Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 21. maijs

+16°C
Vējš: Z 2.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

Nevar atļauties neiegūt ražu  (2)

Atslēgvārdi tirgus | raža | produkti | zemnieki

Pircējs tirgū grib ideāla izskata preci un reizē grib to arī ekoloģiski tīru – saka zemnieki, kas par to paši pārliecinājušies. Kukaiņu apgrauztais kāposts, lai cik ekoloģisks, palikšot uz letes pēdējais. Vai mūsdienu tirgus situācijā audzētājs, kam no ražas atkarīga ģimenes iztikšana, var atļauties iztikt pavisam bez lauksaimniecības ķīmijas un minerālmēsliem?

Viss tiek uzskaitīts

Vilnis Mačiņš, Nīcas novada zemnieku saimniecības "Kalmes" īpašnieks, ir integrētais dārzeņu audzētājs. Tas nozīmē, ka viņš drīkst saprātīgās devās izmantot lauksaimniecības ķīmiju un minerālmēslus. "Visu pareizās normās, iepriekš taisot augsnes analīzes, un pēc to rezultātiem dodot mēslojumu, augsni kaļķojot, ievērojot pareizu augu seku, atļautās devās lietojot ķimikālijas," viņš skaidro, kā tāds zemnieks strādā.

Bioloģiskie zemnieki uzskata, ka bez tā visa ir iespējams iztikt. "Es dārzeņus audzēju lielākos apjomos, es nevaru konkurēt, ja man ir, piemēram, jāņem kaplētāji, kas visu izravēs." V. Mačiņš nezina, kā ar "visādām kāpostu mušiņām un blusiņām" galā tiek bioloģiskie audzētāji, bet, "ja man paliek kāds stūrītis, kas vienu reizi gadā nav nomiglots pret kukaiņiem, tad tur izaugušais nav lietojams pārtikā". Viņš saka – nevar atļauties neiegūt ražu. "Paši taču zināt – kad cilvēks atnāk uz tirgu, viņš vispirms skatās, lai produkcijā nebūtu caurumu un grauzumu."

Lauksaimniecības ķīmija ir dārga, bet tās lietojumu attiecīgie dienesti ļoti stingri kontrolē – uzsver zemnieks. "Viss tiek uzskaitīts, ko un kad mēs nopērkam, kā tas tiek izlietots un kad. Mums jāsniedz atskaites, pie mums brauc pārbaudes."

Paņems tik, cik vajag

Šaubīgs, runājot par sertificētu bioloģisko saimniecību audzētu dārzeņu priekšrocību attiecībā pret tādiem, kurus pielabojušas palīgvielas, ir arī Medzes "Arāju" saimnieks Rolands Dambis. "Ja platības ir lielākas, nav taču iespējams ar kaut kādiem novārījumiem kukaiņus apstrādāt." To varot atļauties tikai mazās platībās.

R. Dambis zina teikt, ka, piemēram, Zviedrijā, "ja ābolā nav tārps iekšā, normāls cilvēks to nepērk". Bet pie mums šāds princips, izrādās, nedarbojoties: "Tirgū nogrozīs kāpostgalvu piecpadsmit reižu, ieraudzīs tārpu un noliks atpakaļ. Pircējs grib ideālu preci un arī ekoloģiski tīru. Kāposts, uz kura nekas nebūs uzpūsts un būs tārpiņš, tā arī nostāvēs uz letes, nevienam to nevajadzēs."

Augs ir tāds pats kā cilvēks, kuram kādreiz vajag iedzert minerālūdeni, lai dabūtu organismā, teiksim, magniju un kāliju – zemnieks salīdzina. Kūtsmēsli kā risinājums? Pirmkārt, tie vairs neesot tik plaši pieejami, lai lielās platībās lietotu. Otrkārt, tiem jābūt kārtīgi noturētiem, lai ķīmiskais sastāvs tajos būtu izlīdzinājies. "Svaigas govs kakas varbūt vēl vairāk nitrātus iedos nekā kādi minerālmēsli. Paskaties, piemēram, uz tādu kartupeli – zilumzils. Saimnieks saka – nekādus minerāļus taču nav licis! Bet svaigus kūtsmēslus gan. Ķīmiskā formula jau viena un tā pati."

"Arāju" saimnieks lietojot tikai vienu, paša pārbaudītu minerālmēslu veidu. "Augs no tā paņems tikai to, ko tam vajag." Piemēram, rudenī, kartupeļus ņemot, īpaši, ja laiks sausāks, mēdzot būt tā, ka uzbērtais mēslojums pat nav izkusis – augs nepaņems no tā vairāk kā no kūtsmēsla.

R. Dambis savu produkciju devis arī analīzēm, un saņēmis atbildi, ka tādu arī paši analizētāji nešauboties ēstu. Attieksme pret audzēšanu viņam ir tāda: lai neskādētu sev un neskādētu citiem. "To pašu, ko pārdodu, pats ēdu, dodu mazbērniem un bērniem."

