Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 13. decembris

Vārdadiena: Lūcija, Veldze

Liegums prasa savu  (4)

Atslēgvārdi durbes ezers | liegums

Durbes ezera krasti ir iecienīta atpūtnieku vieta. Te izveidotas gan vairākas publiski pieejamas atpūtas vietas, gan uzbūvētas privātmājas.
Foto: Andris Gertsons

Durbes ezerā ir sastopamas 14 zivju sugas, un tas ir iemīļota ligzdošanas vieta neskaitāmām putnu sugām. Durbes ezera ziemeļaustrumu teritorijas palienu pļavas ir iekļautas "NATURA 2000" aizsargājamo dabas teritoriju sarakstā. "Šeit migrācijas laikā koncentrējas ļoti liels caurceļojošo zosu un peldpīļu skaits, kā arī ligzdošanas sezonas laikā konstatēts augstākais zināmais griežu blīvums Dienvidkurzemē," norāda Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Tomēr kopā ar zivīm, putniem un citām dzīvajām radībām pie ezera dzīvo arī cilvēki. Ko dzīve līdzās dabas liegumam prasa no iedzīvotājiem?

Regulāri izpļauj ezeru 

Kā rit dzīve pie ezera? Ko tas prasa un ko dod? "Es domāju, ka grūtības tas nekādas nerada," atbild Indulis Puķe, kurš pie Durbes ezera iekārtojis kempingu "Vīnrozes". Cilvēkiem patīk atpūsties pie ūdens, tāpēc viesu viņam netrūkstot, atzīst durbenieks. Bet uz jautājumu, vai sarežģījumus nerada līdzās esošais dabas liegums "Durbes ezera pļavas", I. Puķe atbild, ka viņam piederošais īpašums neatrodas tieši dabas lieguma teritorijā. "Liegums ir drusku tālāk," viņš paskaidro.

"Daudzi tagad saka, ka tas liegums ir kļūda," atzīst durbenieks. Ar ezera apsaimniekošanu saistītos jautājumus būtu iespējams sakārtot arī bez lieguma, viņš uzskata. "Normāli, viss ir kārtībā," uzņēmējs atbild uz jautājumu par ezera apsaimniekošanu. Pati ezera teritorija pieder pašvaldībai, bet lielākā daļa zemju tam blakus – privātpersonām. "Tur, kur ir cilvēki, tur apsaimnieko, bet tur, kur nav, tur viss ir aizaudzis," par ezera apkārtni saka durbenieks.

Protams, ezers gadu gaitā mainās, un līdzīgi kā Liepājas ezeram arī Durbes ezeram ir tendence aizaugt. "Tas aizaug, bet mēs esam iegādājušies niedru pļāvēju, regulāri izpļaujam," paskaidro I. Puķe. Viena no lielākajām problēmām, kas raksturīga ezeram līdzās esošajai teritorijai, ir tas, ka aizaug speciāli izveidotie ūdens pievadkanāli, kas ved uz ezeru, tāpēc tie regulāri jāizpļauj, skaidro uzņēmējs. Taču tā neesot neatrisināma problēma. "Viss notiek!" par dzīvi pie ezera saka I. Puķe.

Interese par Durbes ezeru cilvēkiem ir liela, viņš novērojis. "Bet lielākā problēma ar šo ezeru ir tā, ka no jūnija tas kļūst ļoti duļķains, veidojas bieza sapropeļa kārta," skaidro durbenieks. Un, tā kā ezers nebūt nav dziļš, no jūnija līdz pat aptuveni oktobrim Durbes ezerā makšķerēt iespējams tikai no krasta, norāda uzņēmējs. "Tad līdakas vairs nevar ķert," viņš piebilst.

Cilvēki ar dabu sadzīvo

"Līdz šim daba ar cilvēku vienmēr ir sadzīvojusi, nevajadzēja veikt nekādas īpašas darbības, nebija nekādas problēmas. Bet Latvija jau ir izdarīga Eiropas priekšā – kur vajadzēs kādus ierobežojumus, tur vienmēr ies pa priekšu," skarbs savā vērtējumā ir durbenieks Edgars Jakubauskis. Viņš pats savulaik, būdams zemes īpašnieks, bijis iesaistīts dabas lieguma "Durbes ezera pļavas" dabas aizsardzības plāna uzraudzīšanā.

Pirms pieciem gadiem E. Jakubauskis kopā ar draugu līdzās Durbes ezeram izveidoja viesu māju kompleksu "Durbes atvari". "Tad vēl nebija īstas skaidrības," viņš atbild, vaicāts, vai jau tolaik teritorija ap ezeru bija apstiprināta par dabas liegumu. "Patiesībā, man šķiet, joprojām vēl nav līdz galam apstiprināta," viņš piebilst.

Dzīvošana un saimnieciskā darbība līdzās dabas liegumam, protams, paredz dažādus ierobežojumus, atzīst E. Jakubauskis. "Pārāk aktīva atpūta tur nevar būt, ezerā nevar braukt ar laivām, kurām ir lielas jaudas motori, tikai otrā pusē, kur lieguma nav," skaidro uzņēmējs. Tāpat neesot iespējams veidot publisko peldētavu, jo tādā gadījumā ezera teritorijā varētu uzturēties pārāk daudz cilvēku. "Visiem putniem un kāpuriem tas traucēs," ironiski piebilst Durbes novada iedzīvotājs. Bet, vaicāts, vai, viņaprāt, ir sakārtota ezera apsaimniekošana, E. Jakubauskis atbild: "Apsaimniekošana tur ir tāda nosacīta."

