Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 12. decembris

Vārdadiena: Iveta, Otīlija

Laukos viss konteinerā nenonāk

Atslēgvārdi atkritumi | lauku novadi

Nīcas vidusskola šogad piedalījās un uzvarēja "Liepājas RAS" organizētajā nolietoto elektropreču vākšanas akcijā "Štepseles ceļojums". Tādējādi bērni mācījās, ka šāda veida atkritumus nevar izmest parastā konteinerā. Audzēkņu atnestos atkritumus fiksēja direktores vietniece audzināšanas darbā Iveta Rone.
Foto: Andris Gertsons

"Sēņošanas laikā ir stilīgi braukt un paņemt savu gružu maisu līdzi," ironiski saka Ziemupes viesu nama "Laikas" saimniece Liene Zaļkalna. Visbiežāk atkritumus mežos un grāvmalās izmet pilsētnieki, spriež novados. Tomēr ir arī viensētu un dzīvokļu saimnieki, kuriem līgums ar atkritumu savākšanas operatoru nav noslēgts.

"Aiziet caur skursteni"

Medzes pagasta lauksaimniekam Rolandam Ekšteinam līgums par atkritumu apsaimniekošanu noslēgts ar SIA "Eko Kurzeme". Uzņēmuma piedāvātais grafiks un darbība saimnieku pilnībā apmierinot. "Latvietis jau ir saimniecisks," viņš apstiprina, ka ne visi gruži, kas mājās veidojas, nonāk konteinerā. Piemēram, veca gulta tiek izjaukta, rāmis sadedzināts, bet metāls nodots lūžņu uzpirkšanas punktā. Atsevišķā maisiņā tiek likts papīrs un viss pārējais, ko iespējams sadedzināt. "Tas aiziet caur skursteni," paskaidro R. Ekšteins. Bioloģiskie atkritumi, sākot jau ar kartupeļu mizām, galvenokārt tiek atdoti lopiem, bet par barību neizmantojamais nonāk kompostā.

"Problēmas ir ar riepām. Uzkrājušās no automašīnām, traktoriem," stāsta lauksaimnieks. Viņš gan piebilst, ka pagaidām problēmas risinājumu nav meklējis. "Mazākas riepas, kad tīru krūmus no grāvjiem, palieku apakšā, lai labāk iedegas," stāsta R. Ekšteins. Viņš gan atzīst, ka tā nav pareizākā rīcība.

Arī lauksaimnieciskajā darbībā veidojušos gružus var nodot atkritumu apsaimniekotājam. Lai savāktu plēves, ko izmanto skābsiena ietīšanā, tiek slēgti līgumi ar firmām, piemēram, "Eko Kurzeme", zina teikt Rucavas novada lauku attīstības konsultante un Dunikas pagasta lauksaimniece Laima Veidemane. Tomēr tā rīkojas ne visi. Citi vecās plēves sadedzina vai atrod citu pielietojumu, piemēram, ziemā aiztaisa kūtī vietas, kas vasarā nepieciešamas ventilācijai.

Kritušos lopus Latvijā savāc viena firma – SIA "Reneta" no Saldus novada. L. Veidemane atklāj, ka lauksaimnieki ne vienmēr izmanto tās pakalpojumus, lai arī likums to prasa. "Negaida, kad pēc katra sīka lopa atbrauc mašīna, kas kursē reizi nedēļā."

Arī viņai pašai likumā noteiktā prasība kritušos dzīvniekus nodot atkritumu apsaimniekotājam liekas diskutējama. "Bija nelāga pieredze, kad karstā laikā nokrita lops. Pateica, ka mašīna būs pēc piecām dienām. Lops ir jānoliek ceļa malā, jo iekšā viņi nebrauks. Un tā piecas dienas tam karstā laikā jāstāv ceļa malā, kur garām iet cilvēki. Bet likums uzliek to par pienākumu," L. Veidemane spriež, ka humānāk šai gadījumā būtu mirušā dzīvnieka ķermeni sadedzināt.

