Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 13. decembris

Vārdadiena: Lūcija, Veldze

Gribam maksāt mazāk par apkuri!  (1)

Atslēgvārdi apkure

Foto: Egons Zīverts

Kārtējā apkures sezona laimīgi aizvadīta. Taču nāks nākamā, un atkal krusts kaklā: kā lai daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie cilvēki samaksā par siltumu? Tas ir dārgs! Kādas ir alternatīvas pašreizējai centralizētajai siltumapgādei daudzdzīvokļu mājās? "Zaļā istaba" meklē iespējamos risinājumus.

Labākā alternatīva – ēku siltināšana

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos Mārtiņš Tīdens uz šo jautājumu atbild īsi un konkrēti: "Vienīgā un vislabākā alternatīva ir ēku siltināšana, uzlabojot to energoefektivitāti!" Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi tajās mājās, kas Liepājā jau siltinātas, esot pierādīts, ka veiksmīgākajos gadījumos iespējams panākt pat līdz 50 % maksas ietaupījumu par apkuri. Turklāt, pat maksājot kredītu, kas ņemts mājas siltināšanai, kopējās izmaksas no viena dzīvokļa samazinās. Tāpēc, viņaprāt, daudzdzīvokļu māju iemītniekiem nav lietderīgi sarežģīt sev dzīvi, ieguldot lielus līdzekļus jaunu siltuma ražošanas tehnoloģiju iegādē un uzstādīšanā, kas būtu piemērotas kurināšanai ar alternatīviem kurināmajiem.

Turklāt Liepājā apkures alternatīvu iespējas ir stipri ierobežotas – to regulē pilsētas saistošie noteikumi par siltumapgādes attīstību Liepājā. Tie paredz, ka galvenais siltumapgādes veids ir centralizētā apkure. Ir izstrādāts centralizētās siltumapgādes zonējums, kurā iezīmētas tās teritorijas, kurās nav pieļaujami citi apkures veidi. Tas attiecas gan uz daudzdzīvokļu mājām, gan uzņēmumiem un iestādēm, kas atrodas šajās zonās. Kā alternatīvu centrālajai siltumapgādei var izmantot vienīgi elektroenerģiju, saules kolektorus, siltumsūkņus un citus siltuma ražošanas veidus, kas neparedz kurināmā sadedzināšanu.

Evija Zemele (māju apsaimniekotāja, kura apsaimnieko vairāk nekā 10 daudzdzīvokļu mājas Liepājā): "Pašreizējos apstākļos, kad daudzdzīvokļu māju iemītniekiem citu reālu alternatīvu centralizētajai apkurei nav, es piekrītu Tīdena kungam, ka māju siltināšana ir labākā iespēja, kā samazināt izmaksas par apkuri. Taču es nesaku "nē" citiem apkures veidiem un to vien gaidu, kad pavērsies kāda iespēja izvērtēt citus siltumapgādes variantus par saprātīgām izmaksām. Mēs savās mājās esam domājuši gan par gāzes apkures katla ierīkošanu, kas pašlaik nav atļauts, gan par saules kolektoriem un citām iespējām."

Gāzes vietā – šķelda

Tas, ka daudzdzīvokļu māju iemītniekiem Liepājā alternatīvās apkures iespējas ir ierobežotas, nenozīmē, ka to nav vispār. M. Tīdens ieskicē to kurināmā veidu, kas ļauj samazināt uzņēmuma "Liepājas enerģija" piegādātā siltuma tarifu. Pagājušajā gadā ekspluatācijā nodeva biokoģenerācijas staciju Kaiju ielā, kurā viens no kurināmā veidiem ir šķelda. Tas ir ļāvis samazināt siltuma tarifu par 13,4 %, teikts "Liepājas enerģijas" sniegtajā informācijā.

M. Tīdens ieskicē ieguvumus no šķeldas izmantošanas siltuma ražošanā: "Līdzšinējo tarifa kāpumu radīja gāzes cenas nemitīgā palielināšanās, ko ietekmēt nav mūsu spēkos. Toties, iepērkot šķeldu, uzņēmums slēdz līgumu uz gadu par nemainīgu cenu. Vairāk izmantojot siltumu, kas ražots no šķeldas, ir iespēja samazināt tā izmaksas."

Cits siltuma piegādātājs

Monopols, ko pašvaldība uzspiedusi iedzīvotājiem, nedodot brīvas izvēles iespējas siltuma piegādātāja izvēlē – tas ir biežākais "Liepājas enerģijai" un pašvaldībai veltītais pārmetums saistībā ar centralizēto apkuri kā vienīgo izvēli. M. Tīdens saka: "Tā gluži nav – konkurencei ceļš ir atvērts. Jebkurš komersants, kurš var piedāvāt lētāku siltumenerģiju par to, ko saražo "Liepājas enerģija", var to ielaist kopējā siltumapgādes sistēmā." Galvenais uzsvars – tai jābūt lētākai! Tūlīt gan izskan dzīves īstenība – pagaidām tādu piedāvājumu nav bijis. M. Tīdens paredz, ka nākotnē tāda varētu būt, ja Liepājā uzcels koksa rūpnīcu. Dzīvosim, redzēsim.

