Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 17. oktobris

+14°C
Vējš: D 3.3 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Gaitis, Gaits, Karīna

Nebaidās brist pa brikšņiem  (4)

Atslēgvārdi papes dabas parks | daba

Dabas parks nav parks ar soliņiem un apstādījumiem, un laikā, kamēr ap Papes ezeru tāds pastāv, apmeklētāji to jau diezgan labi ielāgojuši – saka Rucavas novada tūrisma speciāliste Dace Mieme. Turp dodas pat stopotāji no citām zemēm, lai vienkārši izbaudītu gabaliņu neskartas Latvijas. Tikmēr, runājot par pastāvīgu atbalstu šādai īpaši aizsargājamai dabas teritorijai, vēl aizvien var vēlēties vairāk, norāda dabas parka "Pape" pārstāvis Ints Mednis.

Kājām uz Papi

Ko dabas parks nozīmē Rucavas novadam? Materiālās vienībās to izmērīt nevar, bet atpazīstamībai un tēlam dod daudz – saka D. Mieme. "Vācu tūristiem un lietuviešiem tas ir pirmais, pēc kā viņi taujā." Daudzi novada viesi pirms došanās šurp jau ievākuši informāciju, viņi zina, ko grib redzēt. Protams, esot arī tādi, kas vaicā – kur tas parks? Ak, tas! "Cilvēkiem, kas nekad nav bijuši dabas parkā, liekas, ka tur jābūt izbūvētām taciņām, soliņiem, visām ērtībām. Es saku – nē, tā ir unikāla vieta, kur daba ir saglabāta neskarta, tāda, kāda tā ir."

Visbiežāk dabas parka apmeklētāji interesējas par iespējām apskatīt Papes zirgus un citus dzīvniekus, visvairāk pēc tiem prasa ģimenes ar bērniem. Mēdzot izskanēt arī jautājums:  vai ar šiem zirgiem drīkst jāt? "Tad sakām – nē, nē, tie nav izjādēm domāti," D. Mieme smejas.

Šogad starp Papes apmeklētājiem daudz bijis kājāmgājēju. "Piemēram, meitene no Prāgas, kura ar stopiem bija atbraukusi šurp vienkārši pavērot putnus. Viņa jau zināja, ka te ir tāds parks, ka te ir tādas un tādas putnu sugas. Dabas mīļotāju vidū tas ir pazīstams jau arī ārpus Latvijas robežām." Arī latviešu tūristu esot diezgan daudz. Ļaužu informētībai daudz palīdz virtuālās pasaules iespējas, dabas parkam ir atjaunota mājaslapa, nesen izveidota arī aplikācija viedtālruņiem – Latvijas dabas tūrisma piedāvājumā tas esot līdz šim nebijis piedāvājums.

Kā medusmaize

D. Mieme uzklausījusi arī tādu viesu viedokli: perfektie un tīrie pilsētas parki mums nav vajadzīgi, mums vajag dabu, savvaļu! Un tādus cilvēkus nebaida arī brišana pa brikšņiem. "Protams, mēs varētu gribēt vairāk ērtību, bet dabas vērotājam tas patiesībā nav svarīgi."

Papes viesu nams "Pūķarags" ik gadu rīko pārgājienu pa dabas takām, kurā var piedalīties visi interesenti. Un šogad atsaucība esot bijusi necerēti liela. "Citus gadus bijām ne vairāk par desmit, šogad bija sešdesmit. Viens vīrietis ar sabiedrisko transportu bija atbraucis no Valmieras tikai tāpēc, lai ietu šajā pārgājienā. Ir arī rīdzinieces, kas brauc katru reizi – pēc gada birojā tā esot kā medusmaize."

Aizsargājamās teritorijas statuss uzliek ierobežojumus saimnieciskajai darbībai – piekrīt tūrisma speciāliste. Bet jāatrod līdzsvars, kā apvienot to ar dabas vērtību saglabāšanu.