Televizors pie kapiem

Pašvaldībās stāsta – lai arī vairums iedzīvotāju līgumus ar atkritumu apsaimniekošanas operatoriem ir noslēguši, atrodas arī tādi, kuriem to nav. Vieni uzskata, ka uz poligonu vedamus atkritumus nerada, citi gružu maisus saliek mašīnā un izmet lielajos konteineros pie daudzdzīvokļu mājām, stāsta Durbes Novada domes izpilddirektors Vilnis Kārkliņš. Cilvēki, kuri ļaunprātīgi izmanto citu atkritumu konteinerus, tiekot arī noķerti un sodīti. "Liela problēma tā nav, bet viens, divi gadījumi pa gadu gadās," situāciju ieskicē V. Kārkliņš.

Dunalkas centra iedzīvotājs Jānis Griezītis neslēpj, ka viņam nekāda līguma ar atkritumu apsaimniekotāju nav. No privātmājas saimnieka stāstītā var secināt, ka lieku atkritumu mājās tiešām neveidojas. "Kas pūst, to aiz šķūnīša metu kompostā. Kas deg, to sadedzina. Stiklu, metālu lieku maisā, to kādreiz nodos," privātmājas saimnieks uzskaita. Atsevišķā maisā nonākot arī plastmasas pudeles. Tās iespējams izmest šķirošanai paredzētajos konteineros, piemēram, Liepājā, un šādu atkritumu savākšana ir bezmaksas pakalpojums.

Aizputes Novada domes izpilddirektore Astrīda Eņģele novērojusi, ka līgumus ļoti daudzos gadījumos neslēdz arī dzīvokļu iemītnieki. "Bet likumā ir rakstīts, ka jebkurš ir atkritumu radītājs!" amatpersona uzsver. Taču tad, ja cilvēks tiek piespiests līgumu tomēr noslēgt, tikko jāsāk maksāt, viņš paliek parādā. Ja parāds aug, uzņēmums līgumu lauž. Tādēļ "kapu konteinerā rodas televizori, kam tur nevajadzētu būt, peldētavā – riepas un atkritumi no dzīvokļa remonta", A. Eņģele nosaka.

Kāds vienmēr savāc

Visi aptaujātie pašvaldību pārstāvji un iedzīvotāji stāsta arī par gadījumiem, kad secināts – kāds atkritumus izmet grāvmalās vai mežā. Durbes novadā tāda kā nelegālā izgāztuve veidojusies Aizputes šosejas malā, Tadaiķu pagasta pusē grāvmalās mētājušies veci televizori. "Bet sistēma tā nav," uzsver izpilddirektors V. Kārkliņš.

Medzes pagasta lauksaimnieks R. Ekšteins redzējis gadījumus, kad cilvēki atbrauc ar vieglo automašīnu un netālajā nogāzē izgāž gružus, kas savākti, tīrot garāžu. Citviet pamanīti izmesti celtniecības materiāli.

"Pats esmu pilsētā dzimis un audzis un zinu – daudzdzīvokļu mājas liftu tīra apkopēja, kāpņu telpu līdz pat durvju paklājiņam arī iztīra, uz ielas ir sētnieks. Pierasts, ka kāds aiz mums vienmēr savāc," vienu no iemesliem šādai pilsētas iedzīvotāju rīcībai min R. Ekšteins. Tāpēc ir sajūta, ka laukos var rīkoties tāpat, gružot un par sekām nedomāt. Vienreiz ved uz vienu pusi, otrreiz – uz citu, un veidojas nesodāmības sajūta. Galu galā kāds tiešām arī šeit visu savāc – pavasarī, Lielās talkas laikā.

Medzes pagasta iedzīvotājs spriež, ka vēl viens iemesls atkritumu izmešanai dabā ir finansiālie apsvērumi. Virtuves skapīti vai veco klozetpodu konteinerā nevar iemest, speciālais konteiners maksā dārgi, tāpēc pilsētnieks pats ar savu transportu to labāk aizved uz mežu.

Tomēr "Laiku" saimniece L. Zaļkalna secina, ka pēdējos gados situācija uzlabojas: "Ir labāk nekā pirms gadiem desmit."

