Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 11. decembris

Vārdadiena: Valdemārs, Valdis, Voldemārs

Ražot un būt draudzīgam videi

Atslēgvārdi ražošana | lauma fabrics | energoefektivitāte

Foto: Egons Zīverts

Globālā līguma viens no principiem nosaka, ka uzņēmumiem jāveicina apkārtējai videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un izmantošanu. Uzņēmēji atzīst, ka videi draudzīga saimnieciskā darbība prasa papildu izdevumus, taču, domājot par attīstību, uz to ir jātiecas. 

Būt zaļam nav lēti

Ražošana nevar būt pilnībā videi draudzīga. Taču tai ir visas iespējas kļūt draudzīgākai, uzskata tekstiluzņēmuma "Lauma Fabrics" ģenerāldirektors Edijs Egliņš.

"Taču jebkuri uzlabojumi maksā naudu. Iekārtu ražotāji mūsdienās tiecas būt zaļāki un videi draudzīgāki, piemēram, piedāvājot tā dēvētās "Green Line" tehnoloģijas. Visas tehnoloģijas, ko mēs uzstādām no jauna, ir energoefektīvākas. Šobrīd "Lauma Fabrics" īsteno vērienīgu apdares ceha rekonstrukcijas projektu, kurā kopumā investēs aptuveni septiņus miljonus eiro. Realizējot projektu, uzlabosies gan produkcijas kvalitāte, gan arī nākotnē tērēsim mazāk resursus. Pieaugot energoresursu cenām, tas ir ļoti svarīgi," sacīja E. Egliņš.

Pērn uzņēmums investējis aptuveni 80 tūkstošus latu arī apgaismojuma rekonstrukcijā, vecās lampas nomainot uz moderniem apgaismes ķermeņiem. "Ekonomija ir kolosāla, ieguldījumi atmaksājās gada laikā," ieguvumus skaidroja "Lauma Fabrics" ģenerāldirektors. "Protams, ka dzīvot zaļi ir ļoti dārgi, taču stāvēt uz vietas ar vecām tehnoloģijām ilgtermiņā ir neiespējami".

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums "Tolmets" ieguldījis ievērojamus līdzekļus metāllūžņu pārstrādes tehnoloģijās, kas rada vismazāko kaitējumu dabai.

Kompānijai piederošais "Shredder" metāllūžņu smalcināšanas iekārtu komplekss veic metāllūžņu dziļo attīrīšanu, kas nodrošina ekoloģiski tīru pārstrādi. Šo iekārtu eksperti ir atzinuši par videi draudzīgāko metāllūžņu pārstrādes tehnoloģiju pasaulē. Pārstrādes kompleksa teritorijā ir izbūvēts segums, kas izslēdz gruntsūdens piesārņojuma iespējamību, kā arī ir ierīkotas speciālas akas notekūdeņu savākšanai, teikts kompānijas mājaslapā.

"Protams, ka tā ir uzņēmuma iniciatīva, cik tas ir gatavs investēt un kādas tehnoloģijas izmantot. Investēt videi draudzīgās tehnoloģijās ir mūsu uzņēmuma attīstības stratēģija," skaidroja AS "Tolmets" valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa.

Viņa norādīja, ka gan vides pārvaldības sertifikāts, gan dabai draudzīga tehnoloģija prasa papildu izdevumus, taču bez tā nevar iztikt, ja produkciju eksportē uz citām valstīm. "Arī Eiropas regulas nosaka, kādiem jābūt metāllūžņiem, lai tie tiktu uzskatīti par izejvielām," piebilda I. Ozoliņa.

Metālapstrādes uzņēmums "Lesjofors Gas Springs", kas šogad atzīta par vienu no straujāk augošajām kompānijām, videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanai pievērsusies jau sen, lai gan, kā norādīja ražotnes vadītājs Ģirts Ančevskis, citi ceļi uzņēmumam būtu vieglāki un ērtāki.

"Piemēram, atsperes mēs krāsojam ar krāsām, kas veidota uz ūdens bāzes, līdz ar to tā ir videi nekaitīga. Tomēr šī krāsa ilgāk žūst un ir lielāka ķimerēšanās. Taču mēs šo ceļu ejam un turpināsim iet," sacīja Ģ. Ančevskis, piebilstot, ka tā ir paša uzņēmēju vēlme, nevis normatīvo aktu uzspiesta prasība.

Videi draudzīgas ir arī citas ražotnē izmantotās tehnoloģijas, piemēram, mazgāšanas ierīce ar ūdens cirkulācijas sistēmu. Tas ļauj ūdeni izmantot vairākkārt, un tikai tad, kad šis dabas resurss kļuvis pavisam netīrs, to nodod bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam. "Lesjofors Gas Springs" var lepoties arī ar ISO 14001 standarta sertifikātu, kas apliecina uzņēmuma vides pārvaldības sistēmas atbilstību starptautisku standarta prasībām.

"Ražošana jebkurā gadījumā patērē dabas resursus. Piemēram, jānozāģē kāds koks vai jāsūknē nafta. Taču kaitējumu ir iespējams minimalizēt. Mani visvairāk uztrauc tas, ka cilvēku patēriņa trakuma dēļ lielā daudzumā tiek ražota mazkvalitatīva produkcija, kuras izmantošanas termiņš ir īslaicīgs. Tas veicina gan atkritumu pieaugumu, gan palielina zemes resursu izmantošanu. Tā ir ārkārtīgi bīstama tendence, kas vērojama visās jomās", vērtēja "Lesjofors Gas Springs" vadītājs.

