Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 11. decembris

Vārdadiena: Valdemārs, Valdis, Voldemārs

Par dzīviem laukiem

Atslēgvārdi zaļā istaba | lauki

Modernās augsnes apstrādes tehnoloģijas ļauj darīt visu uzreiz – art, kultivēt un sēt, taču tas nav labi, ir pārliecināts agronoms Jānis Lauva. Procesi ir jāveic ar noteiktu intervālu. Augsnes aerizācija veicina sīkbūtņu attīstību. "Padomju laikā bija amonjaka ūdens, kas noveda līdz tuksnesim – nebija ne tārpiņu, ne kāpuriņu."
Foto: Egons Zīverts

Latvijā intensīvi apstrādā diezgan maz zemes, taču tur, kur to dara, minerālmēslus un pesticīdus lieto vairāk, nekā vajadzētu. Tā pašreizējo situāciju vērtē agronoms ar ilggadēju pieredzi Jānis Lauva. Pasaules dabas fonda pārstāvis Ints Mednis piebilst, ka lauksaimniecības zemes izmantošanas kontekstā Latvija pārlieku neatšķiras no citām Eiropas valstīm, lai arī mums patīk tā domāt.

No Holandes esam tālu

"Padomju laikā visa veida ķimikālijas patērēja divas reizes vairāk nekā tagad. Datu man nav, bet esmu par to informēts," J. Lauva apgalvo. Galvenais iemesls tam, ka tagad to dara mazāk, esot augstās izmaksas. "Var atļauties tikai tie, kas ir attīstījušies, labību nokuļ sešas, septiņas tonnas no hektāra. Bet tādu ir maz," agronoms spriež.

Bunkas pagasta zemnieku saimniecības "Saules" īpašnieks Viesturs Niedols, kas nodarbojas ar sēklkopību, gan ir pretējās domās. Padomju laikā ķimikālijas lietotas vairāk nekā tagad, taču bijušas mazefektīvākas. Turklāt ir parādījušās tādas nezāles, kādu padomju laikā tikpat kā nebija, – vējauza, rudzusmilga un citas. Tagad ir arī lielāks kultūraugu šķirņu skaits, taču, lai iegūtu labas ražas, tām visām vajagot daudz vairāk mēslojuma.

J. Lauva vērtē, ka Gramzdas un Kalētu pagastā intensīvi tiek apstrādāti tikai 10 procenti zemes. Taču viņš uzskata, ka tur, kur to dara, bieži vien – par daudz. Strādā pēc principa: labs labu nemaitā. "Normu ziņā no Holandes esam tālu, bet visas pasaules kontekstā atsevišķās platībās stipri pārforsējam," saka J. Lauva. Viņš atgādina, ka Latvijā jau rit viena tiesvedība par bišu noindēšanu, ko izraisījusi rapšu lauku miglošana. 

Inspektori strādā cītīgi

Kas par daudz, tas par sliktu, ilggadējo speciālistu teikto noliedz dāņiem piederošās kompānijas SIA "Labība un kvalitāte" direktore Aiga Bārdiņa. "Ja par daudz uzgāzīs virsū, nekas neizaugs," viņa noliedz viedokli, ka lauksaimniecības uzņēmumi, kas pieder ārvalstniekiem, ķimikālijas lieto vairāk, nekā ir atļauts. To kontrolē gan Valsts augu aizsardzības dienests, gan vides pārvalde. "Limitus nevar pārsniegt. Dienesti strādā stipri un godprātīgi," skaidro uzņēmuma vadītāja. "Viņi automātiski redz, kur, kas un cik daudz ir pirkts. Tu nevari iztērēt vairāk, ja tev nav vairāk."

Inspektoru uzcītību apliecina VAAD Agroķīmijas departamenta direktores Skaidrītes Rulles teiktais, ka vēlais pavasaris daudziem lopkopjiem licis pārkāpt noteikumus un mēslus izvest uz sasalušas zemes. Viņi to nav darījuši aiz ļauna prāta, bet tādēļ, ka mēslu krātuves ir pilnas. Taču inspektori dažādās Latvijas vietās bijuši uz pārbaudēm, pārkāpumi ir fiksēti un vainīgie tikšot sodīti.

