Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 11. decembris

Vārdadiena: Valdemārs, Valdis, Voldemārs

Klusās niedres  (5)

Atslēgvārdi niedres

Ziemā silti, vasarā vēsi, klusums – šādas ir niedru jumta priekšrocības. Taču draudus rada ugunsbīstamība. Lai pasargātu ēku no liesmām, pētnieki secinājuši, ka apakšā nepieciešams klāt speciālu materiālu.
Foto: Andris Gertsons

SIA "Eko Roof" valdes loceklis Valdis Šīmanis līdz pagājušajai vasarai bija kā kurpnieks bez kurpēm. Savai mājai Kalnišķu "Rubeņos" niedru jumtu uzlicis tikai pērn, un tagad saimniecība veido vienotu ansambli. Nevienai ēkai vairs nav cita materiāla seguma. Pētnieki apgalvo, ka Papes ezera niedres ir vienas no labākajām Latvijā.

Ar lietuviešiem dzīvo draudzīgi

"Te jau ir gandrīz gala produkts," saka Valdis, kad satiekamies pie padomju laikos būvētās fermas. Tajā novietoti Papes ezera izžāvēto niedru kūļi, ko krāmē kravas automašīnā. Tos paredzēts nogādāt Dānijā. Tur latvieši klāj niedru jumtu restorānu ēku kompleksam tūkstoš kvadrātmetru platībā Kopenhāgenas centrā. 

SIA "Eko Roof" darbojas gadus astoņus. "Visu laiku bija savstarpēja noruna, bet tagad pirmo gadu notika izsole," V. Šīmanis stāsta par tiesībām pļaut Papes ezera niedres. "Un tad jau mums bija jācīnās. Daudziem, kas apkārt dzīvo, iznāca palikt tukšā." Viņa uzņēmums ir viens no retajiem, kas vēl klāj niedru jumtus. Atšķirībā no citiem izejmateriālu pārdod tikai tad, ja kas paliek pāri.

Šogad Papē uzklāti seši jumti, viens Nidā, lielākoties klienti esot lietuvieši. Taču, lai visiem uzņēmējiem pietiktu darba, klienti jāmeklē arī ārvalstīs. Konkurenci rada arī lietuviešu meistari. "Bet mēs tā draudzīgi. Pieredzes apmaiņā cits pie cita braucam, niedres pērk. Viņiem ir, bet nepietiek. Diezgan daudz jau vajag," norāda V. Šīmanis. Ar mašīnas kravu – 2000 kūlīšu – pietiek vienas vidēja izmēra ēkas jumtam 200 kvadrātmetru platībā. Uzklāšana prasa aptuveni mēnesi, taču darbu ritums atkarīgs no laika apstākļiem.

SIA "Eko Roof" atzīst, ka ārzemniekiem piedāvā zemāku cenu nekā vietējie meistari. "Kaut kā jau interesantiem jāpaliek," V. Šīmanis neslēpj un piebilst, ka pietiekami lielas izmaksas veido arī transporta izdevumi. Taču – ja nevarētu nopelnīt, to nedarītu.  

Platības ir iekoptas

Papes ezera niedres tiek uzskatītas par ļoti kvalitatīvām. "Tas tā ir visur, kur jūras ūdens jaucas ar saldūdeni kopā," novērojis V. Šīmanis. "Liepājas ezerā tās arī nav sliktas, bet – mazliet mīkstākas."

Un tādēļ Pape ir viena no retajām vietām Latvijā, kur niedres pļauj intensīvi. Līdzīgi darbs rit Engures ezerā. "Durbes ezerā maz. Liepājas ezerā mazliet jau sāk. Pašlaik mēs tur izpļaujam ornitologiem pļavas, īpašniekiem tur ir projekts," klāsta V. Šīmanis. Niedres aug pārpurvotā augsnē, tādēļ nepieciešama speciāla tehnika. Pagaidām par vislabāko atzīts kombains "Seiga", jo ar to var strādāt ne tikai uz ledus, bet arī seklā ūdenī.

Niedres jumtu klāšanai pļauj tikai ziemā. "Pēc pirmajiem saliem paliek cietas, nobirst viss liekais, un der kā materiāls," skaidro V. Šīmanis. Ezeru izstrādāt ļauts līdz brīdim, kad atlido gājputni un nedrīkst traucēt ligzdošanas procesu.

Jo niedres vairāk pļauj, jo tās ir tīrākas. Tās sāk ataugt jau tūlīt pēc nopļaušanas, un nākamajā ziemā raža ir atkal gatava novākšanai. "Papes ezerā vienmēr ļoti daudz ir pļāvuši no visām pusēm, platības ir iekoptas," secina speciālists. Kādreiz, kad strādājuši ar "Lamborghini" ražoto stumjamo pļāvēju, kas darbojas nelielā platībā, licies – niedru ir ļoti daudz. Tagad, kad cilvēkam talkā nāk jaudīgāka tehnika, ir gluži pretēji.

Izveido savu stilu

Uzņēmums galvenokārt nodarbina piecus vai sešus cilvēkus. Darāmā netrūkst ne ziemā, ne vasarā. "Tā tikai no malas liekas – vienkārši, bet darba ir daudz," V. Šīmanis piebilst. Vispirms niedres nopļauj, tad saved krastā, kur kūlīšus izjauc, izžāvē, saliekot vertikāli. Pēc tam kūlīšus atkal sasien, nolīdzina un nogādā noliktavā vai pie klienta. "Tas viss ir roku darbs. No ezera dabūt nost ir mazākais," uzņēmuma valdes loceklis uzsver. Taču darbaspēku atrast nav viegli. Tā kā tiek maksāts par padarīto, turklāt sliktos laika apstākļos strādāt nav iespējams, daudzi ātri vien atmet ar roku. Taču centīgākie un pieredzējušākie var nopelnīt pat 30 un 40 latu dienā.

