Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 17. oktobris

+14°C
Vējš: D 3.3 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Gaitis, Gaits, Karīna

Karjers nav vieta, kur viegli smelt  (1)

Atslēgvārdi grants atradnes | smilts atradnes | ieguve | derīgie izrakteņi

Smilts un grants ieguve Dienvidkurzemē rekordu sasniegusi 2012. gadā, kad izstrādāti 732 tūkstoši kubikmetru, pērn – 478 tūkstoši kubikmetru. Lielākā daļa tiek izmantota ceļu būvniecībā, sevišķi daudz – valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" infrastruktūras sakārtošanai.
Foto: Egons Zīverts

Šogad smilts un grants ieguves apjoms Dienvidkurzemē, visticamāk, būtiski palielināsies, jo Liepājas apkārtnē aktivizējusies ceļu būvniecība. Ieguves vietas izstrādā gan zemnieki, gan nelieli uzņēmumi, gan pieredzējušas kompānijas.

Izmanto tuvākās atradnes

Šogad paredzēts pabeigt šosejas A9 rekonstrukciju posmā no Vecpils līdz Grobiņai un ir uzsākta lielceļa atjaunošana virzienā uz Klaipēdu. Tas nozīmē, ka intensīvi izmanto vietējās smilts un grants atradnes. "Bija gadījums, kad Kazdangā laboja ceļu un veda no Jelgavas," Liepājas Reģionālās vides pārvaldes inspektore Gundega Feldmane stāsta. Taču uzreiz piebilst – vēlāk atklājies, ka tā ir krāpšana. Vest būvmateriālus no liela attāluma uzņēmējiem neatmaksājas.

To kā vienu no iemesliem ne pārāk aktīvai darbībai min Embūtes lauksaimnieks Ojārs Troika. "Ar tirgu ir ļoti grūti. Materiāls ir ļoti labs ceļam, celtniecībai, bet esmu pārāk tālu no pilsētas. Cena man ir zemākā mūspusē, bet attālums visu sadārdzina." Gadās mēneši, kad tiek izvestas tikai divas kravas grants. Bet mašīna paņemta līzingā, maksājumi jāveic. "Nav tā, ka karjers ir vieta, kur var viegli smelt," apgalvo O. Troika.

Turklāt lielus ieguldījumus prasījusi derīgo izrakteņu izstrādes uzsākšana. Tam aizgājuši divi gadi un 12,5 tūkstoši latu. "Biju kā slaucama govs uz to brīdi," salīdzina O. Troika. "Ja cilvēks iedomājas, ka var aizbraukt un sākt rakt – tā nav." Process bijis sarežģīts. Vispirms nepieciešams veikt ģeoloģiskos urbumus, ko sākumā dara ar roku, pēc tam – ar dziļurbuma metodi. Uz vienu hektāru nepieciešams vismaz viens urbums. "Man bija deviņi hektāri, izurbu vēl vairāk, lai pārliecinātos, ka resursi tiešām ir," stāsta O. Troika.

G. Feldmane papildina, ka iecerei par izrakteņu ieguvi jāatbilst pašvaldības teritorijas plānojumam. Ģeoloģiskās izpētes laikā iegūtā informācija jānodod Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, kas sniedz savu akceptu. Pēc tam Valsts vides dienests izsniedz derīgo izrakteņu atradnes pasi un nosaka limitu, kas atkarīgs no izpētes un krājumu apmēra. Nepieciešams arī derīgo izrakteņu projekts. Limitu nosaka uz noteiktu laiku.

"Jāskatās, vai tiem, kas maz var izrakt, tas ir tā vērts. Tāpat kā ar govīm – viena nav rentabla, bet vesela ferma ir," saka G. Feldmane. Viņa piebilst, ka gadījumos, kad, rokot dīķi, tiek iegūta smilts, grants, īpašniekam ir tiesības to pārdot. Taču atkal nepieciešama atļauja.