Hroniska problēma

Bet cik viegli ir strādāt pašam dabas parkam? Vai valsts, piešķirot teritorijai šo statusu, pārējo neatstāj uz parka pleciem vien? Tajos vairāk nekā desmit gados, kopš šī teritorija ir izveidota, situācija uz labo pusi ir mazliet mainījusies, bet problēmas paliek – saka dabas parka fonda pārstāvis Ints Mednis.

"Protams, valsts finansējums īpaši aizsargājamu dabas teritoriju uzturēšanai kopumā ir nepietiekams. Daudz ko vajadzētu vēl šai lietā darīt. Dabas parka "Pape" apsaimniekošana notiek no projekta uz projektu, tur nekas nav mainījies," viņš saka. Ja nauda ir, tad ieceres var īstenot, ja tās nav, nu, tad nevar. "Tā ir dabas aizsardzības hroniskā problēma. Valsts raksta investīciju programmas finansējuma piesaistei, bet to apguve, īpaši nevalstiskajam sektoram, ir grūta – ir vajadzīgs līdzfinansējums, naudu saņem tikai pēc tam, kad padarīts, turklāt naudas ir tikai tik, cik ir." Taču vienkārši valsts finansējuma piešķiršana arī būtu apgrūtinoša, jo to nevar ieguldīt privātā īpašumā, bet parkā saskaras visas īpašuma formas – valsts, pašvaldības, privātā. "Atkal koks ar diviem galiem..."

I. Mednis atzīst, ka viņu kaitina visa, arī apsaimniekotu dabas objektu gribēšana par brīvu. "Esam patēriņa sabiedrība – re, taka uztaisīta, forši! Bet infrastruktūra prasa regulārus izdevumus, tie būs jāsedz arī pēc projekta beigām."

Viņš arī norāda, ka "realitātē Papes dabas parks ir 90 procentu lietuviešu, un ar šo auditoriju vēl strādāt un strādāt". Lielākā daļa lietuviešu par dabas parkiem un aizsardzību nezinot neko, prieks, ka vismaz daļa zvanot parka darbiniekiem un vaicājot, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. "Mēs cenšamies arī tiem oficiālajiem viesu namiem, kas lietuviešiem pieder, šo informāciju nodot."

Un šai sakarībā I. Mednis atgriežas pie priekšlikuma, par kuru ar pašvaldību tiek runāts jau kopš 2004. gada – par iebraukšanas maksas noteikšanu šajā teritorijā. "Nauda, kas nāktu no tās, tiktu ieguldīta tūrisma infrastruktūrā, izglītošanā. Vēlētos, lai šie lēmumi tiktu pieņemti ātrāk, tas būtu risinājums, reāls ieguldījums."

Visbiežākie pārkāpumi dabas parkos

1. vietā – piekrastes izbraukāšana, Aizsargjoslu likuma un Ministru kabineta noteikumu par īpaši aizsargājamām zonām neievērošana – cilvēks cenšas piekļūt pēc iespējas tuvāk jūrai. Sevišķi liela šī problēma ir Ziemupē, kur tādējādi tiek iznīcināta smiltāju neļķe.

2. vietā – kāpu izbradāšana, aizsargājamo augu plūkšana – reiz inspektori uzgāja lielu klēpi ar saplūktām jūrmalas dedestiņām, kas nomests gulēja zemē. Visticamāk, tas bijis nepieciešams divu minūšu skaistumam – lai nofotografētos.

3. vietā – ugunskuru dedzināšana ārpus speciāli ierīkotām vietām. Latvijas iedzīvotāji nu jau ielāgojuši, kur to drīkst darīt, bet šis pārkāpumus ir populārs lietuviešu atpūtnieku vidū. Viņi atrunājas ar noteikumu nezināšanu.

Pēc DAP Kurzemes reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektora Andra Maisiņa sniegtās informācijas sagatavojusi Ilze Šķietniece.

PIELIKUMS "ZAĻĀ ISTABA" TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1313-560d0753e1cc6.jpg

  • Komentāri (4)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!