"Kurš darbs nav grūts? Tam ir jāpatīk. Man ir tā, ka strādā cilvēki, kam patīk, tam arī aiziet. Tie jau ir meistari. Kas nāk un pirmais prasa, cik par to maksās, nav vērts nemaz sākt," uzskata meistars. Viņš niedru jumtu klāšanu apguvis pašmācības ceļā. Sākumā nedaudz skolojies pie Andra Maisiņa, kurš arī nodarbojās ar šo biznesu. Vēlāk sācis skatīties, kā šo darbu veic dāņi, lietuvieši. "No visiem kaut ko pa bišķim, un izveidojam savu stilu. Mēs atšķiramies. Es uzskatu, ka mums ir labāk," pasmaida V. Šīmanis. Gala rezultāts meistariem neatšķiras, atšķiras ceļš, kā līdz tam nonākt. Uzņēmuma vadītājs ne tikai koordinē darbus, bet pats arī visā iesaistās. Arī dienā, kad tiekamies, viņš ir darba kombinezonā, kas noklāts niedru pūkām. "Man patīk strādāt."

Izmantot var pat biogāzes ražošanā

Papes ezers bija arī projekta "CORFEEN" pilotreģions. Tur tika pētīts niedru biomasas kā vietēja bioenerģijas un celtniecības materiāla izmantošanas koncepts. "Tika īstenoti visi iespējamie varianti, ko var darīt ar niedrēm," seminārā stāsta pētnieks Aigars Laizāns. "Latvijā ezeri ir pasekli, ietek upes, kas ienes augsni, lapas, biomasu." Viņš uzsver, ka ezera aizaugšana ir dabisks process, taču, lai saglabātu dabas daudzveidību, arī aizsargājamās teritorijas ir jātīra. Citādi tiek liegta pieeja ūdenskrātuvei, skābekļa trūkuma dēļ slāpst zivis, kas savukārt ietekmē putnu ligzdošanu šajās teritorijās.

Niedres var izmantot ne tikai jumtu klāšanai, bet arī sienu siltināšanai. 45 centimetrus biezs šī materiāla slānis ir līdzvērtīgs 45 centimetru biezam akmens vates slānim. "Var likt guļus, var veidot blokus vai plāksnes, ko tagad ražo tikai igauņi," stāsta A. Laizāns. Eksperimenti Igaunijā parādījuši, ka vislabākos rezultātus dod horizontāli sakrautas niedres, taču tas ir darbietilpīgs process. Otrs labākais variants ir igauņu ražotās plāksnes.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorants Edgars Repša pētījis niedru biomasas izmantošanu brikešu un granulu ražošanai. Šajā procesā var izmantot pārpalikumus, kas veidojas, gatavojot niedres jumtu klāšanai. To siltumspēja ir zemāka nekā koksnei un veidojas daudz pelnu. Taču labus rezultātus uzrādījušas briketes un granulas, kas gatavotas no niedru un kūdras savienojuma. "Kur aug niedres, blakus ir arī kūdras purvi. Piemēram, Papes reģionā šādas briketes vēlas ražot firma "Compaqpeat"," dzirdējis A. Laizāns.

Niedres iespējams izmantot arī biogāzes ražošanā, pārliecinājies LLU Lauksaimniecības enerģētikas institūta pētnieks Vilis Dubrovskis. Taču šajā gadījumā vislielāko efektu dod sīki sasmalcināta zaļā masa, kas ir līdzvērtīga zāles un kukurūzas izmantošanai biogāzes ražošanā. Zaļās niedres tiek iegūtas vasarā. Speciālisti gan norāda, ka šajā laikā pļauto niedru vietā jaunas neveidojas, to var darīt tikai nolūkā ezeru attīrīt. Vēl viens mīnuss ir tas, ka niedres grūti sadalās, līdz ar to mazinās darba tilpuma apmērs. Tāpēc tās vislabāk izmantot kopā ar kūtsmēsliem vai notekūdeņu dūņām.

Uzziņai

"CORFEEN" projekts:

/ mērķis – veicināt reģionu ekoloģisko un ekonomisko ilgtspēju, sekmējot iedzīvotāju interesi uzsākt ar niedru izmantošanu saistītu uzņēmējdarbību būvniecības un enerģētikas sektoros;

/ partneri – Somija, Igaunija, Latvija;

/ finansējums – Centrālā Baltijas jūras reģiona INTERREG IV A programma 2007–2012;

/ ieviešanas laiks – no 2010. gada 1. maija līdz 2013. gada 30. aprīlim;

/ plašāka informācija – portālā www.cofreen.eu.

Avots: no www.wwf.lv

Uzziņai

/ No viena hektāra niedru var iegūt 300 kūlīšu;

/ biomasas potenciāls Latvijā – 69 000 tonnu.

No semināra par niedru izmantošanas veidiem 21. augustā Kurzemes Biznesa inkubatorā.

Skaidrojošā vārdnīca

Niedre ir savvaļā – piekrastes rajonos, upju un ezeru krastos – augošs un bagātīgu biomasu veidojošs kultūraugs, kas dažkārt tiek uzskatīts par traucēkli, bet citreiz par skaistu ainavas sastāvdaļu. Somijas dienvidu reģionos, Igaunijā un Latvijā ir plašas niedru augšanas zonas.

Avots: no www.cofreen.eu.


  • Komentāri (5)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!