Cīnās ar sekām

Grobiņā lielgabarīta atkritumus iedzīvotāji bieži vien atstāj blakus konteineram pie daudzdzīvokļu mājām, novērojis "Kurzemes Vārds". Atkritumu apsaimniekošanas operators "Eko Kurzeme" iztukšo konteinerus, bet blakus esošos gružus neaiztiek. Tos ik pa laikam aizgādā prom pašvaldības tehnika. "Vedot zaļos atkritumus uz "Ķīvītēm", aizvedam arī šos," apstiprina Grobiņas Novada domes izpilddirektors Uldis Vārna. Viņš piekrīt, ka šādi, no vienas puses, tiek veicināta neapzinīga rīcība. "Mēs cīnāmies ar sekām, bet tas ir sabiedrības izglītošanas jautājums." Taču esot iedzīvotāji, kuri remonta laikā pasūta speciālo konteineru vai sazinās ar "Grobiņas novada namsaimnieku" un ir gatavi samaksāt, ja pašvaldības uzņēmums aizgādās viņu lielgabarīta atkritumus.

Aizputē pašvaldība pasūta lielos konteinerus, kurus divas reizes gadā nogādā atkritumu poligonā "Ķīvītes". Tie atrodas Atmodas ielā 32 un paredzēti lielgabarīta atkritumiem un elektrotehnikai. "Tur ir slēgti vārti, cilvēks uzrauga, lai nesagāž neatļauto," stāsta A. Eņģele. Atkritumus iespējams nogādāt katru dienu, izņemot svētdienas un pirmdienas. Tomēr iedzīvotāju atsaucība varētu būt lielāka, vērtē izpilddirektore. Viņa zina, ka daudzās mājās bēniņi un pagrabi joprojām ir pilni ar vairs nevajadzīgām lietām.

Savukārt Vērgales pagastā šo problēmu risina, dodot iedzīvotājiem iespēju, piemēram, vecas mēbeles nogādāt uz katlumāju. "Nākamajā gadā domāju izveidot speciālu novietošanas laukumu. Ir jārada iespēja iedzīvotājiem to mantu nolikt, lai neaizved uz mežu," uzsver Pāvilostas Novada domes izpilddirektors Alfrēds Magone. "Kā utilizēt, domāsim pēc tam."

Caur bērniem izglīto vecākus

Pāvilostas novads ir viena no pašvaldībām, kuras mājaslapā iedzīvotāji regulāri tiek informēti par iespējām šķirotos atkritumus izmest specializētos konteineros. Dažādās akcijās aktīvi iesaistās arī skolas.

Pāvilostas vidusskolas direktore Aina Ansone stāsta, ka ikdienā skolā atrodas mazie konteineri stiklam, papīram un plastmasai. Atsevišķa kastīte ir izlietotajām baterijām. Skolēni regulāri piedalās vides sakopšanas talkās. Tādējādi viņos veidojas izpratne par pareizu attieksmi pret dabu, bet viņi savukārt to māca vecākiem. "Tādus brīnumus mežā var ieraudzīt – kur cilvēkam vispār ceļas roka kaut ko tādu darīt?" direktore ir neizpratnē. Nesen viņa bijusi sēņot un atklājusi vietu, kur mežā bedrē izbērts liels daudzums plastmasas pudeļu.

Pirms diviem gadiem skola piedalījusies arī makulatūras vākšanas akcijā. Taču šai ziņā gūta negatīva pieredze, tādēļ pērn tas vairs nav darīts. "Rīkotājiem bija problēmas ar atbraukšanu pakaļ. Vienu dienu solīja, ka brauks, visu izvācam, saliekam uz paletēm. Tāds darba ieguldījums! Bet uznāca lietus, vējš, viss papīrs pa gaisu," nopūšas A. Ansone. Todien papīra savācēji tā arī neesot ieradušies.

Tagad vecos žurnālus un avīzes nes uz bibliotēku, kur tos var novietot speciāli paredzētā vietā. Tomēr tādu esot maz. "Nedomāju, ka mājās ļoti vāc makulatūru. Kam ir individuālās mājas, apkure, to visu sadedzina," paskaidro skolas direktore.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!