"Man bija čujs," P. Troika skaidro, kā nojautis, ka ir vērts tik daudz ieguldīt padomju laikā aizsāktajā karjerā. "Protams, riskēju, likdams naudu iekšā. Varēja gadīties, ka sāk pētīt, un izrādās, ka ir tikai divus vai trīs metrus biezs slānītis. Bet es izvilku laimīgo lozi."

Pašiem sava ražotne

Kopumā Dienvidkurzemē ir 50 smilts un smilts un grants atradnes. Lielākās pieder SIA "CTB" un "Inerto materiālu servisam", savukārt "Aizputes ceļiniekam" to ir daudz – stāsta Vides pārvaldes inspektore. "Kurzemes Vārdam" zināms, ka atradnes izstrādā arī valsts akciju sabiedrība "Latvijas autoceļu uzturētājs" un SIA "A-Land". Tāpat to dara mazāki uzņēmumi un pat privātpersonas. "Ceļu būvnieki sūdzas, ka šeit dabīgā veidā grantī nav tik daudz oļu un tā neatbilst Eiropas prasībām. Viņi izejmateriālu gatavo paši," Liepājas pusē atrodamās grants kvalitāti komentē G. Feldmane.

SIA "Ceļu, tiltu būvnieks" meitasuzņēmuma "CTB karjeri" vadītājs Uldis Tīlišķis stāsta, ka kompānijai ir sava pārstrādes rūpnīca. Tā atrodas uzņēmuma galvenajā karjerā Bārtas pagasta Krūtē. Vairākos mazākos karjeros notiek tikai izejmateriāla ieguve.

No derīgā izrakteņa "CTB karjeri" ražo transportbetonu, ko izmanto ēku būvniecībā, un asfaltbetonu ceļu būvei. "Ražojam sev un ārējiem klientiem, konkursos startējam," stāsta uzņēmuma vadītājs. Nupat ir iegūtas tiesības izejmateriālu ceļu būvei piegādāt "Latvijas autoceļu uzturētājam”, kas pats to neražo. Materiālu pārdod arī jebkuram citam interesentam un pat eksportē uz Lietuvu. To mēģinājis arī O. Troika, taču atkal – izmaksas bijušas pārāk lielas. Gadījies arī apdedzināties, sadarbojoties ar negodprātīgiem Latvijas uzņēmējiem. Granti paņēmuši, naudu nav samaksājuši, bet saimniekam vajadzējis segt dabas resursa nodokli. Tagad firmai iestājusies maksātnespēja, bet tie paši cilvēki strādā jau ar citu nosaukumu.

Dabas resursu nodokļa apjomu aprēķina pats īpašuma saimnieks, to kontrolē Vides pārvalde, bet saņem Valsts kase. Tālāk nauda nonāk valsts un pašvaldību budžetā. G. Feldmane apstiprina, ka uzņēmēji mēģina krāpties, taču ik pēc 50 tūkstošiem kubikmetru izstrādes vai pieciem gadiem tiek veikta topogrāfiskā uzmērīšana. Ja rezultāti atšķiras par vairāk nekā pieciem procentiem, uzliek sodu. Tādēļ agrāk izplatīta bijusi krāpšanās – teritorijā ievesti un apglabāti atkritumi. Pēdējā laikā šī prakse neesot pārāk izplatīta, jo lielāko daļu materiālu var izmantot otrreizējai pārstrādei.

Sakārtot grib retais

"CTB karjeru" Krotes atradnes kopējā platība ir 50 hektāru, taču pašlaik izstrādā tikai pusi. To dara sesto gadu, un U. Tīlišķis lēš, ka darba pietiks vēl vismaz pusgadsimtam. "Viss atkarīgs no tā, ko tirgus pieprasa. Ja akmeņus, tad resursa mazāk, jo tāda veida materiāla uz kopējo krājumu fona ir mazāk. Ja smilti – pietiks ilgākam laika posmam," viņš skaidro. Darbu rīta un vakara maiņās ikdienā veic 12 cilvēku, ziemā tas apsīkst. Tehnoloģijai nepieciešama skalošana ar ūdeni, lai produktu attīrītu no māla un putekļiem, sasaluma apstākļos tas nav iespējams.