Saules kolektori ir atļauti

Saules kolektori ir viena no pašvaldības atļautajām iespējām, ko izmantot centralizētās siltumapgādes vietā. Liepājā pagaidām šo variantu gan neviena no daudzdzīvokļu mājām nav izvēlējusies, taču saules kolektori uzstādīti divām pašvaldības ēkām: 2. vidusskolai un Pašvaldības policijas ēkai, kas Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un žurnāla "Latvijas Būvniecība" izsludinātā konkursā "Energoefektīvākā ēka Latvijā – 2011", ieguva 2. vietu nominācijā "Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā – 2011".

M. Tīdens atgādina, ka 2010. gadā Kioto protokola projekta gaitā bija iespēja iegūt līdzfinansējumu no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta saules kolektoru uzstādīšanai. Tiesa gan, atšķīrās noteikumi, ar kādiem šo līdzfinansējumu varēja saņemt daudzdzīvokļu vai privātmāju īpašnieki vai apsaimniekotāji un ar kādiem – pašvaldības. Ja dzīvojamo māju aprīkošanai ar saules kolektoriem KPFI līdzfinansējums bija 50 % un otra puse jāmaksā iedzīvotājiem pašiem, tad pašvaldībām no KPFI bija iespēja saņemt 79 % līdzfinansējumu, pašām uzņemoties tikai 21 % līdzmaksājumu.

Jānis Rukmanis, Pašvaldības policijas Saimniecības daļas vadītājs: "Līdz ar saules kolektoru uzstādīšanu sešus mēnešus gadā, kad ir pietiekami daudz saules, šie kolektori ražo gan siltumu, gan arī karsto ūdeni. Ar to gan nepietiek, lai nodrošinātu mūsu vajadzības, tāpēc trūkstošo daļu siltumenerģijas joprojām ņemam no "Liepājas enerģijas", tomēr līdz ar saules kolektoru uzstādīšanu izmaksas par karsto ūdeni un apkuri salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājušās par aptuveni 40 %."

Jauns vīrietis, kurš Liepājā būvē privātmāju: "Arī es piedalījos šajā projektā, taču finālā attiecos no saules kolektoru uzstādīšanas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, aprēķināju, ka privātpersonai līdzmaksājums ir pārāk liels, lai tas saprātīgā laikā atmaksātos un uzstādītās tehnoloģijas sāktu nest ietaupījumu. Otrkārt, mūsu valstī pieredze ar saules kolektoriem vēl ir pārāk maza, tās ir sarežģītas tehnoloģijas, un ir grūti paredzēt to kalpošanas efektivitāti. Treškārt, saule pie mums ir pārāk īsu laiku, lai šī tehnoloģija būtu efektīva – tas ir mans subjektīvais viedoklis. Tāpēc atteicos no šīs ieceres un izvēlējos malkas apkures katlu, kas ir vienkāršs, ērti un pietiekami lēti ekspluatējams, un malka pagaidām ir lētākais kurināmais."

Dumpinieki no Sporta ielas 9

Gāzes apkure ir viens no tiem siltumapgādes veidiem, ko liela daļa daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju saskata kā iespējamo labāko alternatīvu tagadējai centrālajai apkurei, un viņi cer, ka sava gāzes katla ierīkošana varētu dot pamatīgu ietaupījumu maksā par siltumu. Pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem par siltumapgādes attīstību, Liepājā tas gan nav atļauts, taču ir dumpinieki, kas cer šo kārtību mainīt.

Atgādināsim šogad beigušos tiesvedību par māju Kaiju ielā 6. Augstākā tiesa norādīja, ka pieminētie saistošie noteikumi ir pretrunā ar "Enerģētikas likuma" 51. pantu, kas nosaka, ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. Pamatojoties uz šo precedentu, iedzīvotāji no Sporta ielas 9 ir sadumpojušies. Jau pagājušā gada aprīlī viņi vērsās domē ar lūgumu atļaut mājā ierīkot gāzes apkuri, taču saņēma atteikumu. Nu šāds lūgums iesniegts atkārtoti.