Zivju pārstrādes uzņēmums "Kolumbija Ltd." pirms neilga laika nodevis ekspluatācijā modernu notekūdeņu attīrīšanas kompleksu, kas tapis ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Ūdeni attīra bioloģiski ar baktērijām, uzsvēra uzņēmuma vadītājs Igors Krupņiks. "Tagad ūdeni varam pat jūrā vai kanālā liet, tik tīrs tas ir!" Ražotne drīzumā plāno īstenot vēl divus projektus – zivju inkubatora izveidi un ražošanas iekārtu nomaiņu. Tehnoloģijas būšot modernas, energoefektīvas, līdz ar to arī videi draudzīgas.  

Burkāna – pātagas princips

"Neesam balti un pūkaini, taču tāds droši vien nav neviens ražotājs. Taču neesam arī sevišķi kaitīgi videi," savas nozares ražotājus vērtēja Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš norādīja, ka metālapstrādes uzņēmēji aizvien biežāk īstenot pasākumus, lai panāktu energotaupību, taču primārais iemesls tam ir energoresursus dārdzība, ne rūpes par vidi. "Ekonomika ir ekonomika. Ir jāskatās, cik kas maksā."

Valsts vides dienesta Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktore Ingrīda Sotņikova pastāstīja, ka gadījumu, kad pilsētas uzņēmēji būtu saucami pie atbildības saistībā ar vides piesārņošanu, pēdējos gados ir krietni mazāk.

Šogad nedaudz grēkojuši ostas uzņēmēji, kravu pārkraušanas procesā radot putekļus, bet gada sākumā aktuāls vēl bija rūpnīcas "Liepājas metalurgs" smaku jautājums.

"Aizvien vairāk uzņēmēji ievieš jaunas tehnoloģijas, bet jaunās ražotnes būvē pēc visām prasībām. Arī gaisa kvalitātes mērījumi apliecina, ka tas kļūst tīrāks," sacīja LRVP direktore.

Viņa vērtēja, ka, iespējams, nostrādājis arī burkāna – pātagas princips. Piemēram, uzņēmums "Recolat", kas granulās pārstrādā izlietoto plastmasu, saņem atsevišķus atvieglojumus. Tas būtu burkāns. Bet pātaga – lielāki sodi par kaitējumu videi, kā arī dabas resursu nodokļu likmes, kas pēdējos gados arī pieaugušas. 

"Likumdošanas attīstība tiek virzīta uz to, lai ražošana būtu videi draudzīgāka. Taču Latvijā ir vien daži ražotāji, kuri Eiropas mērogā būtu uzskatāmi par būtiskiem vides piesārņotājiem," savukārt pauda Latvijas Vides pārvaldības asociācijas vadītāja Aiga Kāla.

Viņa norādīja, ka dzīvot zaļi tā ir pārliecība, un šim jautājumam Eiropā ir pievērsta liela uzmanība. Savukārt Latvijā uzņēmēji vairāk cīnās par savu pastāvēšanu, nevis uzlabojumiem. Ražotāji ievēro minimālos standartus, kas noteikti tiesību aktos. Bet, kad aktuāls ir jautājums: kā virzīties tālāk pretim tīrākai ražošanai, uzņēmēji vērtē ieguvumus attiecībā pret izmaksām. "No tām (izmaksām – I.O.) nevar aizbēgt," sacīja asociācijas vadītāja.

Tomēr situācija saistībā ar videi draudzīgu tehnoloģiju kopumā uzlabojas. "Neviens vairs neieved vecas un nolietotas iekārtas, kuras citi met ārā. Pārmaiņas ir ar pozitīvu tendenci. Uz slikto pusi noteikti neiet." 

Videi draudzīgāka ražošana:

* ietaupa izejvielas, ūdeni un enerģiju;

* izslēdz toksisko izejmateriālu un vielu izmantošanu;

* samazina izmešu ūdeņos un gaisā daudzumu un toksiskumu;

* samazina atkritumu apjomu un toksiskumu.

Tradicionālās ražošanas un tīrās tehnoloģijas salīdzinājums

Tradicionālās ražošanas pazīmes:

* procesi neparedz atkritumu rašanās novēršanu;

* netiek izmantoti blakusprodukti; 

* dārgas un sarežģītas izmešu attīrīšanas iekārtas un tehnoloģijas;

* dārga atkritumu pārstrāde, transports un noglabāšana. 

Tīrās, būtiski uzlabotās tehnoloģijas:

* procesi paredz minimālu atkritumu rašanos;

* maksimāli izmantoti blakusprodukti;

* materiāli ietaupījumi, ko dod vienkāršākas izmešu attīrīšanas iekārtas un mazāku atkritumu daudzumu pārstrāde, transportēšana un noglabāšana;

* neliela ietekme uz vidi. 

Pilnīgi tīrās tehnoloģijas:

* atkritumu nav;

* tiek izmantoti visi blakusprodukti;

* nav nekādas ietekmes uz vidi.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novadi zaļo

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!