Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 16. decembris

Vārdadiena: Alvīne

Ir jāstrādā visu laiku!

Atslēgvārdi zaļā istaba | saraiķi

"Šogad viss sākās vēlāk. Kādreiz mēs jau aprīlī ēdām gan salātus, gan redīsus. Bet gan jau izaugs!" izrādot siltumnīcu, saka Marina Raubena.
Foto: Andris Gertsons

"Mēs esam ienācēji, mums nav ne tehnikas, ne kā, visu tikai ar rokām," saka "Stumbru" saimniece Marina Raubena. Ikdienā par ekoloģisku saimniekošanu laukos nedomā, tas sanāk dabiski, ja visu audzē pašu galdam.

Negribējās daudz cilvēku

Marina ar vīru Andi Sīpolu un deviņgadīgo dēlu Emīlu "Stumbru" mājās Saraiķos saimnieko jau teju desmit gadu. Savulaik māju nopirkuši kā vasarnīcu, bet pēc bērna piedzimšanas pārcēlušies no Liepājas pavisam. Vaicāju, kas bija galvenie argumenti par labu dzīvei laukos. "Es jau nezinu, varbūt manis dēļ," domīgi nosaka Andis. Viņš jau sen esot gribējis dzīvot laukos. Bet Marina piebilst: esot sapratuši, ka tāpat visu brīvo laiku pavada laukos un atpakaļ uz Liepāju nemaz vairs negribas braukt. "Izdomājām, ka pārdosim visu Liepājā un nāksim uz laukiem. Izremontējām māju, cik varējām, tā bija pavisam veca, varbūt divas istabiņas bija dzīvojamas," viņa stāsta.

Kad ģimene iegādājusies īpašumu, tajā neesot bijusi arī kanalizācija. Tikai tualetes būdiņa ārā, "ar tādu šķirbu durvīs, ka visu varēja redzēt, kas tur notiek", izteiksmīgi stāsta mājas saimniece. Viņi izveidojuši gan dziļurbumu, no kura tagad mājai tiek nodrošināts ūdens, gan apkures sistēmu. "Virtuvē mums ir ar malku kurināma plīts, bet pārējo māju apsilda "Jotul" kamīns," stāsta saimnieki. Teju vienīgais, kas viņiem ir jāpērk no citiem, ir malka. Lai gan pašu laukā arī aug priedītes, taču tās vēl ir gaužām maziņas, un līdz kārtīgam mežam būs jāgaida vēl daudzi gadi.

"Ja cilvēkam nepatīk laukos, tad soli viņam, ko tu gribi, viņš vienalga neies tur dzīvot," uzsver "Stumbru" saimniece. Bet viņiem gribējies, un tuvākajā nākotnē noteikti tepat arī dzīvošot. "Varbūt vecums jau bija tāds, ka īpaši daudz cilvēku apkārt negribējām, te arī jūra ir tuvu. Un sava māja ir sava māja! Īpaši tagad, kad bērns aug, brīžiem piedomāju, cik labi, ka neviens zem mums nedzīvo. Tāpēc, ka Liepājā tā bija, kā bija... Visu varēja dzirdēt, kas pie kaimiņiem darās," stāsta Marina. Bet, ja ir labi apmaksāts darbs, tad, protams, pilsētā arī ir labi. Savukārt Andis iebilst: "Garlaicīgi pilsētā, tikai sēdi dzīvoklī un skaties filmu!" Turklāt pilsētas mitekļi arī prasa dažādus ieguldījumus, bet par teju vissīkāko lietiņu jāvienojas ar kaimiņiem. 

Piebaro arī draugus

"Kamēr es nestrādāju, tad bija savādāk – varēja paspēt vairāk izaudzēt un kaut ko arī pārdot," stāsta "Stumbru" saimniece. Bet tagad, kad jau ilgāku laiku Marina strādā arī algotu darbu – viņa daudzviet tuvējos novados apmāca cilvēkus strādāt ar dažādām papīra mākslas tehnikām –, piemājas saimniecībā izaug lielākoties tikai pašu vajadzībām nepieciešamais. "Ja nu vienīgi paziņām kādu kilogramu iedodam," piebilst sieviete. Visu jau paši nemaz nevar apēst, paskaidro Andis. Savulaik viņiem bijušas pat veselas trīs siltumnīcas, taču nu jau dažus gadus tās ir vairs tikai divas. Turklāt ir arī neliels lauciņš, kurā izaug dažādas saknes.

