Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 17. oktobris

+14°C
Vējš: D 3.3 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Gaitis, Gaits, Karīna

Daudz tīrāka par Rīgu  (3)

Atslēgvārdi gaiss | gaisa kvalitāte | piesārņojums

Autotransporta radītais piesārņojums ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka gaisa kvalitāti Liepājā.
Foto: Egons Zīverts

"Nav pārsniegts" – tā mēnesi pēc mēneša lasāms publiski pieejamajā informācijā par gaisa kvalitātes mērījumiem Liepājā. Tie reģistrē sēra un slāpekļa dioksīdu, ozona, oglekļa oksīda, benzola un sīko daļiņu jeb putekļu klātbūtni gaisā. Bet otra pilsētas putekļainības mērīšanas ierīce, kas uzstādīta šās vasaras beigās, par saviem mērījumiem vēl aizvien tehnisku iemeslu dēļ klusē.

Puteklis ir sarežģīta lieta

Visi interneta lietotāji datus par gaisa kvalitāti Liepājā var atrast Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājaslapā www.meteo.lv. Monitoringa stacijas atrodas vairākviet Latvijā, Liepājā tāda ir O. Kalpaka ielā pie krustojuma ar Flotes ielu.

Flotes ielas novērojumu stacijas galvenais mērķis ir transporta radītā piesārņojuma noteikšana, bet tā uztver arī citu antropogēnu jeb cilvēka radītu slodzi videi, piemēram, to, kas rodas no rūpniecības un apkures, skaidro LVĢMA. Stacija strādā jau kopš 1999. gada.

Sēra dioksīds rodas no automobiļu izplūdes gāzēm un apkures sezonas laikā. Arī pie tā, ka gaisā nonāk slāpekļa dioksīds, vainīgas auto izplūdes gāzes. Savukārt ar ozona līmeni ir tā – jo vairāk gaisā slāpekļa dioksīda, jo mazāk ozona un otrādi. Monitoringa stacija mēra arī gaisa putekļainības līmeni. Putekļus tās datos apzīmē kā daļiņas PM10 un PM 2,5. Skaitlis norāda uz daļiņas lielumu – 2,5 vai 10 mikrometri.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras datos atrodama arī informācija par to, cik reižu visa gada laikā lielāko putekļu daļiņu daudzums pārsniedzis pieļaujamo diennakts normu. Līdz šim šā gada laikā Liepājā tas noticis deviņas reizes, kas tālu atpaliek no 35 reizēm – maksimālā pieļaujamā daudzuma gada laikā. Ja salīdzina ar citām pilsētām, par Liepāju mazliet putekļaināka šogad ir bijusi Rēzekne, bet Rīga ir visām tālu priekšā, tā normatīvu pārsniegusi 42 reizes.

Līdzīga situācija bijusi arī pērn, kad Liepāja pārāk putekļaina bijusi 19 gadījumos, tikpat šādu reižu bijis arī Rēzeknē. Savukārt Rīgai – 62 gadījumi.

Puteklis jeb sīkā daļiņa PM ir diezgan sarežģīta lieta. Tas satur dažādas vielas: smagos metālus, sodrējus, smiltis un citas sastāvdaļas. Un ar to ļoti skaidri parāda cilvēka ietekmi uz vidi. Ietekme uz Liepājas putekļainības līmeni ir arī jūras sālim, ko atnes vēji – skaidro LVĢMA speciālisti. Ap šīm sāls daļiņām aplīp citu vielu daļiņas, izveidojot lielu putekli.

Vēji, zema apbūve, samērā maza transporta intensitāte – vides speciālisti uzskaita apstākļus, kas ļauj  Liepājas gaisam būt diezgan tīram. Arī attīstīta rūpniecība var būt viens no gaisa piesārņojuma cēloņiem, bet vismaz šajā pilsētas daļā tā īpašu ietekmi uz vidi neatstāj.

LVĢMA pārziņā ir arī Rucavā esošā stacija, kas mēra lauku fonu un arī pārrobežu piesārņojumu. Tā darbojas jau trīsdesmit gadu. Šai laikā secināts, ka piesārņojumu Latvijā no Centrāleiropas galvenokārt ienes dienvidrietumu vēji. Taču 25 gadu laikā, kopš Eiropā spēkā stājušās Ženēvas konvencijas normas, kas paredz pārrobežu gaisa piesārņojuma samazināšanu, tas tiešām gājis mazumā, un Rucavas stacijā iegūtie dati to apstiprinot.

Datus nevar nolasīt

Kopš vasaras beigām Liepājā ir vēl viena gaisa putekļainības mērierīce, bet tā ir Valsts vides dienesta un tātad Liepājas Reģionālās vides pārvaldes pārziņā. Tā uzstādīta pēc tam, kad šovasar putekļainības jautājumu aktualizēja O. Kalpaka ielas iedzīvotāji, kuru mājas atrodas netālu no ostas uzņēmuma "Liepaja Bulk Terminal" piestātnēm. Viņi jau gadiem bijuši nemierā ar gaisa kvalitāti, ko ietekmē tuvumā notiekošā labības produktu pārkraušana.

Pēc iedzīvotāju sarunām ar pašvaldību un ar Vides pārvaldības darbiniekiem augustā blakus žogam, kas norobežo "Liepaja Bulk Terminal" teritoriju, darbojas pārvietojams putekļainības mērītājs. Satrauktajiem iedzīvotājiem tika solīts, ka visi interesenti datiem varēs sekot līdzi internetā, lai pārliecinātos par situāciju un iespējamām tās izmaiņām. Informācijai vajadzētu būt pieejamai mājaslapā www.vvd.gov.lv , sadaļā "Kontrole", apakšsadaļā "Putekļu monitorings". Taču līdz šim tās tur nebija centrālā servera problēmu dēļ – saka Liepājas Reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītājs Roberts Bērziņš. Līdz ar to arī Vides pārvaldei neesot informācijas par mērījumu rezultātiem. Valsts vides dienesta administrācija solījusi problēmu atrisināt tuvāko nedēļu laikā. Tiesa gan, ar šo mobilo putekļainības mērierīci, ko Valsts vides dienests iegādājās jau 2013. gadā, darbs līdz šim nav vedies vispār. Līdz pārvietošanai uz ostu tā atradās Reģionālās vides pārvaldes teritorijā Jaunajā ostmalā un vēl ne reizi nav veikusi mērījumus un vākusi datus.

PIELIKUMS "ZAĻĀ ISTABA" TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1313-560d0753e1cc6.jpg

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!