Mēslošanas līdzekļus neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes, bet gan palienēs un plūdu apdraudētajās teritorijās tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām, noteikumus skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Kristīne Barševska. Minerālmēslus šajās teritorijās drīkst izsēt tikai kultūraugu veģetācijas laikā.

Atšķiras tehnoloģijas

VAAD arī kontrolējot, lai, piemēram, kannas, kurās atrodas augu aizsardzības līdzekļi, pēc tam tiktu nodotas firmai, nevis sadedzinātas. Tāpat esot ar minerālmēslu maisiem un plēvēm. "Viss ir aplī. Sasaiste ir ļoti stipra," secinājusi labības audzēšanas uzņēmuma vadītāja.

Viņa pieļauj – iedzīvotājiem šķiet, ka dāņiem piederošie uzņēmumi laukus miglo vairāk nekā latviešu zemnieki, jo atšķiras iestrādes tehnoloģijas. To daudzumu, ko dažs izsmidzina vienā reizē, "Labība un kvalitāte" izlieto divās vai trijās, vairāk atšķaidot ar ūdeni. "Augu aizsardzības līdzekļi ir dārgi, cilvēki nemiglo bez iemesla. Šodien visi skaita, vienalga, vai vietējais vai ārvalstnieks," A. Bārdiņa mudina aizdomāties. Citādi esot ar kūtsmēsliem, ko saražo otrs viņas vadītais uzņēmums – SIA "Nygaard International". Tie ir bez maksas, tomēr limiti izkliedēšanai uz lauka esot tāpat.

A. Bārdiņa arī uzsver, ka atšķirībā no daudziem latviešu zemniekiem ārvalstu lauksaimnieki izpilda prasību par mēslu krātuvi. "Kuriem vietējiem ir vircas bedres? Jautājums – kur tas viss paliek?" viņa norāda.

Ministru kabineta noteikumos "Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" iestrādāta prasība par to, ka kūtsmēslu krātuvju izbūve pabeidzama 2014. gadā, informē Zemkopības ministrijā. "Tomēr ir jāņem vērā, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā lielai daļai saimniecību nav finanšu līdzekļu kūtsmēslu krātuves būvniecībai, kā arī daudzām saimniecībām, kurām tās nepieciešamas, nav iespēju saņemt bankā kredītu būvniecībai, jo tās jau ir uzņēmušās kredītsaistības iepriekšējos gados citu pasākumu īstenošanai," saprotošu attieksmi pauž ZM Lauksaimniecības departamenta Lauksaimniecības resursu nodaļas vecākā referente Ļubova Tralmaka.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā saražotā slāpekļa daudzums ar kūtsmēsliem uz vienu hektāru gadā vidēji ir 28 kg. Tas salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir ļoti maz, paskaidro Ļ. Tralmaka.

Aiztek uz Baltijas jūru

"Tas ir strīdīgs jautājums – vai vietējie lauksaimnieki ir labāki. Man tādas informācijas nav. Piesārņojums tiek radīts, slāpeklis no minerālmēsliem un zemes apstrādes pa grāvjiem aiztek uz Baltijas jūru un tur akumulējas," saka Pasaules dabas fonda pārstāvis I. Mednis.

Ne visiem lauksaimniekiem ir pietiekamas zināšanas par vides piesārņojuma samazināšanas iespējām, veicot lauksaimniecisko darbību, atzīst arī ministrijas ierēdne. Nepietiekot izglītojošo semināru un informācijas par pasākumiem un metodēm vides piesārņojuma samazināšanai. Tomēr pēdējos gados kūtsmēslu pārstrādei vairākās saimniecībās tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas, piemēram, biogāzes ražošana no kūtsmēsliem. Arvien vairāk tiekot ieviestas modernas kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas tehnoloģijas, kas sekmē slāpekļa zudumu samazināšanos, minerālā mēslojuma iestrādes tehnoloģijas un ražošanas tehnoloģijas lopkopības saimniecībās.

I. Mednis zina teikt, ka Latvijā ar katru gadu samazinās lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaits, bet pašu saimniecību skaits palielinās. Tas liek secināt, ka tiek izmantots vairāk tehnoloģiju, kas nebūt nav tas labākais videi.