M. Tīdens paredz, ka, visticamāk, šim lūgumam atkal sekos atteikums, jo Augstākās tiesas lēmums ir saistīts tikai ar māju Kaiju ielā 6. To sakot, viņš skaidro, kāpēc nav pieļaujams, ka pilsētā katrā mājā būtu savs apkures katls. "Pirmkārt, tas ir saistīts ar drošību – vispirms tehnisko," viņš stāsta. "Kas notiks, ja laukā būs mīnus 20 grādu un šis katls pēkšņi pārstās darboties? "Liepājas enerģijā" tādos gadījumos nekavējoties notiek tehnisko procesu dublēšana un apkures padeves nepārtrauktība. Otrkārt, finansiālā drošība. Katru šo apkures katlu, visticamāk, apkalpos kāda cita, neliela firma. Kur ir garantija, ka vienā dienā tā nebankrotēs? Kas tādā gadījumā notiks ar apkuri konkrētajā mājā?" Viņš piemin jau bijušu gadījumu kooperatīvā "Kūrmājas", kurā bija apvienojušās trīs mājas. Ņemot kredītu, bija iegādāts savs gāzes apkures katls, taču sakrājies 10 tūkstošu latu liels parāds "Latvijas gāzei". Gāzes piegādi kooperatīvam pārtrauca, un mājas palika bez apkures.

Sintija Roberta, SIA "MultiHouse" vadītāja: "Mēs kopā ar Sporta ielas 9. mājas iedzīvotājiem ceram šoreiz saņemt pozitīvu atbildi."

Jūlija Abdulajeva, biedrības "Sporta 9" valdes priekšsēdētāja: "Kopš izjuka kooperatīvs "Kūrmājas", mūsu mājā jau trīs gadus nav vienotas apkures – katrs sildās, kā var atļauties. Mēs esam savākuši 100 % mājas iedzīvotāju parakstu par gāzes apkures ierīkošanu, un es ļoti ceru, ka pašvaldība mūsu vēlmi ņems vērā. Pretējā gadījumā esam gatavi arī tiesvedībai."

Spītība vai kārtība?

"Es tomēr nesaprotu – tā ir pašvaldības spītība vai ir kāds cits iemesls, kāpēc mums nav ļauts izvēlēties alternatīvus apkures veidus?" pārdomu formā jautā kādas mājas vecākais, kurš nevēlas savu vārdu minēt.

"Tā nav spītība, bet kārtība!" skaidro M. Tīdens un atgādina, ka atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. pantam pašvaldībai ir jāorganizē siltumapgāde savā teritorijā. "Taču vienlaikus tam nāk līdzi arī vairāki būtiski nosacījumi," viņš skaidro. "Pirmkārt, jau iepriekš pieminētā drošība, lai cilvēki nepaliktu bez apkures. Otrkārt, centralizēta piegāde vienmēr ir lētāka nekā saskaldīta, turklāt "Liepājas enerģija" ik gadu veic pasākumus, lai apkures tarifu samazinātu: gan meklē iespējas lētākai siltuma ražošanai, gan strādā pie siltuma zudumu samazināšanas siltumtrasēs. Un, treškārt, jāņem vērā arī vides faktori – lai izvēlētais kurināmais un tehnoloģijas būtu videi draudzīgas, kas arī ir pašvaldības atbildība. Tāpēc ir būtiski, vai mums ir viens ļoti augsts skurstenis, kas izmešus aizvada prom atmosfērā, vai to ir daudzi zemāki un izmeši nosēžas tepat pilsētā. Turklāt pašvaldībai saskaņā ar Eiropas Savienības regulām ir jārūpējas par kaitīgo izmešu samazināšanu, kas nav iespējams, ja mums ir daudz mazu piesārņotāju."

Centralizētās apkures plusi un mīnusi

+ Pilsētā izveidotais siltumapgādes tīkls, kas ir mantojums no padomju gadiem – mūsdienās tādu vairs nebūtu iespējams izveidot, jo daudzas teritorijas kļuvuša par privātīpašumu.

+ Koģenerācijas procesā paralēli siltuma ražošanai notiek arī elektroenerģijas ražošana. To pārdodot, daļēji iespējams samazināt saražotā siltuma izmaksas.

- Siltuma zudumi trasēs, ko gan ar katru gadu samazina, nomainot novecojušos trašu posmus (2012. gadā šie siltuma zudumi bija 15,5 %).

Uzziņai

Liepājā apkures sezona ilgst vidēji 200 dienas gadā.

Ar Liepājas pilsētas centralizētās siltumapgādes zonu robežu aprakstu var iepazīties interneta adresē http://www.liepaja.lv/upload/Buvvalde/siltumapgades_zonejums.pdf.

Diskusija par saules kolektoriem: http://www.building.lv/forums/37/149059/page=1/_subject.

Pagājušā gada 30. augustā Liepājas domē notika seminārs par alternatīvās apkures iespējām ar atzītu speciālistu piedalīšanos. Ar tajā runāto var iepazīties www.youtube.com, ievadot atslēgvārdus "siltumapgade liepaja".

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!