Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 13. decembris

Vārdadiena: Lūcija, Veldze

Lai videi mazāk nodarītu pāri

Atslēgvārdi ietekme uz vidi | novērtējums

Foto: liepajniekiem.lv

Ietekmes uz vidi novērtējums pēc savas būtības nodrošina, lai jebkāda darbība, kurai tas piemērots, nodarītu pēc iespējas mazāku ļaunumu apkārtējai videi un dabai. Taču ir arī otra puse: institūcijas, kas vērtē šos novērtējumus, var par tiem izsniegt tikai atzinumus. Un ir iespējams, ka, galīgos lēmumus pieņemot, tos var arī neņemt vērā. Tiesa, Liepājas pusē tādu gadījumu nav bijis, saka Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova. 

Jādara, ja būs slodze dabai

Visbiežāk izmantoti tiek divu veidu IVN – sākotnējais un tā sauktais lielais jeb pilnais IVN, stāsta I. Sotņikova.

To, kad un kāds ietekmes uz vidi novērtējums nepieciešams, lai varētu īstenot plānus un projektus, būvēt, ražot, iegūt dabas resursus un darīt citas lietas, nosaka likumdošana. Galvenais iemesls, kāpēc tas veicams – pēc projekta īstenošanas iespējama slodze videi un dabai.

Par lielo dēvētais novērtējums ir vairāku stadiju procedūra, kas nepieciešama pirms tādu nozīmīgu objektu būvniecības, kas var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, skaidrots Vides pārraudzības valsts biroja mājaslapā. Tas nozīmē izpētīt vides stāvokli vietā, kur darbi paredzēti, izpētīt, kā tie ietekmēs vidi un kas ir jādara, lai ietekme būtu pēc iespējas mazāka. IVN ziņojumā, kas mēdz būt krietnas grāmatas biezumā, iekļautas arī prasības monitoringam jeb tam, lai novērotu ietekmi uz vidi arī pēc projekta īstenošanas. Vides pārraudzības valsts birojs ir par šo IVN atbildīgā institūcija no sākuma līdz beigām.

Ļaudis šo IVN bieži jauc ar ekoloģisko ekspertīzi, kas veicama jau esošiem objektiem, saka I. Sotņikova. "IVN ir tikai plānotām darbībām," viņa uzsver.

IVN izmaksas ir lielas, no dažiem līdz daudziem tūkstošiem latu. To, cik izmaksā IVN ziņojuma sagatavošana, nosaka firma, ko tā izstrādei nolīdzis pasūtītājs. Izmaksas jāsedz projekta, piemēram, vēja parka vai koksa rūpnīcas, attīstītājiem. 

Grib konkrētas atbildes

Izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējumu, iesaistīta tiek arī sabiedrība, jebkurš ieinteresētais var iesniegt jautājumus, komentārus, iebildes par plānotajām darbībām. Pirmās sabiedriskās apspriešanas laikā rīkotā sapulce ir informatīva. Un tieši par to iedzīvotāji mēdz būt neizpratnē un dusmīgi. Viņi uzdod jautājumus, uz kuriem nesaņem atbildes, un pieļauj, ka tiek mānīti.

Tā bija, piemēram, pirms pāris gadiem, kad Durbes novadā pirmā sabiedriskā apspriešana notika vērienīgam vēja parkam, ko iecerējusi SIA "Green Energo". Eksperts, ko uzņēmums bija nolīdzis IVN ziņojuma izstrādāšanai, vairakkārt uzsvēra, ka iedzīvotājiem jāiesaka, tieši kādu vēja parka ietekmi vajadzētu izpētīt, bet iedzīvotāji prasīja konkrētas atbildes uz konkrētiem jautājumiem.

Taču tā ir likumā noteiktā kārtība, ka IVN ir jāveic laikus, tādēļ pirmoreiz sabiedriskai apspriešanai to nodod, kad vēl tikai aptuveni zināma projekta īstenošanas vieta, tehnoloģijas un citas lietas, skaidro I. Sotņikova. "Pirmā sapulce ir jārīko pēc iespējas agrā stadijā." Vides pārraudzības valsts birojs ņem vērā iedzīvotāju teikto un rakstīto, kad tas šajā stadijā izstrādā programmu, pēc kuras vadoties, iesniedzējam ir jāsagatavo ziņojums. Programma ir kā satura rādītājs ziņojumam, saka I. Sotņikova.