Saimniecības ar siena gubiņām

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma gan uzskata, ka lauksaimniecības zemi vajadzētu izmantot aktīvāk: "Mums ir auglīga zeme, kas netiek izmantota ražošanā." Viņa cer, ka situāciju mainīs nosacījums, ka apstrādāta teritorija skaitās tikai tad, ja tas izdarīts 70 procentos platības, nevis tikai 30, kā līdz šim.

"Bet vai visas šīs zemes vajag apstrādāt?" retoriski vaicā I. Mednis. "Vai vajag aklu ražošanu? Tāpēc jau bieži ir, ka pienu nav kur likt, lej uz ielas. Jautājums, uz kuru nekad neatbild – kur būs noiets, kur to preci liksim. Nav ilgtermiņa redzējuma, kas ir prioritātes, lai būtu samērojamība ar vidi."

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītāja Ineta Stabulniece informē, ka saimniecības, kas ievēro videi nepieciešamus ierobežojumus, var saņemt atbalstu Lauku attīstības programmas agrovides pasākumos. "Katram lauksaimniekam ir iespējas izvēlēties, vai pieteikties uz konkrētu pasākumu un ievērot šīs prasības, saņemot par to kompensāciju, vai turpināt saimniekot intensīvi un pelnīt bez ierobežojumiem," viņa skaidro.

I. Mednis uzskata, ka nākamajā plānošanas periodā šāda veida pasākumiem atvēlēts tik maz naudas, ka runāt par efektu nav iespējams. Atbalsta pietikšot tikai aptuveni pusei Latvijas saimniecību, kam tas būtu nepieciešams. Taču Pasaules dabas fonda pārstāvis priecājas, ka Eiropas līmenī par vides vajadzībām domā. Lai mazinātu lauksaimniecības ietekmi uz vidi, nākamajā plānošanas periodā tiks ievesta prasība par "zaļo komponenti".

Pasaules dabas fonds atbalsta ideju "Dzīvi lauki". "Lai nav tikai tā, ka viens cilvēks apstrādā piecsimt hektāru zemes, bet cilvēki laukos dzīvo, dzer alu un pin klūdziņas!" saka I. Mednis.

Patiesībā esot diezgan savādi, ka ar tiešmaksājumiem tiek atbalstīts viens no biznesa veidiem – lauksaimniecība: "Tad jau varbūt var maksāt arī "Metalurgam!" Lai saglabātu Latvijas ainavu, svarīgākais nav veidot lielas saimniecības un ar salīdzinoši lielu finansējumu atbalstīt, piemēram, kartupeļu audzēšanu. Jo Spānijā, kur laikapstākļi ir daudz piemērotāki, tie jebkurā gadījumā iznāks par lētāku naudu. Dzīvei laukos jābūt dzīvesveidam. Galvenais, lai būtu ne tikai lieli, taisni lauki, kur īpašniekam katrs centimetrs ir svarīgs, bet arī mazās saimniecības ar siena gubiņām. 

Uzziņai
/ Viena no svarīgākajām direktīvām lauksaimniekiem vides aizsardzības jomā ir Padomes 1991. gada 12. decembra direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības. Tā gan attiecas uz īpaši jutīgajām teritorijām, no kurām neviena neatrodas Liepājas pusē.
/ Pēc Latvijas iestāšanās ES lauksaimnieciskās darbības kontrole tiek veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kas nodrošina ne tikai punktveida lauksaimniecības piesārņojuma kontroli lielajās fermās un lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumos, bet kontrolē arī izkliedētā piesārņojuma rašanos lauksaimnieciskās darbības ietekmē.
/ Liela mēroga lopkopības darbībām – cūku vai mājputnu intensīvās audzēšanas kompleksiem ar vairāk nekā 85 000 vietu broileriem, 60 000 vietu vistām, 3000 vietu cūkām, kuru masa ir lielāka par 30 kilogramiem, vai 900 vietām sivēnmātēm tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums. Tāpat jāsaņem Reģionālās vides pārvaldes izsniegta A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, kurā iekļauti nosacījumi atbilstošai kūtsmēslu apsaimniekošanai, monitoringa veikšanai, smaku samazināšanai.
/ Mazāka mēroga lopkopības darbībām nepieciešams saņemt Reģionālās vides pārvaldes izsniegtus tehniskos noteikumus un, ja komerciālos nolūkos audzē vairāk par 10 dzīvnieku vienībām, C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu.

Avots: ZM un VARAM

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!