Savu septiņus hektāru lielo grants karjeru baznīcas atjaunošanai izmanto Gramzdas luterāņu draudze. Tajā strādā SIA "Inerto materiālu serviss", un par noieta trūkumu draudzes priekšnieks Vaclovs Kadaģis nesūdzas. "Tur divas baznīcas var uzcelt," viņš saka par to, cik ilgi resursus vēl varēs smelt.

Pēc tam, kad grants izstrāde atradnē pabeigta, viena gada laikā nepieciešams to rekultivēt. Visbiežāk karjera vietā paliek dīķis, taču var būt arī lauksaimniecībā izmantojama zeme vai mežs. Privātīpašnieki gan darbiņu veicot cītīgāk par uzņēmējiem, taču G. Feldmane atzīst, ka nevienu skaisti sakārtotu teritoriju pagaidām nav redzējusi. Šī darba kontroli nodrošina pašvaldības, kas saskaņo arī rekultivācijas veidu vēl pirms atradnes izstrādes uzsākšanas. Problēma slēpjas apstāklī, ka tās nezina, kad īsti darbs karjerā ir beidzies.

Naftas ieguvē klusums

Pēc pēdējā mēģinājuma uziet būtiskas naftas atradnes Baltijas jūrā pie Liepājas šajā lauciņā iestājusies nu jau pāris gadu ilga pauze.

Jau ilgstoši varas gaiteņos iestrēdzis Ministru kabineta noteikumu projekts par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi. Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka tas patlaban tiekot precizēts un saskaņots ar kompetentajām institūcijām. Tuvākajā laikā plānota starpinstitūciju sanāksme, lai pārrunātu atzinumos paustos priekšlikumus.

Runājot par interesi iegūt naftu, ministrijas pārstāve norāda, ka vairākiem uzņēmējiem ir izsniegtas zemes dzīļu izmantošanas licences ogļūdeņražu meklēšanai un ieguvei Baltijas jūrā – Latvijas Republikas iekšējos jūras ūdeņos, teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Tāpat tās izsniegtas meklēšanai un ieguvei teritorijā uz sauszemes.

Licenci ieguvušajam uzņēmumam SIA "Balin Energy", kas 2013. gadā pētīja iespējas iegūt naftu netālu no Liepājas, to plānots atcelt. "Licence faktiski ir zaudējusi spēku, jo SIA ir likvidēts šā gada jūlijā," paskaidro E. Rubesa-Voravko. Spēkā tā aizvien ir SIA "Odin Energi Latvija", kas arī interesējas par atradnēm jūrā. Uzņēmums dibināts 2008. gadā un reģistrēts Rīgā. Licence naftas resursu izpētei saņemta divus gadus vēlāk.

Savukārt ogļūdeņražu izpētei un ieguvei uz sauszemes izsniegtas trīs licences. Dunalkas pagastā un Durbes novadā licence izsniegta uzņēmumam "GotOil Recources Limited", "Loon Energy" un Alvilam Baušeniekam. Pirms gada žurnāls "Liepājas Vēstules" rakstīja, ka EM apstiprina internetā atrodamo informāciju – šī privātpersona ir mirusi. Naftas izpētei un ieguvei Nīcas pagastā licence 2009. gadā izsniegta uzņēmumam PS "Baltic Oil Corporation". Savukārt 2013. gadā tā atjaunota SIA "Baltic Oil Management", kas darbojas Gudenieku pagastā. Licence derīga līdz 2021. gadam, un tas arī ir vienīgais uzņēmums, kas nelielā apjomā naftu jau iegūst. Pērn tas uzsācis ietekmi uz vidi novērtējuma izstrādi, lai ogļūdeņražus iegūtu komerciālos nolūkos. Paredzamās darbības vietas ir nekustamie īpašumi "Adzes", "Kūlas", "Pūri", "Brumaņi", "Pupāji" un "Sermuļi". Kopējā platība ir aptuveni 91 hektārs – var lasīt Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā.