Sabiedrība IVN konkrētam projektam var apspriest divreiz. Otrreiz tas notiek, kad ziņojums jau gatavs. Iepriekš likums prasīja to darīt trīs reizes, un tas pagarināja laiku, kas nepieciešams visai šai procedūrai kopumā. Tagad tam var pietikt ar septiņiem astoņiem mēnešiem.

Kad iesniedzēja algota firma, piesaistot vēl citus speciālistus, ir sagatavojusi ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, birojs to izvērtē un dod savu atzinumu. 

Citureiz pietiek ar sākotnējo

Bet visizplatītākā vērtēšanas procedūra ir sākotnējais IVN. Arī par gadījumiem, kad nepieciešams izmantot to, likums visu paskaidro. Šajā reizē projekta ierosinātājam jāvēršas Reģionālajā vides pārvaldē, kas šo izvērtējumu veic. Par sākotnējo IVN valsts ir noteikusi nodevu 150 latu apmērā.

Kad Reģionālā vides pārvalde novērtējumu veikusi, tā sūta to Vides pārraudzības valsts birojam, kas tālāk pieņem lēmumu, vai nepieciešams piemērot lielo IVN. Ar sākotnējo IVN galā var tikt apmēram divu mēnešu laikā.

Viens no gadījumiem, kad pietiktu tikai ar sākotnējo IVN, piemēram, pērn bija Rucavas novadā. Tur Papes dabas parka teritorijā bija jāizrok no zemes pārdesmit metāla mucu, kas tur stāvējušas kopš padomju armijas laikiem. Tāds vajadzīgs arī Vecpilī ierīkotai autotrasei.

Ja birojs izlemj, ka tālāk vērtēt nav nepieciešams, projekta ierosinātājam noteiktā laikā jānes uz Reģionālo vides pārvaldi plānošanas un arhitektūras uzdevums, pārvalde izsniedz objektam tehniskos noteikumus. Un tad attiecīgajai pašvaldībai jālemj, akceptēt vai neakceptēt projekta attīstīšanu. 

Viss pašvaldības rokās

Pašvaldībai pieder pēdējais vārds. Arī tad, kad veikts pilnais IVN, par kuru savu atzinumu – pozitīvu vai negatīvu – sniedzis Vides pārraudzības valsts birojs, šim atzinumam ir tikai rekomendējošs raksturs. "Lēmuma pieņēmēja ir pašvaldība," saka Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktore. Birojs var pateikt, kas ir jādara, lai ar vidi viss būtu, cik vien iespējams, kārtībā, taču tas nevar noteikt – būvēt vai nebūvēt. Tā ir, piemēram, ar Liepājā plānoto koksa rūpnīcu, kuras projekta īstenošanai birojs ir izvirzījis 24 nosacījumu. Taču liegt tas nekā nevar.

Tādēļ teorētiski ir iespēja, ka kāds projekts tiek īstenots, neraugoties uz vides aizsardzības institūciju pretestību, piekrīt I. Sotņikova. Taču jārēķinās, ka pabeigtais objekts, pirms sākt to izmantot, vēl ir jāpieņem ekspluatācijā. Un, lai gan ir iespējams, īpaši pēc Valsts būvinspekcijas likvidēšanas pirms dažiem gadiem, ka arī ekspluatācijā ar pašvaldības lēmumu var nodot objektus, neraugoties uz kādas institūcijas iebildumiem, Liepājas pusē tādi gadījumi neesot bijuši.

Vēl citi IVN veidi:

/ Stratēģiskais IVN – to piemēro tikai dažādiem plānošanas dokumentiem, ne projektiem un darbībām, kas var noslogot vidi. Visbiežāk tie ir teritorijas plānošanas un attīstības dokumenti, reizēm arī detālplānojumi.

/ IVN par darbībām kādā no Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju tīkla "Natura 2000" teritorijām. Pēc LRVP ziņām, Liepājas pusē tāds piemērots ļoti reti, jo šādās teritorijās un to tuvumā projektu attīstītāji nemēdz neko iecerēt.

/ Pārrobežu IVN attiecas uz projektiem, kuru ietekme var izpausties pāri valstu robežām. Tāds noteikti veicams, piemēram, būvējot Visaginas AES Lietuvā. Liepājas pusē pēdējo reizi sabiedriskā apspriešana šāda IVN laikā notika pērn, kad Lietuvas pusē tika plānota Sventājas ostas būvniecība.


  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!