Aicina sabiedrību iesaistīties

Lai palielinātu iedzīvotāju iesaisti ezeru apsaimniekošanā Kurzemes Plānošanas reģions izstrādājis "Sabiedriskās ezeru izpētes programmu", ziņo Plānošanas reģiona projektu vadītāja Ieva Briede. Sabiedrības iesaistīšanās šajā programmā ir brīvprātīga, balstīta uz rūpēm par apkārtējo vidi un vēlmi to saglabāt un aizsargāt.

"Vai zināt, kādi augi un dzīvnieki sastopami jūsu ezerā? Vai esat domājuši, kā ezeru un tā krastus izmantoja agrāk un kā to izmantojam šodien? Vai zināt, ko varam kopīgi darīt, lai uzlabotu ezera kvalitāti? Šo un citu informāciju mēs kopīgiem spēkiem varēsim savākt, ja iesaistīsieties aktivitātēs!" uzver programmas veidotāji. Domājot par ezeru nākotni un to ilgtspējīgu izmantošanu, pēc Kurzemes Plānošanas reģiona pasūtījuma Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.–2013.  gadiem līdzfinansētā projektā "Pārrobežu sadarbība ilgtspējīgai ezeru apsaimniekošanai Kurzemē un Lietuvā" ir izstrādāta "Sabiedriskā ezeru izpētes programma". To veido četras apakšprogrammas – ezeru un to piekrastes daļas izmantošana agrāk un tagad, ezeru ūdensaugi un aizaugums ar tiem, krastu aizauguma novērtējums, kā arī ezeru ūdensdzīvnieki.

Pirmās apakšprogrammas ietvaros ezera pašreizējo stāvokli raksturojošo informāciju paredzēts salīdzināt ar vēsturisko informāciju. Lai to izdarītu, muzejos un ģimenes albumos iedzīvotāji aicināti meklēt senas fotogrāfijas, kurās redzam, kā ezers un tā apkārtne ir izskatījusies agrāk, no tā paša skatu punkta ezeru fotografēt un iegūtos attēlus salīdzināt ar vēsturiskajiem, skaidro I. Briede. Pārējo apakšprogrammu realizācijas gaitā tiks savākta informācija par ezeru aizaugumu un to krastu stāvokli šobrīd. Izvēlētā ezeru apsekojuma laikā iegūto informāciju "Sabiedriskās ezeru izpētes programmas"dalībnieki var ievadīt interneta vietnē. Tādējādi par atradumiem ir iespējams pastāstīt citiem vai arī iepazīties ar citu programmas dalībnieku veikumu. Savukārt konkrētās pašvaldības darbinieki un teritorijas attīstītāji šo informāciju var izmantot, izstrādājot dažāda līmeņa plānošanas dokumentus. Bet Kurzemes Plānošanas reģions kopā ar tā pieaicinātajiem ekspertiem nodrošinās metodisko materiālu izstrādi, dalībnieku praktisko apmācību, mājaslapas izveidi un ar to saistīto datu bāzu uzturēšanu. 

Uzziņai:

/ Dabas liegums "Durbes ezera pļavas" izveidots 2004. gadā reto un īpaši aizsargājamo putnu un augu sugu, kā arī biotopu aizsardzībai. Liegumā ir iekļauta daļa putniem nozīmīgas vietas "Durbes ezers". Lieguma platība ir 596 hektāri, tas aptver arī Durbes ezera akvatorijas ziemeļaustrumu daļu – Vecpils līkumu. Liegums iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000". Administratīvi liegums atrodas Liepājas reģiona Durbes novadā, Dunalkas un Vecpils pagastā.

/ Durbes ezerā un tā apkārtnes pļavās ir notikušas daudzas ar cilvēka darbību saistītas pārmaiņas. Šo procesu dēļ daļa pļavu mūsdienās ir aizaugusi ar krūmiem, citās lakstaugu sega ir pārāk augsta un blīva, kādēļ tās vairs nav tik piemērotas putniem, savukārt ezera krasta tiešā tuvumā esošās mitrās pļavas sākušas aizaugt ar niedrēm.

/ Lāņupes ietekas rajons ir pārpurvojies, un pašlaik tur izveidojies zemais purvs. Mežu liegumā nav daudz. Vērtīgākā ir neliela ozolu audze – mikroliegums, kurā uzturas liela zivju gārņu kolonija, un nokaltusi applūdušu bērzu audze, kas ir piemērota dzīvesvieta daudzu sugu kukaiņiem un bagātīga barošanās vieta dzeņiem. Samērā lielu platību liegumā aizņem krūmi aizaugušās lauksaimniecības zemēs.

/ Plaši sastopami aizsargājami biotopi liegumā ir sugām bagātas atmatu pļavas un mēreni mitras pļavas, mazākās platībās izplatīti vairāki citi aizsargājamo pļavu biotopi. Liegumā konstatētas 279 augu sugas, to skaitā četras Eiropas nozīmes aizsargājamo augu sugas. Augu sugu skaits samērā neliels, taču mitrajās pļavās aug īpaši šādiem apstākļiem pielāgojušies retāki augi.

/ Galvenais dabas lieguma teritorijas izmantošanas veids saskaņā ar likumdošanu ir dabas aizsardzība. Lielākā daļa dabas lieguma teritorijas atrodas privātīpašumā, pārējā – pašvaldību īpašumā. Saskaņā ar lieguma dabas aizsardzības plānu un pašvaldību teritorijas plānojumiem dabas liegumā ir iespējama lauksaimnieciskā darbība. Dabas lieguma teritorijā nav atļauta būvniecība.

Avots: www.lob.lv

  • Komentāri (4)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!