Intensīvie paliek pie sava

Strādājot ar bioloģiskām graudaudzēšanas metodēm, ražā tomēr ir zināms ierobežojums – "Zaļā Istaba" uzklausa arī labības audzētāju viedokļus. Lai saražotu pārtikas kvalitātes kviešus, tajos tomēr esot jāiegulda zināms barības elementu daudzums. Bioloģiskie saimnieki oponētu, bet konvenciālie tomēr paliek pie sava – audzējot, īpaši lielākos apjomos, no augsnes tiek ņemts, tāpēc tai ir arī jādod atpakaļ. Par konvenciālo jeb intensīvo sauc tādu lauksaimniecību, kurā izmanto ķīmiski sintezētus minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, kur ir augsts mehanizācijas līmenis un iespēja sasniegt lielākas ražas. Tātad – tā ir iespēja lētāk saražot pārtiku.

Turklāt, no tirgus viedokļa raugoties, tikai pēdējā laikā esot sākušas attīstīties izdevīgas noieta iespējas bioloģiski ražotiem graudiem, iepriekš cena par tonnu nemaz neesot īpaši atšķīrusies. Izskan arī diezgan skarbs apgalvojums – bioloģiskā saimniekošana ir sinonīms vārdiem "neko  nedarīt", bet saņemt ES platībmaksājumus. Tas gan būtu attiecināms tikai uz tādām saimniecībām, kas labību pārdošanai ražo ļoti maz.

Taču Liepājas pusē ir arī saimniecības, kas graudus pārliecināti audzē ar bioloģiskām metodēm lielās platībās, piemēram, Aizputes novada "Ozollejas".

Jābrauc skatīties!

"Vai ar aci, bez mērierīcēm, pircējs var noteikt, kurš dārzenis vai auglis ir bioloģiski audzēts un kurš ne?" vaicājām ADELEI BALTĀVIČAI, Durbes novada zemnieku saimniecības "Stiebri 1" pārvaldniecei.

"Nevar pateikt! Ja nezina un pats nav pārliecinājies, tad to nevar pazīt. Pie mums jau iepirkties nāk tie, kas zina, ka esam oficiāli sertificēta bioloģiskā saimniecība. Bet, kad kāds pircējs prasa, kā tad var zināt, ka patiešām tādi esat, saku pretī, lai atbrauc un paskatās. Cits atkal prasa – kāda tur vispār atšķirība? Nu, tie cilvēki, kas šo preci izvēlas, to dara tāpēc, ka, piemēram, bērniem alerģija vai kas cits. Tā jau katra paša izvēle! Tādi pircēji atgriežas atkal un atkal un prasa, kad būs tāda vai cita prece nopērkama.

Citreiz pircēji domā, ka to, no kādiem audzētājiem nākusi prece, var noteikt, piemēram, pēc ieplīsuma tomāta miziņā, īpaši tādus meklē, kas tik labi neizskatās. Bet tā nav raksturojoša lieta, tās ir šķirnes īpatnības. Piemēram, tomāti "Rally" sprāgst pušu, bet "Matias" neplīst, ļoti smuki izskatās. Par tādiem atkal pircēji saka: "Tu no Polijas ved! Kā var būt visi tādi vienādi?" Grūti pateikt, kā cilvēkiem izpatikt (smejas)! Nu, tad es vienmēr saku: "Kas jums traucē atbraukt un pašiem apskatīties? Ceļš nemaz tik dārgi nemaksā!" Mēs labprāt aicinām pie sevis – lai redz, kā laucinieks dzīvo un strādā!

Savu produkciju tagad pārdodam Zaļajā tirdziņā Velnciemā, dodam arī trīs veikalos Karostā un Tosmarē."

Iecienītākās preces Liepājas ekoveikalos

Zāļu ielas ekoveikalā "Elza":

/ bezglutēna produkti, arī dažādi saldumi bez glutēna;

/ graudaugu produkti – auzu pārslas, griķi u.c.;

/ bērnu pārtika;

/ veselīgi ēdiena papildinājumi, tādi kā spirulīnas pulveris (spirulīna ir zilaļģe jeb ciānbaktērija, bioloģiski viena no senākajām planētas iemītniecēm), čia sēklas;

/ mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi saimniecībai;

/ matu krāsas.

"Līvas bodē":

/ bezglutēna produkti;

/ mazkaloriju graudaugu produkti ar lielu uzturvērtību – čia sēklas, kvinoja, amarants, arī auzu pārslas u.c.;

/ dažādi  našķi, kas nesatur glutēnu, laktozi;

/ ekoloģiski mazgāšanas līdzekļi traukiem, veļai, īpaši tos meklē bērnu drēbju mazgāšanai.

PIELIKUMS "ZAĻĀ ISTABA" TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/320/2015

20151001-1313-560d0753e1cc6.jpg

  • Komentāri (2)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!