piedzīvoju savdabīgu pārsteigumu, kopā ar bērniem dodoties aplūkot Talsu novadā iecienītāko apskates objektu – Abavas rumbu. Par ieeju dabas takā prasīja nauda. Tomēr, ieraugot sakopto vidi, to dažu eiro nemaz vairs nebija žēl. Tas raisīja pārdomas, vai par dabas objektu apskati var iekasēt ieejas maksu.

Papē prasīs jau nākamgad

Par iebraukšanas maksu dabas objektos jau gadiem domā arī vairākos Liepājas apkārtnes novados. Šajā ziņā viens no apspriestākajiem galamērķiem ir Pape, kur ar katru gadu uzturas aizvien vairāk lietuviešu. Rucavas Novada domes Attīstības nodaļas vadītājs Jānis Ratkevičs apgalvo, ka šī jautājuma risināšana beidzot ir iekustējusies. Iecerēts, ka simbolisku iebraukšanas maksu Papē ieviesīs nākamajā gadā. Tā varētu būt divi eiro. "Septembrī Papi apmeklēja seši tūkstoši automašīnu, tātad tie būtu divpadsmit tūkstoši eiro, summa ir pietiekami liela," vērtē J. Ratkevičs, piebilstot, ka septembrī tūrisma sezona jau iet uz beigām. Vasarā apmeklētāju ir vēl vairāk.

Patlaban tiek domāts par tehniskajiem risinājumiem. Visticamāk, naudas iekasēšanas aparātu varētu uzstādīt aiz pēdējā pagrieziena uz kūdras purvu. To, vai cilvēki maksās, kontrolēs Pašvaldības policija. Iegūto finansējumu novirzīs pludmales attīstībai – ceļa, stāvlaukumu uzturēšanai, sporta laukumu, dušu, veloceliņu ierīkošanai.

J. Ratkevičs uzskata, ka maksa nevarētu būt iemesls tūristiem doties tālāk, piemēram, uz Bernātiem. "Tas ir laika jautājums. Astoņdesmit procentu pie mums ir tūristi no Lietuvas, liela daļa izmanto maz maksas pakalpojumu, tāpēc mums ir jāatrod veids, kā paprasīt naudu." Viņš noskaidrojis, ka līdzīgu praksi gatavojas ieviest arī Klaipēdā un Palangā, ko savukārt pārpludina poļu atpūtnieki, kas, tieši tāpat kā lietuvieši pie mums, ierodas ar savām teltīm, pārtiku, bet atstāj tikai gružu kaudzes. Kaimiņvalsts Tūrisma informācijas centrā teikts, ka "viens norvēģu tūrists ir vērtīgāks nekā vesels autobuss poļu".

Dotu iespēju attīstīties

Par to, ka Rucavas novada iniciatīva varētu lietuviešus novirzīt Bernātu virzienā, Nīcā neuztraucas. Viņu tur esot daudz arī tagad. Turklāt arī nīcenieki jau gadiem ilgi domā par iespējām iekasēt naudu par Pūsēnkalna un Bernātu Dabas parka apskati. Tas ļautu vismaz daļēji atgūt pašvaldības ieguldīto finansējumu labiekārtošanā. Pagaidām vienīgā problēma ir tehniskais risinājums – atzīst Nīcas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja Dace Vecbaštika.

Ziemupē, kur par stāvlaukuma izmantošanu naudu jau prasa, neviens neapmierinātais neesot manīts. "Tie, kas brauc ciemos, meklē mieru, neskartu dabu, neviens nav sūdzējies, ka jāmaksā," apgalvo Daina Vanaga no biedrības "Ziemupīte", kas apsaimnieko stāvlaukumu.

Jautājums par nepieciešamību pēc simboliskas ieejas maksas radies arī Embūtē, kur īpaši rudenī iecienīts apskates objekts ir Joda dambis. Cilvēki novērtējot, ka vērot dabas krāšņumu nav jābrauc uz Siguldu. Par uzturēšanu vienmēr rūpējies zemes īpašnieks – pašvaldība. Tā apmaksā pat rēķinus par elektrību, kas Joda dambī pieejama ikvienam apmeklētājam, piemēram, lai uzsildītu ūdeni elektriskajā tējkannā. "Pie mums gada laikā ierodas pusotrs tūkstotis apmeklētāju, bet daudz ir arī tādu, kas informācijas centrā nemaz neiebrauc," Embūtes Tūrisma informācijas centra vadītāja Dina Ziemele uzskata, ka simboliska maksa ļautu turpināt tūrisma objekta sakārtošanu.

Savukārt sabiedriskās vides pārvaldes "Durbe" vadītāja Santa Brāle vērtē, ka iebraukšanas maksa ir kā nūja ar diviem galiem. No vienas puses, tā ļautu uzturēt Durbes ezera infrastruktūru un noteikti disciplinētu apmeklētājus, no otras – kaut kam šajā pasaulē tomēr jābūt arī bez maksas. Tāpat par dabas iepazīšanu naudu nedrīkstot prasīt bērniem.

Privātie pieeju neliedz

Taču ne visi tūristu iecienītie objekti ir pašvaldības pārziņā. Viens no tādiem ir Lielbātas avots, kas atrodas uz privātas zemes. Informācija tūrisma portālos rāda, ka uz to var doties jebkurš interesents. "Cilvēku plūsma nav tik liela, lai traucētu," SIA "Lielbātas avots" tirdzniecības aģents Andis Treders apgalvo, ka doma par maksas iekasēšanu, cik viņam zināms, nekad nav pat apsvērta. "Tā ir skaista vieta. Ikvienam pieejama kopš seniem laikiem. Kāpēc tagad prasīt naudu prasīt?" Apmeklētājiem vienīgi noteikts ierobežojums piekļūt ar automašīnām. Tās iepriekš izbraukāja iekopto ceļu.

Arī unikālā Ziemupes kadiķu audze atrodas privātīpašnieku rokās. Viņi gan neuzturas Latvijā. Ziemupes Tūrisma informācijas centra vadītāja Daina Vītola norāda, ka audzei apkārt uzsliets žogs, taču tajā jau radies caurums, un arī īpašnieki, saņemot daudzos aizliegumus saimnieciskajai darbībai, sapratuši, ka neko nopietnu šajā vietā uzsākt nevarēs, tādēļ atpūtniekiem pieeju nav lieguši.

Citāda situācija ir Štakeldangas muižā, kas atrodas netālu no Aizputes pilsētas robežas. Lai arī uz ceļa ir brūnā informācijas zīme, kas norāda uz tūrisma apskates objektu, uz iebraucamā ceļa izvietots brīdinājums par aizliegumu uzturēties privātīpašumā. "Es arī skatos un domāju – tas nav aicinoši un uzrunājoši," novada tūrisma vadītāja Signe Pucena piekrīt, ka situācija ir dīvaina. Tomēr īpašnieks, kas arī nedzīvo Latvijā, vēlējies aizliegt pa celiņu pārvietoties tiem, kas bija ieraduši ar smago tehniku braukt tālāk uz saviem īpašumiem. Interesentiem muižas apskate no ārpuses neesot liegta. Patlaban notiek ēkas rekonstrukcija, bet nav zināms, vai pēc darbu pabeigšanas tā kaut daļēji būs atvērta apmeklētājiem.

PIELIKUMS "ZAĻĀ ISTABA" TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1313-560d0753e1cc6.jpg

  • Komentāri (14)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!