"To, ko mēs izaudzējam, arī ēdam, taisām konservus un bišķiņ piebarojam arī draugus, jo pašiem nav iespējams to visu apēst," saka Marina. Tā īpašā, kas izaug "Stumbru" siltumnīcās, ir paprika. To tuvējā apkārtnē audzē retais, atklāj saimniece. Bet uz jautājumu, vai šai kultūrai piejūras klimatā pietiek siltuma un saules gaismas, viņa atbild apstiprinoši. Siltumnīcā arī saules pietiekot. Turklāt netālu no mājas saimnieki izrakuši arī nelielu dīķīti. Ja būtu vairāk līdzekļu, gribētos lielāku, atzīst Andis. Tajā nu mājo karūsas, kuras ik pa laikam nonākot arī uz saimnieku galda. Īpaši kaislīgs makšķernieks ir mazais Emīls, pastāsta Marina. 

Brīnās par smaržu

"Garša jau savējam ir savādāka, tas ir skaidrs, nevar salīdzināt tos tomātus, kas ir pārdošanā, ar savējiem," saka "Stumbru" saimniece. Uz jautājumu par to, cik būtiski viņiem ir, lai viss saimniecībā izaugušais būtu dabisks, Andis un Marina atbild, ka galvenais jau tomēr ir garša. Īsti pat nevarot pateikt, vai veselība uzlabojas, ēdot pašu izaudzēto, nevis veikalā pirktos augļus un dārzeņus. "Mēs jau esam pieraduši!" ar smaidu saka saimniece. Savukārt Andis vēlreiz uzsver: "Ka tik laba garša!"

Protams, pilnīgi bez ķimikāliju lietošanas nevarot iztikt, tomēr tās jālieto pēc iespēja mazāk, tā ir viņu pārliecība. "Nevar jau iztikt pilnīgi bez, mums nav apsildāmās siltumnīcas, tāpēc var izaudzēt tikai vasaras laikā," piebilst Marina. Cik iespējams, tiekot arī veidots komposts, vecās lapas un zāle atgriežas atpakaļ zemē jau kā mēslojums.

"Ja salīdzina, kāda ķīmija ārzemēs tiek lietota, tad te jau nav vispār," nosmej "Stumbru" saimnieks. Savulaik viņš pastrādājis Īrijā un pieredzējis, kā tur darbojas lielie lauksaimnieki. "Kad es strādāju Īrijā, tad mēs tomātus smidzinājām divreiz nedēļā – zaļos tomātus, kad ņēmām nost. Tie tomāti, kuri, griežot ar nazi, čirkst un kuriem sēklas nav gatavas, tie visi ir apsmidzinātie. Anglijā arī tāpat smidzina. Trešā dienā jau tomāti sarkani," viņš stāsta. Pagaidām Latvijā arī lielie audzētāji tā gluži vēl nedarot. "Bet darīs! Jau tagad vatē audzē, neviens vairs tomātus zemē neaudzē," atzīst zemnieks.

"Mēs par to nedomājam, mēs dzīvojam vienkārši," saka Marina. Pārsteidzoši licies, kad no Īrijas atbraukušie ciemiņi brīnījušies – Latvijā audzētie tomāti smaržo.

Turklāt nekādi lielie kapitālieguldījumi jau arī neesot vajadzīgi, lai laukos dzīvotu. Tikai jāstrādā visu laiku. "Jāsēj, jāpārstāda, tad jālej, paduses jāizlauž, katru dienu ir darbs," uzskaita Marina. Ziemā atkal ir savi darbi. Gan papriku, gan tomātus, ja ir labs rudens, no siltumnīcas vāc vēl oktobrī. Arī laukā bietes un burkāni stāv tik ilgi, cik vien var. "Aptuveni novembrī tikai sezona beidzas, un februārī atkal jāsēj, cik tad tur paliek," nosmaida saimniece.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!