Bagātības Latvijas zemē

Kurzemes dienvidrietumu daļa ir samērā bagāta ar dažāda veida derīgajiem izrakteņiem, ko izmanto būvmateriālu ražošanā un ķīmiskajā rūpniecībā. Tā ir grants, smilts, kvarca smiltis, kaļķakmeņi, montmorilonīta un kaolinīta māli, dolomīti. Lielos apjomos iegūst kūdru. Ezeros sastopamas sapropeļa iegulas, to plaši izmanto lauksaimniecībā. Tā skaidro SIA "Vides un ģeoloģijas serviss" ģeologs Renārs Barkanovs.

Grants un smilts ir Piejūras zemienē un Rietumkursas augstienē visizplatītākie derīgie izrakteņi, kuri veidojušies kvartārā ledāju kušanas rezultātā, bet vēlāk – atkāpjoties jūrai – un kurus plaši lieto būvniecībā un ceļu būvē.

Rūpnieciska nozīme ir Apriķu keramzīta mālu atradnei un Ventas cementa mālu atradnei.

Starp Saldu un Nīgrandi ieguļ kaļķakmeņi, kurus var izmantot cementa un silikātķieģeļu ražošanai, metalurģijā, ķīmiskajā rūpniecībā, lauksaimniecībā, cukura rūpniecībā.

Dolomīti sastopami pie Kapsēdes, kur jau agrāk tie ir izstrādāti, kā arī Paplakas atradnē Virgas lejtecē un atradnē Airītes Paksītes upes kreisajā krastā. Kapsēdes atradne izvietota Liepājas ūdensgūtnes teritorijā, tāpēc to nevar izmantot, bet Paplakas un Airītes atradnes izmantošana ir mazperspektīva.

Par derīgajiem izrakteņiem var uzskatīt arī termālos ūdeņus. Par perspektīviem izmantošanai siltumapgādē tiek uzskatīti ūdeņi, kuru temperatūra pārsniedz 30–40 grādu. Liepājas un Bārtas apkaimē termālie ūdeņi sasniedz 40–45 grādu temperatūru, bet pie Nidas un Rucavas – 55–60 grādus. Ģeotermālo staciju būvniecība prasa lielus kapitālieguldījumus, bet iegūtā siltuma izmaksas ir relatīvi nelielas – aptuveni divas reizes lētākas.

Kembrija nogulumos sastopami stipri mineralizēti ūdeņi ar augstu broma saturu un nelielu joda, litija un bora saturu, kurus var izmantot broma ražošanā un ārstnieciskos nolūkos.

Latvijas dienvidrietumos ordovika un apakšdevona nogulumos sastopami arī ar naftu piesātināti ieži.

Dienvidrietumu Kurzeme ir vienīgā vieta Latvijā, kur mālainajos juras perioda nogulumos sastopamas nelielas brūnogļu iegulas.

Liepājas apkārtnē zināmas vairākas dzintara atradumu vietas, taču šīs iegulas ir vietēja rakstura un nevar būt perspektīvas rūpnieciskai dzintara ieguvei.

Pie eksotiskajiem derīgajiem izrakteņiem var pieskaitīt titāna minerāla un cirkona kliedņus. Paaugstināts titāna minerālu (ilmenīta, rutila) un cirkona saturs konstatēts Baltijas jūras akvatorijas smiltīs līdz 25 metru dziļumam. Tāpat pie eksotiskajiem izrakteņiem pieskaitāmas polimetālu (svina un cinka) rūdas ieslēgumi apakšdevona, vidusdevona un apakškembrija nogulumos. Tomēr to kopējais apjoms ir neliels un to ieguve nav ekonomiski izdevīga.

PIELIKUMS "ZAĻĀ ISTABA" TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1315-560d07af9c569.jpg

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!